Mana māsa, neattaisno savas vainas ar citu nepareizo rīcību. Dieva dienā tu neuzdrošināsies aizbildināt Debesīm derīga rakstura neizveidošanu ar citu cilvēku dievbijības un garīguma trūkumu. Tās pašas nepilnības, ko tu atklāj citos, bija arī tevī. Un tas, ka citi ir grēcinieki, nesamazina tava grēka smagumu. Kā viņi, tā arī tu, ja paliksiet savā tagadējā nederīgajā stāvoklī, tiksiet šķirti no Kristus un līdz ar sātanu un viņa eņģeļiem kā sodu saņemsiet mūžīgu iznīcību no Kunga klātbūtnes un no Viņa spēka godības.
Kungs ir par tevi bagātīgi gādājis, lai tu nepakristu ceļā, ja meklēsi Viņu un sekosi tev dotajai gaismai. Dieva Vārds tev ir dots kā spīdeklis tavām kājām, kā gaisma uz tavas takas. Ja tu kļūdies, tad tas ir tādēļ, ka neesi padomu prasījusi savam Vadonim, Dieva Vārdam, un šo dārgo Vārdu neesi darījusi par savas dzīves likumu. Dievs tev par priekšzīmi nav devis kāda cilvēka dzīvi, lai arī cik laba un šķietami nevainojama tā varētu likties. Ja tu darīsi tāpat, kā citi dara, un rīkosies, kā citi rīkojas, tad beidzot tu paliksi ārpus svētās pilsētas, līdz ar milzīgo pulku, kas darījuši tieši tā kā tu, sekodami priekšzīmei, ko Kungs par priekšzīmi tiem nebija atstājis, un kas tāpat kā tu tāpēc ies bojā.
Tas, ko citi ir darījuši vai darīs nākotnē, nesamazinās tavu atbildību vai tavu vainu. Tev ir dota priekšzīme, nevainojama dzīve, ko raksturo sevis aizliegšana un nesavtīga labdarība. Ja tu novērsīsies no šīs pareizās, pilnīgās priekšzīmes un pieķersies nepareizajam, kas Dieva Vārdā skaidri parādīts kā tāds, no kā jāizvairās, tad tava rīcība saņems pelnīto atalgojumu; tava dzīve būs bijusi kļūda.
Viens no vislielākajiem N draudzes pagrimuma iemesliem ir sevis mērošana ar citiem. Maz ir to, (397) kuru dvēselēs valda dzīvi pamatlikumi un kas kalpo Dievam, domājot tikai par Viņa godu. Daudzi N nevēlas tikt izglābti Viņa norādītajā veidā. Viņi negrib uzņemties grūtības, lai ar bijāšanu un drebēšanu strādātu pašu izglābšanas labā. Šīs pūles viņi nepazīst; un, negribēdami apgrūtināt sevi ar personīgu piepūli, lai iegūtu pieredzi, viņi labāk riskē, balstoties uz citiem un uzticoties viņu piedzīvojumiem. Modrība un lūgšana, dzīve, kas veltīta Dievam un vienīgi Viņam, neatbilst to tieksmēm. Daudz patīkamāk ir dzīvot, paklausot paša “es”.
Draudzes N locekļi ir atkrituši un tiem nav ko sapņot par uzplaukumu, kamēr tie, kas saucas Kristus vārdā, nav sevi rūpīgi pārbaudījuši un šķīrušies no visas netaisnības; kamēr tie nav iemācījušies atteikties no ļauna un pieķerties labajam. Mums jābūt modriem un jālūdz Dievs bez mitēšanās, jo uz mūsu ceļa ir izliktas lamatas, un ar dažādām sātana viltībām mums būs jāsastopas tad un tur, kur mēs vismazāk tās gaidīsim. Ja šajā īpašajā laikā mēs nebūsim modri un nelūgsim, tad ienaidnieks mūs uzvarēs, un mūsu daļa būs neapšaubāms zaudējums.
Cik liela atbildība ir gūlusies uz jums kā uz vecākiem! Cik maz jūs esat izjutuši šīs nastas smagumu! Sirds lepnība, mīlestība uz ārēju greznumu un nodošanās ēstkārei ir nodarbinājusi visas jūsu domas. Šīs lietas jūs stādījāt pirmajā vietā, un ienaidnieka ielaušanās netika ievērota. Viņš jūsu ģimenē pacēla savu karogu, un jūsu bērnus apzīmogoja ar savu riebīgo attēlu. Bet šīs pasaules Dievs tā bija apstulbojis jūsu acis, tā notrulinājis jūsu spējas uztvert garīgās un dievišķās lietas, ka jūs nesaskatījāt priekšrocības, kuras sātans bija guvis, ne arī viņa darbu tieši jūsu ģimenē.
Jūs esat pasaulē laiduši bērnus, kuriem nebija iespējams kaut ko teikt par savu eksistenci. Jūs sevi lielā mērā esat darījuši atbildīgus par viņu nākotnes laimi, (398) par viņu mūžīgo labklājību. Atbildības nasta gulstas uz jums, vai nu jūs to izprotat vai nē; jums jāaudzina šie bērni Dievam, jums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai ievērotu viltīgā ienaidnieka pirmo tuvošanos un jābūt gataviem pacelt pret to karogu. Uzceliet ap saviem bērniem lūgšanas un rīcības cietoksni un esiet šajā cietoksnī ļoti modri. Nevienu brīdi jūs nevarat būt droši, ka sātans jums neuzbruks. Jums nav laika atpūtai, kad nevajadzētu būt nomodā un čakli strādāt. Savā postenī jūs ne acu mirkli nedrīkstat iemigt. Šim karam ir vislielākā nozīme. Tas sevī ietver mūžīgas sekas. No tā ir atkarīga jūsu un visas jūsu ģimenes dzīvība un nāve. Jūsu vienīgā drošība ir salauzt savas sirdis Dieva priekšā, un kā maziem bērniem meklēt Dieva valstību. Jūs šajā cīņā nevarat uzvarēt, ja turpināsiet rīkoties tāpat kā līdz šim. Jūs neesat īpaši tuvu Debesu valstībai.
Daži, kas nav atklāti atzinuši Kristu, atrodas tuvāk Debesu valstībai nekā ļoti daudzi N , kas sevi sauc par Sabata ievērotājiem. Jūs neesat centušies palikt Dieva mīlestībā un savus bērnus neesat mācījuši bīties Kungu. Jūs neesat tiem uzticīgi mācījuši patiesību ceļoties un sēžoties, izejot un ienākot. Jūs neesat viņus savaldījuši. Jūs raugieties uz citiem bērniem un sevi mierinot, sakiet: “Mani bērni nav sliktāki par viņiem.” Tā varbūt ir patiesība; bet, ja citi nepilda pienākumu, vai tas samazina spēku Dieva prasībām, ar kādām Viņš vēršas sevišķi pie jums kā pie vecākiem. Viņš jums ir uzlicis atbildību uzaudzināt šos bērnus Viņam, un to izglābšana lielā mērā ir atkarīga no audzināšanas, kādu viņi saņem bērnībā. Šo atbildību citi nevar uzņemties; tā uzlikta tikai jums kā vecākiem. Lai šinī svinīgajā un svarīgajā darbā gūtu sekmes, jūs varat izmantot visus iespējamos palīglīdzekļus; tomēr, kad jūs visu to esat darījuši, vēl ir kāds cits spēks, augstāks par cilvēcīgajiem darba rīkiem, (399) kas strādās kopā ar jums ar līdzekļiem, kurus jums ir priekštiesība lietot. Dievs nāks jums palīgā, un uz Viņa spēku jūs varat paļauties. Šis spēks ir bezgalīgi liels. Cilvēcīgie darba rīki var izrādīties nesekmīgi; bet Dievs var tos padarīt auglīgus, darbojoties viņos un caur viņiem.
Jums ir jāstrādā, lai savestu kārtībā savu māju, šķīstie, svētie eņģeļi nevar ar prieku nākt mājoklī, kur dara tik daudz netaisnības. Jūs savā postenī guļat. Mazsvarīgas lietas nodarbina visu jūsu prātu, novēršot uzmanību no daudz svarīgākiem jautājumiem. Galvenajam jūsu dzīves darbam vajadzētu būt Dieva valstības un tās taisnības meklēšanai; tad jums piederētu apsolījums, ka visas lietas jums tiks piemestas. Šinī ziņā jūs savā ģimenē esat kļūdījušies. Ja jūs līdz izmisumam būtu cīnījušies, lai paši un jūsu ģimenes locekļi ieietu pa šaurajiem vārtiem, tad jūs arī čakli būtu uzkrājuši gaismas starus, kuriem Kungs ļāvis krist uz jūsu takas, un jūs tos būtu sargājuši un staigājuši šajā gaismā.
Jūs neesat vērtējuši gaismu, ko Kungs jums laipni sniedzis par veselības reformu. Jūsos pamodās vēlēšanās sacelties pret to. Jūs tajā neredzējāt nekā svarīgāka, nekāda iemesla, kāpēc jums to vajadzētu pieņemt. Jūs negribējāt labprātīgi ierobežot savu ēstkāri. Gaismas došanā par ēstkāres ierobežošanu jūs nesaskatījāt Dieva gudrību. Viss, ko jūs varējāt saprast, bija tikai neērtības, kas pavadītu garšas aizliegšanu. Kungs savai gaismai lika spīdēt uz mums šajās pēdējās dienās, lai zināmā mērā izkliedētu tumsu un nomāktību, kas sabiezējusi pagājušajās paaudzēs, sakarā ar grēcīgo ieradumu apmierināšanu, un samazinātos ļaunums, ko izraisa nesātīga ēšana un dzeršana.
Kunga gudrība paredzēja plānu, kā nostādīt savus ļaudis tādā stāvoklī, kur tie būtu šķirti no pasaules gara un ieradumiem, lai Viņa ļaužu bērnus nevarētu tik viegli nomaldināt uz elku pielūgšanu un tie netiktu aptraipīti ar šajā laikā valdošo samaitātību. Dievs vēlas, lai ticīgie vecāki un viņu bērni stāvētu kā dzīvi Kristus pārstāvji, (400) mūžīgās dzīvības kandidāti. Visi, kas ir dievišķās dabas līdzdalībnieki, izbēgs no samaitātības, kas ir pasaulē iekāres dēļ. Kas nododas ēstkārei, tiem nav iespējams sasniegt kristīgā rakstura pilnību. Jūs nespēsiet pamodināt tikumisko iejūtību savos bērnos, ja jūs rūpīgi neizraudzīsieties viņu uzturu. Galdi, kādus vecāki parasti klāj saviem bērniem, tiem ir kā slazda valgs. Viņu uzturs nav vienkāršs un nav veselīgi sagatavots. Ēdieni bieži ir trekni un izraisa temperatūras celšanos, satrauc un uzbudina kuņģa jūtīgo gļotādiņu. Tiek stiprinātas dzīvnieciskās tieksmes, kas gūst virsroku, kamēr morālie un intelektuālie spēki novājinās un kļūst zemāko kaislību vergi. Jums jāmācās pagatavot vienkāršu un tomēr barojošu uzturu. Gaļas ēdieni, treknas kūkas un pīrāgi, kas sagatavoti ar visāda veida garšvielām, nav visveselīgākais un barojošākais uzturs. Uz jūsu galda nevajadzētu likt olas. Tās ir kaitīgas jūsu bērniem. Augļi un labība, sagatavoti visvienkāršākā veidā, ir visveselīgākais uzturs, kas dod organismam vislielāko barības daudzumu, tajā pašā laikā nenovājinot domāšanas spējas.
Veselai miesai un skaidram saprātam ļoti svarīga ir regularitāte ēšanā. Jūsu bērniem vajadzētu ēst tikai kārtējās ēdienreizēs. Tiem nevajadzētu atļaut novirzīties no šīs vispāratzītās kārtības. Ja tu, māsa E, atrodies ārpus mājas, tad tu nevari veikt svarīgo uzdevumu — uzraudzīt savus bērnus. Tavs vecākais dēls jau ir novājinājis visu organismu un licis pamatu paliekošai slimībai. Tavs otrais bērns ātri seko viņa pēdās, un neviens no taviem bērniem nav drošs pret šo ļaunumu.
Jums varbūt no saviem bērniem neizdosies uzzināt patiesību par viņu ieradumiem. Kas kopj slepenus netikumus, tie melo un neteiks patiesību. Jūsu bērni var jūs piekrāpt, (401) jo jūs neesat tādā stāvoklī, ka varētu izprast, vai viņi cenšas jūs maldināt vai nē. Ienaidnieks ir tik ilgi apžilbinājis jūsu skatu, ka jums nav gandrīz neviena gaismas stara, ar ko caurskatīt tumsu. Jūs gaida liels, svinīgs un svarīgs darbs, kas jāveic tūlīt, — jums jāsaved kārtībā sava sirds un ģimene. Jūsu vienīgā drošā rīcība ir pareiza ķeršanās pie šī darba. Nepiekrāpiet sevi ar domām, ka šī lieta jums ir attēlota pārspīlētā gaismā. Es šo ainu neesmu izkrāsojusi. Es esmu teikusi patiesību, kas izturēs Dieva tiesas pārbaudi. Uzmostieties! Uzmostieties! Es jūs lūdzu, pirms nav par vēlu izlabot kļūdas, lai jūs un jūsu bērni nepazustu vispārējā bojāejā. Ķerieties pie šī svinīgā darba un ņemiet sev palīgā ikkatru gaismas staru, ko jūs varat atrast no tiem, kas ir apspīdējuši jūsu taku un kurus jūs neesat vērtējuši un sargājuši, un izlietojiet tos kopā ar tagad mirdzošo gaismu, lai pārbaudītu savu dzīvi un raksturu tā, it kā jūs atrastos Dieva tribunāla priekšā. Apustulis paskubina: “Atturieties no miesīgām kārībām, kas pret dvēseli karo.” (1.Pēt.2:11) Visur pārpilnībā redzama netikumība un samaitātība, un, ja jums nebūs lielāka spēka par cilvēcīgo, uz kuru varētu paļauties, lai stāvētu pretī tik stiprai ļaunuma straumei, tad jūs tiksiet pārvarēti un līdz ar straumi aizrauti pazušanā. Bez svētuma neviens cilvēks neredzēs Dievu.
