Es bieži apsēstos pie brāļu un māsu galdiem un redzu, ka viņi ļoti daudz lieto pienu un cukuru. Šīs vielas piesārņo organismu, kairina gremošanas orgānus un iespaido smadzenes. Viss, kas traucē dzīvā mehānisma rosīgu darbu, ietekmē arī smadzenes. Pēc man dotās gaismas cukurs, ja to lieto plašos apmēros, ir vēl kaitīgāks par gaļu. Šīs izmaiņas jāizdara piesardzīgi un jārīkojas tā, lai neizsauktu riebumu un aizspriedumus cilvēkos, kurus mēs vēlamies pamācīt un kuriem gribētu palīdzēt.
Mūsu māsas bieži vien neprot gatavot ēdienus. Tām es gribētu teikt, ka es, būdama viņu vietā, ietu pie vislabākās pavāres, kāda attiecīgajā apgabalā ir atrodama, un, ja būtu vajadzīgs, paliktu tur nedēļām ilgi, līdz būtu meistare savā darbā — prastu veikli un saprātīgi gatavot ēdienus. Tā es rīkotos arī tad, ja man būtu jau četrdesmit gadu. Jūsu pienākums ir zināt, kā gatavojami ēdieni, un jūsu pienākums ir arī savām meitām mācīt ēdienu pagatavošanas mākslu. Mācot viņām pavāra mākslu, jūs ap tām uzcelsiet barjeru, ka viņas pasargās no ģeķības un netikumības, uz ko tās citādi varētu tikt kārdinātas. Es augsti vērtēju savu šuvēju. Es cienu savu pierakstītāju, bet mana pavāre , kas labi prot pagatavot ēdienus dzīvības uzturēšanai, smadzeņu, kaulu un muskuļu barošanai, ir visvērtīgākais cilvēks starp kalpotājiem manā ģimenē.
Mātes, nav nekā cita, kas izsauktu tādu ļaunumu, (372) kā meitu atbrīvošana no pienākumu nastām, nedodot viņām nekādu sevišķu darbu un ļaujot tām pašām sev izvēlēties nodarbošanos, varbūt nedaudz tamborēšanu vai kādu citu izdomātu laika kavēkli. Ļaujiet viņām vingrināt locekļus un muskuļus. Kas par to, ka viņas tādēļ nogurst! Vai arī jūs nenogurstat savā darbā? Vai nogurums, ja nebūs notikusi pārpūlēšanās, jūsu bērniem kaitēs vairāk nekā jums? Tiešām nē! NO noguruma viņas var atspirgt labā nakts atpūtā un tā sagatavoties nākošajā dienā veicamajam darbam. Ļaut tām uzaugt slinkumā ir grēks. Sodomas grēks un bojā ejas iemesls ir maizes pārpilnība un kūtrums.
Mums jāstrādā, ieņemot pareizu nostāju. Mums jāstrādā kā vīriem un sievām, kas tiksim nostādīti tiesas priekšā. Un, ja mēs pieņemam veselības reformu, tad mums tā jāpieņem, vadoties no pienākuma izjūtas, bet nevis tāpēc, ka to ir pieņēmis kāds cits. Kopš es pieņēmu veselības reformu, es ne mazākā mērā savu rīcību neesmu mainījusi. Es neesmu atkāpusies nevienu soli, kopš gaisma no Debesīm pirmo reizi par šo jautājumu apspīdēja manu teku. Es uzreiz atteicos no visa, — tieši tad, kad strādāju smadzenes nogurdinošu darbu, rakstīdama no agra rīta līdz saules rietam. Es pārgāju uz divreizēju ēšanu dienā un turpināju strādāt tāpat kā iepriekš. Es biju ļoti cietusi no slimības un piecas reizes biju paralizēta. Mēnešiem ilgi nevarēju kustināt kreiso roku, jo izjutu ārkārtīgi lielas sāpes sirdī. Izdarot izmaiņas savā diētā, es atteicos pakļauties garšai un vairs neļāvu tai pār mani valdīt. Vai gan tā stāvēs manā ceļā, liedzot iegūt lielāku spēku, ar ko es varētu pagodināt savu Kungu? Vai gan tā drīkst kaut uz mir
kli aizkavēt mani Ceļā? — Nekad! Es jutos ļoti izsalkusi. Biju bijusi liela gaļas ēdāja. Bet, kad mani spēki izsīka, es liku rokas uz vēdera un sacīju: “Es nenogaršošu ne kumosa. Es ēdīšu vienkāršu uzturu, vai arī nemaz neēdīšu.” Maize man bija pretīga. (372) Es reti varēju apēst maizes gabaliņu dolāra lielumā. Ar dažām lietām, ko prasīja reforma, es varēju ļoti labi saskaņoties, bet kad nonācu līdz maizei, es tai sevišķi pretojos. Šīs pārmaiņas dēļ man bija jāizcīna īpaša cīņa. Pirmās divas vai trīs reizes es nevarēju ēst. Es sacīju savam kuņģim: “Tu vari pagaidīt, līdz tu spēsi ēst maizi.” Pēc neilga laika es jau varēju ēst maizi un arī īpaša rupja maluma (graham) maizi. Agrāk es to nevarēju ēst; bet tagad man tā garšoja labi un man netrūka ēstgribas. Rakstot “Garīgās dāvanas” trešo un ceturto sējumu, pārmērīgais darbs pilnīgi izsmēla manus spēkus. Tad es sapratu, ka man jāizmaina dzīves veids, un, dažas dienas atpūšoties es atkal pilnīgi atspirgu. Es šīs lietas atmetu, ņemot vērā pamatlikumus. Veselības reformas pusē es nostājos, vadoties no pamatlikumiem. Un kopš tā laika, brāļi, jūs neesat dzirdējuši, ka veselības reformā es būtu izvirzījusi kādu pārspīlējumu, kas man būtu bijis jāatsauc. Es neesmu izvirzījusi kādu pārspīlējumu, kas man būtu bijis jāatsauc. Es neesmu izvirzījusi nevienu priekšlikumu, ko neatbalstītu arī šodien. Es jums ieteicu veselīgu, barojošu uzturu.
Es nedomāju, ka daudz ir zaudēts, ja pārtrauc lietot lietas, kas piešķir sliktu ožu elpai un mutē atstāj nepatīkamu garšu. Vai tā ir sevis aizliegšana, ja atstājam šīs lietas un sasniedzam tādu stāvokli, ka viss ir tik salds kā medus, ka mutē vairs nepaliek slikta garša un smaguma sajūta kuņģī pazūd? Šīs lietas es tiku lietojusi ilgu laiku, es atkal un atkal tiku zaudējusi samaņu ar bērnu uz rokām. Tagad ar mani vairs nekas tamlīdzīgs nenotiek; un vai lai es to saucu par zaudējumu, ja varu šodien stāvēt jūsu priekšā, kā tas šodien ir? Pat no simts sievietēm nav vienas, kas varētu izturēt tādu slodzi, kādu izturu es. es rīkojos, vadoties no pamatlikumiem, bet ne no impulsīvām iedomām. Es tā rīkojos tāpēc, ka ticēju, ka Debesis atzīs manas pūles, manu cenšanos sasniegt iespējami labāko veselības stāvokli, lai varētu pagodināt Dievu savā miesā un garā, kas pieder Viņam.
(373) Mēs varam labas, veselīgas uzturvielas un veselīgi pagatavot ēdienus tik lielā izvēlē, ka tos iespējams piemērot katra cilvēka garšai. Nu, ja jūs, manas māsas nezināt, kā pagatavot ēdienus, tad es jums dodu padomu iemācīties. Prasme pagatavot ēdienus ir ļoti svarīga. Slikti pagatavotu ēdienu dēļ ir zaudēts vairāk dvēseļu, nekā jūs spējat iedomāties. Tie izraisa slimības, vājumu un sliktu garastāvokli; organismā valdošā kārtība tiek sajaukta un Debesu lietas kļūst neizprotamas. Labā maizes klaipā ir vairāk reliģijas, nekā daudzi no jums to domā. Labi pagatavotos ēdienos ir vairāk reliģijas, nekā jūs spējat stādīties priekšā. Mēs vēlamies, kaut jūs uzzinātu, kas ir pareiza reliģija, un tad to ieviestu savās ģimenēs. Reizēm, atrodoties izbraukumos, es sapratu, ka uz galda uzliktā maize un viss tur esošais uzturs man kaitēs, bet es biju spiesta mazliet ēst, lai uzturētu dzīvību. Tāda uztura lietošanu Debesis uzskata par grēku. Es esmu cietusi piemērota uztura trūkuma dēļ. Ja jūsu gremošanas orgāni ir novājināti, tad jūs uz sava galda varat likt dažādus augļus, tikai ne pārāk daudz vienā ēdiena reizē. Tādā veidā jūs varat iegūt dažādību, kas labi garšos un jūs labi jutīsieties arī pēc ēšanas.
Man jābrīnās redzot, ka pēc visas šeit dotās gaismas, daudzi no jums vēl ēd starp maltītēm! Kārtējo ēdienreižu starplaikā jums nevajadzētu ļaut pat ne kumosam nonākt jūsu mutē. Ēdiet, cik jums vajadzīgs, bet ēdiet to ēdienreizē un tad gaidiet līdz nākošajai maltītei. Es ēdu pietiekoši, lai apmierinātu organisma vajadzības; tomēr, kad es pēc ēšanas pieceļos, ēstgriba man ir tikpat laba kā tā bija tad, kad es sēdos pie galda. Pienākot nākošajai ēdienreizei, es atkal esmu sagatavojusies uzņemt savu daļu, bet ne vairāk. Ja es šad un tad ēstu divreiz vairāk, tāpēc, ka man ēdiens labi garšo, kā es varētu zemoties un lūgt Dievu, lai Viņš rūpējas par pārmērīgo kravu manā kuņģī? Tas darītu Viņam negodu. Tas nozīmētu lūgt apmierināt manu kārību. Tagad es ēdu tieši tik daudz, cik pēc manām domām man vajadzīgs, un tad es varu Viņu lūgt dot man spēkus tā darba izpildīšanai, kuru Viņš man uzdevis. (374) Un man ir zināms, ka Debesis ir dzirdējušas un paklausījušas manu lūgšanu, kad es tā esmu lūgusi.
Vēlreiz atkārtoju, ja mēs ēdam pārmērīgi, tad grēkojam pret savu miesu. Sabatā, Dieva namā, atskanot Dieva Vārda dedzīgajām patiesībām, nesātīgie ēdāji sēdēs un gulēs. Viņi nespēj noturēt vaļā savas acis, ne arī saprast svinīgo vēstījumu. Vai domājiet, ka tādi pagodina Dievu savā miesā un garā, kas pieder Dievam? Nē, viņi Dievam dara negodu. Un cilvēkus, kuriem traucēta sagremošana, par tādiem ir padarījusi tieši šāda rīcība. Viņi nav ievērojuši sistemātiskumu, bet ļāvuši sevi vadīt ēstkārei un ēduši starplaikos. Var būt, ja viņa dzīves veids saistīts ar sēdēšanu, tam ir trūcis svaiga gaisa, kas palīdzētu un veicinātu sagremošanas procesu; varbūt, viņam nav bijis pietiekoši daudz fizisku vingrinājumu, kas vajadzīgi veselībai.
Daži no jums domā, ka būtu labi, ja kāds pateiktu, cik daudz drīkst ēst. Tomēr uz to nevajadzētu gaidīt. Mums jāvadās no morālā un reliģiskā redzes viedokļa. Mums jābūt sātīgiem visās lietās, jo mūs gaida neiznīkstošais kronis, Debesu manta. Un tagad es gribu teikt brāļiem un māsām, ka vēlos, lai man pašai būtu morāla drosme izvēlēties savu nostāju un valdīt pār sevi. Es nevēlētos šo darbu nodot kādam citam. Jūs ēdat par daudz un tad bēdājaties par to un tā jūs pastāvīgi domājat par savu ēšanu un dzeršanu. Ēdiet tieši tik daudz, cik vajadzīgs, lai jūs justos vislabāk; un dodaties prom no galda, apzinoties, ka esat bezvainīgi Debesu skatījumā, neizjūtot nekādus sirdsapziņas pārmetumus. Mēs nedomājam, ka varētu bērnus un pieaugušos pilnīgi atbrīvot no kārdināšanām. Mūs visus gaida cīņas, un mums jāstāv tā, lai varētu atsist sātana kārdināšanas, un mums jāzina, ka mūsos pašos ir priekš tam vajadzīgais spēks.
(375)Vēloties brīdināt jūs no pārēšanās, pat ja tiek lietots vislabākās kvalitātes uzturs, gribam brīdināt arī tos, kas ir ekstrēmisti, neizstrādāt nepareizus norādījumus un necensties, lai visi tos ievērotu. Ir daži cilvēki, kas iziet kā veselības reformas sludinātāji, lai gan ir nederīgi jebkuram citam pasākumam un tiem trūkst saprašanas, kā apgādāt savu ģimeni un kā pareizi izturēties draudzē. Un ko viņi dara? Tiešām viņi nostājas kā veselības reformas ārsti, it kā viņi varētu šo lietu sekmēt. Viņi uzņemas atbildību par savu rīcību un kārto vīru un sievu dzīvi, kur patiesībā viņi neko nezina par šo darbu.
