Bet pat veselības reformas piekritēji var kļūdīties barības daudzuma ziņā. Pārmērīgi var ēst arī veselīgu barību. Daži šinī mājā rīkojas nepareizi uztura labuma ziņā. Viņi nekad nav nostājušies par veselības reformu. Viņi ir izvēlējušies ēst un dzert ko viņi grib un kad viņi grib. Ar to viņi dara ļaunu savam organismam. Un ne tikai to vien, bet viņi dara ļaunu arī savām ģimenēm, liekot uz saviem galdiem uzbudinošu uzturu, kas stiprina viņu bērnos dzīvnieciskās tieksmes un atrauj to uzmanību no Debesu lietām. Tādā veidā vecāki savos bērnos stiprina dzīvniecisko pusi un novājina garīgos spēkus. Kāds smags sods viņiem beidzot būs jācieš! Un viņi vēl brīnās, ka bērni tikumiski ir tik vāji!
Vecāki nav pareizi audzinājuši savus bērnus. Bieži viņos pašos redzam tādas pat nepilnības, kādas ir viņu bērniem. Viņi nepareizi ēd un tāpēc nervu enerģiju vairāk izlieto kuņģim, un rezultātā pietrūkst dzīvības spēku citu uzdevumu veikšanai. Savas nepacietības dēļ viņi nespēj pareizi uzraudzīt savus bērnus, ne arī mācīt viņiem pareizo ceļu. Viņi varbūt izturas pret tiem rupji un nepacietībā tiem iesit. Es esmu teikusi, ka bērnu fiziski pārmācot, vēloties izdzīt ļauno garu, panāks tikai to, ka viena ļaunā gara vietā iemājos divi. Ja bērns ir rīkojies nepareizi, tad viņu fiziski pārmācot, tas kļūs vēl ļaunāks. Tādā veidā bērns nav pakļaujams. Vecāki paši nevar sevi valdīt, ja organisms nav pareizā stāvoklī, ja traucēta ir asinsriņķošana un viss nervu spēks vajadzīgs sliktas kvalitātes barības vai arī pat laba uztura pārāk liela daudzuma sagremošanai. Viņi nevar izsekot no cēloņa līdz rezultātam. Tāpēc katrs to solis ģimenē rada vairāk ļaunuma nekā labuma. (366) Liekas, ka viņi nesaprot cēloņu un seku savstarpējo sakarību un nespēj par to spriest, un tie strādā it kā akli. Viņi laikam domā, ka ar mežonīgu rīcību, tie sevišķā kārtā pagodina Dievu un, sastopoties ģimenē ar kādu nepareizību, tie cenšas to novērst ar skarbumu un varmācību, uzskatīdami, ka tāda izturēšanās nepieciešama Kunga pagodināšanai. Kas ir mūsu bērni? Tie ir tikai jaunākie brāļi un māsas tavā ģimenē, kuru Dievs atzīst par savu. Mums jāaudzina Kunga ģimenes locekļi. Un, ja rūpes par viņiem ir uzticētas mums, cik piesardzīgiem mums vajadzētu būt, lai tos uzaudzinātu Kungam, lai Meistaram atnākot, mēs varētu sacīt: “Šeit, Kungs, esam mēs un tie bērni, kurus Tu mums esi devis.” Vai tad varēsim sacīt: “Mēs esam centušies darīt savu darbu un esam centušies to darīt labi?”
Es esmu redzējis lielu ģimeņu mātes, kas nespēj saskatīt viņu ceļā esošo darbu, kas tās gaidīja viņu pašu ģimenēs. Viņas gribēja būt misionāres un veikt kādu lielu darbu. Viņas meklēja kādu augstu amatu, bet pameta novārtā tieši to darbu, ko Kungs tām bija uzticējis pašu mājās. Cik ļoti svarīgi, lai smadzenes būtu skaidras! Cik svarīgi, lai organisms būtu, cik vien iespējams, brīvs no slimībām, lai mēs varētu veikt darbu, kuru Debesis mums uzticējušas, un izpildīt to tādā veidā, ka Meistars varētu sacīt: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu pie mazuma esi bijis uzticīgs, Es tevi iecelšu pār daudzumu; ieej sava Kunga priekā.” Manas māsas, neniciniet mazās lietas, kuras Kungs atstājis jūsu gādībai. Lai katras dienas darbs būtu tāds, ka galīgās norēķināšanās dienā jums nebūtu jākaunas, sastopoties ar jūsu dzīves ierakstiem, kurus izdarījis eņģelis — rakstvedis.
Bet kā ir ar nepilnvērtīgu uzturu? Es esmu runājusi, cik svarīgi ir, lai uztura daudzums un labums saskanētu ar veselības likumiem. Nepilnvērtīgu diētu mēs neieteicam. (367) Man rādīja, ka daudzi veselības reformu saprot nepareizi un to diēta ir pārāk trūcīga. Viņi pārtiek no lēta, slikta uztura, kas pagatavots, nerūpējoties par visa organisma pabarošanu. Ir svarīgi, lai uzturs būtu rūpīgi sagatavots, un lai nesamaitātā ēstgriba to ar prieku varētu baudīt. Ja mēs, vadoties pēc pamatlikumiem, atsakāmies no gaļas, sviesta, pastēšu, garšvielu un cūku tauku lietošanas un no tā, kas kairina kuņģi un grauj veselību, tad tomēr nekad nevajadzētu domāt, ka tam, ko mēs ēdam, ir maza nozīme.
Daži noiet galējībās. Viņi grib ēst tikai tādu un tādu daudzumu un tikai tādas un tādas kvalitātes barību un ierobežojas ar divām vai trim lietām. Viņi ļauj sev un savai ģimenei likt priekšā tikai nedaudzus barības veidus. Ēdot maz un ne vislabākās kvalitātes uzturu, viņi kuņģī neuzņem vielas, kas vajadzīgas, lai organisms būtu tiešām pabarots. Nepilnvērtīgs uzturs nav pārvēršams labās asinīs. Nepilnvērtīga diēta arī asinis darīs nepilnvērtīgas. Es gribu pieminēt māsas A gadījumu. Uz viņu man norādīja kā uz galējību. Man rādīja divas ļaužu šķiras: pirmie, kas nedzīvo saskaņā ar gaismu, kuru Dievs tiem bija devis. Viņi reformas darbu uzsāka kāda cita cilvēka iespaidā, paši to nesaprazdami. Jūsu vidū ir daudz tādu, kas apliecina ticību patiesībai, bet to ir pieņēmuši tāpēc, ka kāds cits to ir darījis, tomēr paši nespēj paskaidrot, kāpēc izvēlējušies tādu dzīves veidu. Tieši tāpēc jūs esat tik nepastāvīgi kā ūdens. Kur jums savas rīcības motīvus vajadzēja apsvērt mūžības gaismā, kur praktiski vajadzēja izprast visus pamatlikumus, uz kuriem balstās jūsu rīcība, kur vajadzēja rakt, līdz ir aizsniegts ciets slānis un tad pašiem celt uz patiesā pamata, jūs staigājat kāda cita aizdedzinātas uguns dzirksteļu gaismā. Bet šai ziņā jums neizdosies, tāpat kā esat piedzīvojuši neveiksmi veselības reformā. Bet, ja jūs būtu vadījušies no pamatlikumiem, tad tā nebūtu rīkojušies.
Dažus nevar pārliecināt, ka tiem jāēd un jādzer Dievam par godu. Nodošanās ēstkārei atstāj iespaidu uz visu viņu dzīvi. To var redzēt viņu ģimenē, viņu draudzē, lūgšanas sapulcē un viņu bērnu uzvedībā. Ēstkāre ir bijusi viņu dzīves lāsts. Jūs varat panākt, lai viņi izprastu šīm pēdējām dienām dotās patiesības. Dievs bagātīgi ir gādājis par savu radījumu uzturu un laimi; un, ja nekad nebūtu pārkāpti Viņa likumi un, ja viņi būtu rīkojušies saskaņā ar dievišķo gribu, tad posta un nepārtraukto nelaimju vietā valdītu veselība, miers un laime.
Otra ļaužu šķira, kas uzsākusi cīņu par veselības reformas īstenošanu, ir ļoti stingra. Viņi ieņem savu viedokli un stūrgalvīgi par to nostājas, pārspīlējot gandrīz visas lietas. Māsa A bija viena no šīm personām. Viņa nebija līdzjūtīga, mīloša un sirsnīga kā mūsu dievišķais Kungs. Taisnība bija vienīgā lieta, ko tā spēja saskatīt. Viņa gāja vēl tālāk par brāli Dr. Trallu. Viņas pacienti pat bija spiesti to atstāt, jo viņiem nepietika ko ēst. Viņas nepilnvērtīgais uzturs deva tai nepilnvērtīgas asinis.
Gaļas ēdieni pazemina asins vērtību. Vāriet gaļu kopā ar pipariem un vircēm un ēdiet to kopā ar pīrāgiem un kūkām, un jūsu asinīm būs slikts sastāvs. Šāda veida barības lietošana organismam uzliek pārāk smagu slodzi. Gaļas pīrāgi un marinētas lietas, kurām nekad nevajadzētu nonākt kāda cilvēka kuņģī, dos nožēlojamas asinis. Arī sliktas kvalitātes uzturs, nepareizi sagatavots un nepietiekošā daudzumā, nevar dot labas asinis. Nepilnvērtīga barība dos tādus pat rezultātus kā gaļas ēdieni un trekns uzturs.
Tagad par pienu un cukuru: Es pazīstu tādus cilvēkus, kurus veselības reforma ir nobiedējusi, un viņi ir paziņojuši, ka ar to tiem nevar būt nekas kopējs, ja tā neatļauj brīvi lietot šos produktus. Aizvietošana jāizdara ļoti uzmanīgi; (369) mums jārīkojas piesardzīgi un gudri. Mums vajadzētu iet tādu ceļu, kas pats sevi ieteiktu zemes saprātīgajiem iedzīvotājiem. Liela daudzuma piena un cukura kopēja lietošana ir kaitīga. Tie piesārņo organismu. Dzīvnieki, no kuriem iegūst pienu ne vienmēr ir veseli. Viņi var būt saslimuši. Govs no rīta var likties vesela, un pirms nakts iestāšanās tā jau var nobeigties. Tātad tā ir bijusi slima jau no rīta, un arī piens ir bijis slimības skārts, bet jūs to nezinājāt. Visa dzīvnieku valsts slimo. Gaļas ēdieni var izraisīt dažādas slimības. Ja mēs zinātu, ka dzīvnieki ir pilnīgi veseli, tad es ļaudīm ieteiktu ēst labāk gaļas ēdienus, nekā lielos daudzumos pienu un cukuru. Tāda rīcība nebūtu tik kaitīga, kā piena un cukura lietošana. Cukurs apgrūtina organismu. Tas traucē dzīvā organisma — mehānisma darbību. Es gribu runāt par kādu gadījumu Montkalmas apgabalā, Mičiganā. Attiecīgais cilvēks bija cēls vīrs. Viņš bija sešas pēdas garš un glīts no skata. Mani aicināja viņu apmeklēt sakarā ar saslimšanu. Jau agrāk biju ar to runājusi par viņa dzīves veidu. “Man nepatīk tavu acu izteiksme,” es teicu. Viņš lietoja ļoti daudz cukura. Es jautāju kāpēc viņš tā rīkojas. Viņš teica, ka esot atstājis gaļas lietošanu un nezinot, kas to varētu vēl labāk aizvietot kā cukurs. Uzturs viņu neapmierināja, jo sieva neprata to pagatavot. Daži no jums savas meitas, kas tikko aizsniegušas sievietes gadus, sūta uz skolu, lai mācītos zinātnes, kamēr viņas vēl neprot pagatavot ēdienus. Prasmi gatavot ēdienus, tomēr vajadzētu uzskatīt par vissvarīgāko. Šeit bija sieviete, kas neprata ēdienus gatavot; viņa nebija mācījusies rūpēties, lai uzturs būtu veselīgs. Pieminētajai sievai un mātei ļoti trūka zināšanu šajā svarīgajā zināšanu nozarē, un rezultātā slikti pagatavotais uzturs, kas nespēja apmierināt organisma vajadzības, bija par iemeslu pārmērīgai cukura lietošanai, kas izraisīja visa organisma saslimšanu. Neveselīgie ēdieni maksāja arī vīra dzīvību. (370) Kad aizgāju pie slimnieka, centos, cik labi vien iespējams, viņu pamācīt, kā tam jārīkojas, un drīz viņš sāka lēnām atspirgt. Bet viņš neapdomīgi izlietoja savus spēkus, kad to vēl nedrīkstēja darīt, un mazliet ieēda tādu barību, kas nebija laba, un no jauna sabruka. Šoreiz vairs nebija iespējams viņam palīdzēt. Viss viņa organisms likās esam dzīva irstoša, bojā ejoša masa. Viņš nomira kā slikti pagatavotu ēdienu upuris. Labi pagatavotu ēdienu viņš mēģināja aizvietot ar cukuru, un tas lietu padarīja tikai vēl ļaunāku.
