Kungs izmeklē un pārbauda savus ļaudis. Dieva eņģeļi uzmana rakstura izveidošanos un sver tikumisko vērtību. Pārbaude tuvojas noslēgumam, un jūs neesat gatavi. Ak, kaut šie brīdinošie vārdi degtu jūsu dvēselē! Sagatavojieties! Sagatavojieties! Strādājiet, kamēr vēl diena; jo nāk nakts, (402) kad neviens nevarēs strādāt. Atskanēs pavēle: “Kas ir svēts, lai paliek svēts, un kas apgānīts, lai paliek tāds.” (Atkl.22:11) Visu liktenis būs izšķirts. Nedaudzi, tiešām nedaudzi no lielā zemes iedzīvotāju skaita tiks izglābti mūžīgai dzīvei, kamēr milzīgās ļaužu masas, kas nav pilnveidojuši savas dvēseles, paklausot patiesībai, tiks nozīmētas otrai nāvei. Mana izmocītā sirds kliedz: “Ak, Pestītāj, glāb savām asinīm atpirktos!”
Es ļoti baidos par jums un par daudziem N, kas saka, ka tic patiesībai. Ak, pārmeklējiet, čakli pārmeklējiet paši savu sirdi un dariet pamatīgu darbu, kas izturētu Dieva tiesas pārbaudi. Man sāp sirds, kad jāatceras, cik daudzi Sabatu ievērojošu vecāku bērni iznīcina savu dvēseli un miesu ar slepenu netikumu. Jums tuvu atrodas ģimene, kuru miesā, kā arī garā ir redzamas ļauno ieradumu sekas. Šie bērni atrodas uz taisna ceļa, kas ved pretī bojā ejai. Viņi ir pazemojuši paši sevi un šajā netikumā apmācījuši daudzus citus. Nododoties savam ieradumam, vecākais zēns ir atpalicis gan fiziskā, gan garīgā attīstībā. Arī vēl atlikušās domāšanas spējas nav augstu vērtējamas. Turpinot savu ļauno ieradumu, viņš beidzot kļūs idiots. Ikkatra savu tieksmju apmierināšana bērnos, kas jau ir paaugušies, ir briesmīgs ļaunums, kas izraisīs briesmīgas sekas, novājinot organismu un prātu. Bet tajos, kas šim samaitātajam ieradumam nododas jau agrā bērnībā, ļaunās sekas iezīmēsies vēl ļaunāk un uz izveseļošanos šādos gadījumos gandrīz nav cerību. Augums ir vājš un panīcis; muskuļi ļengani, acis kļūst mazas un reizēm uztūkušas; atmiņa bieži maldina un kļūst līdzīga sietam, palielinās arī nespēja mācoties koncentrēt domas.
Šo bērnu vecākiem es gribu teikt: “Jūs esat laiduši bērnus pasaulē, lai tie būtu tikai sabiedrībai par lāstu. Viņi ir nepaklausīgi, kaislīgi, ķildīgi un netikumīgi. Viņi atstāj samaitājošu iespaidu uz citiem. Viņi nes tēva rakstura, viņa zemisko tieksmju nospiedumu. Viņos redzams tēva straujais, nesavaldāmais temperaments. Šiem vecākiem jau sen vajadzēja aiziet uz laukiem, atšķiroties pašiem un atšķirot bērnus no sabiedrības, (403) kurai tie nevar dot neko labu, bet tikai kaitēt. Uzcītīgs darbs, apstrādājot zemi, šiem bērniem būtu svētība, un pastāvīga piepūle, cik to atļauj viņu spēki, nedotu tiem tik daudz iespēju samaitāt savu miesu, ar to apejoties ļaunprātīgi, kā arī neļautu tiem iepazīstināt vēl daudzus citus ar šo pretīgo ieradumu. Darbs ir liela svētība visiem bērniem, un sevišķi tiem, kuru domas dabīgi tiecas pretī netikumībai un izlaidībai.
Šie bērni ir izplatījuši N vairāk netikumības atziņu, nekā visas sludinātāju un dievbijīgu ļaužu pūles spēj izlīdzināt, cenšoties novērst ļauno iespaidu. Daudzi, kas ir mācījušies no jūsu bērniem, labāk būs ar mieru iet pazušanā, nekā savaldīt savas kaislības un pārtraukt nodošanos šim grēkam. Viens samaitāts prāts īsā laikā var izsēt tik daudz ļaunas sēklas, cik daudzi nespēj izravēt visā dzīves laikā. Jūsu bērni ir kļuvuši par sakāmvārdu patiesības zaimotāju mutēs. Šie ir Sabata ievērotāju bērni; tomēr visā visumā tie ir sliktāki par pasaules cilvēku bērniem. Viņu uzvešanās ir rupja, pašcieņa — zemāka. Brālis F nav pagodinājis Dieva lietu. Viņa nesavaldīgais raksturs un vispārējais iespaids nav bijis paceļošs, bet gan ved lejup. Dieva lieta ir apkaunota viņa apdomības un smalkjūtības trūkuma dēļ. Patiesības lietai būtu bijis daudz labāk, ja šī ģimene jau sen būtu aizgājusi uz kādu mazāk svarīgu vietu, kur viņi būtu vairāk atšķirti un viņu iespaids mazāk izjūtams. Viņu bērni atradās patiesības gaismā, un viņi saņēma tādas priekšrocības, kādas ir bijušas tikai nedaudziem bērniem; tomēr visu šo laiku viņi no tām nav guvuši nekādu labumu, tikai ir arvien vairāk nocietinājušies savā izlaidībā. Viņu aizbraukšana nāktu par svētību draudzei un sabiedrībai, kā arī pašai viņu ģimenei. Mierīgs darbs laukos būtu svētība tēvam un bērniem, ja tikai viņi vēlētos savā labā izmantot lauku dzīves priekšrocības. (404)
Es redzēju, ka brāļa G ģimenei ir darāms liels darbs savā labā. H un I ir tālu gājuši sev pāri darošajā noziegumā; sevišķi tas sakāms par H, kurš šajā grēcīgajā ieradumā ir gājis tik tālu, ka skārta ir viņa saprašana, novājināta redze, un viņā jau ir nostiprinājusies slimība. Sātans jau pilnīgi pārvalda šī nabaga zēna prātu, bet viņa vecāki nav atmodušies un neredz šo ļaunumu un tā sekas. Viņa prāta spējas ir sabojātas, sirdsapziņa nocietinājusies un tikumiskā izjūta — notrulinājusies, un viņš viegli kļūs par laupījumu ļauniem biedriem, vēl dziļāk grimstot grēkā un noziegumā. Brāli un māsa G, uzmostieties, es jūs lūdzu. Jūs neesat pieņēmuši veselības reformas gaismu un neesat saskaņojuši ar to savu dzīvi. Ja jūs būtu ierobežojuši savu ēstkāri, tad jūs sev būtu novērsuši daudz lieka darba un lieku izdevumu; un kas ir vēl daudz svarīgāk — jūs būtu fiziski veseli un jums būtu skaidrāka patiesības pierādījumu uztvere, un jūs būtu labāk sagatavoti citiem paskaidrot, uz ko pamatojas jūsos esošā cerība. Jūsu uzturs nav tik vienkāršs un veselīgs, kas varētu dot labas asinis. Netīras asinis noteikti samazinās tikumiskos un intelektuālos spēkus, kā arī pamodinās un stiprinās jūsu dabas zemākās tieksmes. Neviens no jums nevar atļauties uzbudinošu uzturu; jo par to būs jāsamaksā ar savas miesas veselību un savu bērnu dvēseļu labklājību.
Jūs liekat uz galda uzturu, kas apgrūtina gremošanas orgānus, uzbudina dzīvnieciskās tieksmes un novājina tikumiskos un intelektuālos spēkus. Trekns uzturs un gaļa jums nedod labumu. Ja jūs zinātu, kādu gaļu jūs ēdat, ja jūs varētu redzēt tos dzīvniekus dzīvus, kuri pēc savas nāves dod šo gaļu, jūs riebumā novērstos no saviem gaļas ēdieniem. Tieši tie dzīvnieki, kuru gaļu jūs lietojat, (405) bieži ir tik slimi, ka, ja tos atstātu vienus, tad tie paši nobeigtos; bet kamēr viņos vēl ir dzīvības elpa, tos nokauj un aizved uz tirgu. Tādā veidā jūs savā organismā uzņemat visļaunākos baciļus un viskaitīgākās indes, un tomēr jūs to nesaprotat. Jūs mīlat izdabāt ēstkārei. Jums vēl jāmāca mācība: “Vai ēdat vai dzerat un ko vien darāt, to visu dariet Dievam par godu.” (1.Kor.10:31)
Es jūs lūdzu, Kristus dēļ, savediet kārtībā savu māju un sirdi. Lai Debesu izcelsmes patiesība svēto dvēseli, miesu un garu. “Atturieties no miesīgām kārībām, kas pret dvēseli karo.” (1.Pēt.2:11) Brāli G, tava ēšana tiecas stiprināt zemākās kaislības. Tu nesavaldi savu miesu, ko darīt ir tavs pienākums, lai tu kļūtu pilnīgi svēts Dieva bijībā. Pirms tu vari kļūt pacietīgs, tev jāradinās kļūt atturīgam ēšanā. Atceries, ka tavi bērni lielā mērā ir mantojuši tavu raksturu. Tev vajadzētu savaldīties, lai nebūtu skarbs, bargs un nepacietīgs. Pret bērniem esi noteikts, tomēr pacietīgs, mīlošs un līdzjūtīgs, kāds Jēzus ir bijis pret tevi. Sevišķi uzmanies, izsakot rājienus un sodot. Esi iecietīgs pret bērniem, tomēr viņus savaldi. Šajā ziņā tu esi bijis pārāk nolaidīgs. Tu neesi pareizi labojis viņu rīcību, ne arī pilnīgi savaldījis pats savu garu. Priekš jums visiem jātiek darītam lielam darbam.
Brāli G, ja tu būtu gājis no spēka uz spēku, paklausot Kunga dotajai gaismai, tad tagad Viņš būtu varējis tevi izraudzīt par taisnības ieroci. Tu esi apdāvināts; tev ir spējas; tu vari strādāt Dievam par godu; bet tu neesi pilnīgi pakļāvies Dievam. Ak, kaut tu vismaz tagad meklētu lēnprātību, meklētu Kristus taisnību, lai tu tiktu paslēpts Kunga bardzības dienā!
Mans mīļais brāli un māsa, jums kopīgiem spēkiem un neatlaidīgi jācenšas izlabot nepareizās bērnu audzināšanas sekas. Māsa G ir bijusi pārāk iecietīga, (406) tomēr vienoti un mīlestībā jūs vēl pat tagad varat padarīt daudz, lai piesaistītu savus bērnus savām sirdīm un ievadītu viņus labajā un taisnajā ceļā. Jums jāradinās, lai savestu kārtībā savu sirdi un māju. Jums jāradinās rīkoties saskanīgi. Dieva Gara pārveidojošais iespaids jums abiem var izdarīt lielu darbu un savienot jūsu sirdis un pūles reformas izvešanai jūsu pašu ģimenē. Vajadzētu pārtraukt visu sūrošanos, kurnēšanu un sargāties ātri uztraukties. Tāda izturēšanās jūs abus novājina un iznīcina ietekmi, kurai jāiespaido jūsu bērni, ja jūs, audzinot tos Dievam, gribat gūt panākumus.
Pašlaik jūsu mājās strādā sātans. Jūsu nelaimīgie bērni ir viņa gūstekņi; viņš kontrolē viņu domas un liek tiem kavēties pie zemes lietām. Šķiet, ka viņu tikumības izjūtas ir paralizētas. Viņi ir darījuši sev pāri un lepojušies ar šo noziedzīgo rīcību. Šādi zēni spējīgi saindēt visu apkārtni un sabiedrību, un viņu postošais iespaids apdraudēs visus bērnus, ar kuriem tie sastapsies skolā. Jūsu bērni ir samaitāti miesā un garā. Netikumība ir uzspiedusi savu zīmogu uz jūsu vecākajiem bērniem. Grēks viņus ir sabojājis, dziļi sabojājis. Virsroku ir ņēmušas dzīvnieciskās tieksmes, kamēr morālie un intelektuālie spēki ir pavisam vāji. Zemākās kaislības, tās vingrinot, ir nostiprinājušās, bet sirdsapziņa ir kļuvusi arvien cietāka un trulāka. Tieši tādu iespaidu netikumība atstāj uz garīgiem spēkiem. Kas nododas šim savas miesas un gara sagraušanas darbam, tie ar to vien neapmierināsies. Beidzot viņi būs labprātīgi izdarīt jebkuru noziegumu, jo viņu sirdsapziņa ir nejūtīga. Vecāki nav pamodināti, lai saprastu kaut tikai pusi no atbildības, kas uz tiem gulstas, kļūstot par vecākiem. Viņi savā pienākumā ir nolaidīgi. Viņi nenorāda saviem bērniem uz šo bīstamo, tikumību iznīcinošo, ieradumu grēcīgumu. Ja vecāki neatmodīsies, tad viņu bērniem nav nekādas cerības.
