Ja jaunieši piesavinās netikumīgus ieradumus, kad viņu gars vēl ir maigs un jūtīgs, tad viņi nekad neiegūs spēkus pilnīgas, fiziski, intelektuāli un morāli pareizi attīstītas personības izveidošanai. Te bija cilvēks, kas ikdienā sev darīja pāri un tomēr uzdrīkstējās meklēt Dieva tuvumu un lūgt pēc lielāka spēka, kuru pats zemiski bija izšķiedis un kuru, ja tas viņam tiktu dots, viņš atkal aprītu savās kārībās. Cik ļoti iecietīgs ir Dievs! Ja Viņš rīkotos ar cilvēku atbilstoši tā samaitātajiem ceļiem, kā varētu tad dzīvot Viņa skata priekšā? Kas notiktu, ja mēs nebūtu bijuši tik piesardzīgi un būtu nesuši šī vīra lietu Dieva priekšā, kamēr viņš savā dzīvē nodevās netaisnībai; vai Kungs būtu klausījis? Vai Viņš būtu atbildējis? “Jo Tu neesi tāds Dievs, kam bezdievība patīk; kas ir ļauns, tas pie Tevis nepaliek. Trakotāji nepastāvēs priekš Tavām acīm”(Ps.5:5,6). “Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Kungs mani nebūtu klausījis” (Ps.66:18).
Šis nav vienīgais gadījums. Pat laulības attiecības nespēja šo cilvēku pasargāt no jaunības samaitātajiem ieradumiem. Es vēlētos, kaut būtu spiesta atzīt, ka šādi gadījumi kā tikko atstāstītais ir retums; bet es zinu, ka ar tādiem bieži nākas sastapties. Bērni, kas piedzimst vecākiem, pār kuriem valda samaitātas kaislības, ir nevērtīgi. Ko gan var sagaidīt no tādiem bērniem, kā vien to, ka viņi grims vēl zemāk par saviem vecākiem. (352) Ko var gaidīt no nākošās paaudzes? Tūkstošiem cilvēku dzīvo bez pamatlikumiem. Tie saviem pēcnācējiem nodod savas nožēlojamās, demoralizējošās kaislības. Kāds mantojums! Tūkstoši ar mokām vada savu bezprincipu dzīvi, aptraipīdami tos, ar kuriem satiekas, un iemūžina savas zemiskās kaislības, tās nododot tālāk bērniem. Viņi uzņemas atbildību par sava rakstura nospieduma atstāšanu saviem pēcnācējiem.
Es atgriezīšos pie kristiešiem. Ja visi, kas saka, ka paklausa Dieva likumiem, būtu brīvi no netaisnības, tad mana dvēsele justos atvieglota. Bet tā tas nav. Pat daži no tiem, kas saka, ka tur visus Dieva baušļus, ir vainīgi laulības pārkāpšanas grēkā. Ko lai es saku, kas atdzīvinātu viņu paralizēto jūtīgumu? Dvēseles vienīgā drošība ir stingra tikumības pamatlikumu ievērošana. Ja vispār ir laiks, kad diētai ir jābūt vienkāršai, tad tas ir tagad. Mūsu bērniem nevajadzētu pasniegt gaļu. Tās iespaids uzbudina un stiprina zemākās dziņas un tiecas nonāvēt tikumiskos spēkus. Graudiem un augļiem, kas sagatavoti bez taukiem un pēc iespējas dabīgākā veidā, vajadzētu būt uzturam uz to cilvēku galdiem, kas sakās gatavojamies uz pārcelšanos Debesīs. Jo mazāk uzbudinoša diēta, jo vieglāk ir savaldāmas kaislības. Cenšoties apmierināt garšu, nevajadzētu aizmirst domāt par fizisko, intelektuālo un morālo veselību.
Nodošanās zemākām kaislībām daudziem liks aizvērt acis pret gaismu, jo viņi baidīsies ieraudzīt grēkus, kurus tie nav labprātīgi atstāt. Visi var redzēt, ja vien vēlas. Ja viņi labāk izvēlas tumsu un ne gaismu, tad tāpēc viņu noziegums nebūs mazāks. Kāpēc vīri un sievas nelasa un nekļūst prātīgi šajos jautājumos, kas tik stipri iespaido viņu fiziskos, intelektuālos un morālos spēkus? Dievs jums ir devis mājokli, par kuru jārūpējas un kas jāuztur vislabākajā stāvoklī, lai kalpotu Viņam un Viņu pagodinātu. Jūsu miesas nepieder jums pašiem. “Jeb vai nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara dzīvoklis, kas ir jūsos, (353) ko jūs no Dieva esat dabūjuši, un jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu godiniet Dievu savā miesā un savā garā, kas pieder Dievam” (1.Kor.6:19,20).
“Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams, ka Dieva Gars jūsos mājo? Ja kas Dieva namu samaitā, tos Dievs samaitās, jo Dieva nams ir svēts, un jūs tas esat” (1.Kor.3:16,17).
