Mīļie brāļi un māsas Hīldsburgā! Neaizmirstiet, ka, izliekot visbīstamākos slazdus, kādus sātans sagatavojis draudzei, viņš izmantos draudzes locekļus, kas nemīl Dievu pāri par visām lietām vai savu tuvāko kā sevi pašu. Sātans pastāvīgi pūlas iespiesties starp brāļiem. Viņš cenšas pārvaldīt tos, kas sakās ticam patiesībai, bet nav atgriezušies; un, kad sātanam, izmantojot viņu miesīgo dabu, izdodas panākt šo cilvēku savienošanos ar viņu, lai izjauktu Dieva nodomus, viņš gavilē.
Veselības institūts, koledža, sludināšanas darba iekārtojums, misijas sabiedrības — tas viss kalpo kā instrumenti, ko Dievs izlieto sava darba veikšanai. Ja sātanam izdosies kaut ko izgudrot, lai no šiem iekārtojumiem spējas un līdzekļus novirzītu kādā citā gultnē, tad viņš nekavēsies to darīt. Daži par sevi ir maldīgās domās. Glaimojot sev, ka dara Dieva darbu, viņi patiesībā atrodas lielā pievīlēja rokās un iespaidīgi kalpo tam. Sargieties no šāda veida piekrāpšanās! Vienmēr atcerieties tās iezīmes, kas atbilst mūsu kristīgajai apliecībai, ar ko mēs sevi uzskatām par Dieva īpašajiem ļaudīm. Un sargieties tā izmantot savu personīgo neatkarību, lai ar to jūsu iespaids nenostātos pretī Dieva mērķiem un jūs, sātana pievilti, nekļūtu par piedauzīšanās akmeni ceļā tiem, kas jau ir vāji (478) un klibo. Lielas briesmas sevī slēpj rīcība, kas mūsu ienaidniekam dod iemeslu zaimot Dievu un nicināt tos, kas tic patiesībai.
Sevišķi uzmanieties, lai nekļūtu par ieroci ienaidnieka rokās, novēršot kādu — vīrus, sievas vai bērnus — no pilnīgas nodošanās Dievam un lielajam, šajā laikā darāmajam darbam. Sargieties glaimot jauniešiem, runājot ar viņiem par izredzēm uz finansiālu peļņu, par brīnišķīgām izglītības priekšrocībām vai lieliem personīgiem sasniegumiem. Neatgrieztai sirdij glaimojoši vārdi ir saldi, un daži, kas domā, ka viņi stāv stipri, tiek samulsināti, savaldzināti un apreibināti ar nekad nepiepildāmām cerībām. Tādā veidā ir darīts daudz ļauna. Domājot par savām spējām, visiem vajadzētu būt atturīgiem un uzmanīgiem, lai citos neatbalstītu lepnumu un sevis izcelšanu. Vīri un sievas, ja tie nav svētījušies Dievam, ir vāji morālā spēka ziņā un var ļoti maldīties, vērtējot cilvēku spējas un kristiešu uzticību. Nenāciet ne ar kādiem ierosinājumiem, kas kaut vienā cilvēkā samazinātu interesi strādāt kāda iekārtojuma izveidošanā, kam jātiek uzceltam saskaņā ar Dieva norādījumu.
Brālis A visos gadījumos un visās lietās neuzrāda labas izšķiršanās spējas. Viņš nav līdzsvarots cilvēks un, ja nestaigās pazemībā Dieva priekšā, tad noteikti pieļaus bīstamas kļūdas. Viņš nepazīst cilvēkus un tāpēc nepareizi novērtē to raksturu, dažiem izsakot neprātīgus glaimus, kas kaitē viņu dvēselēm. Viņš tos ierosina domāt, ka tie var darīt lielas lietas, un tāpēc viņi pametīs novārtā tieši to ceļā esošos mazos pienākumus.
Es neaizbildinu bezdarbību, bet es lūdzu uzvarēt šo savtīgo, pasaulīgo garu. Droši var iesaistīties jebkurā pasākumā, kas draudzes locekļu intereses vieno un rada saskaņu un vienprātību ar Dieva darbu saistītajās pūlēs. Nekad, nekad neaizmirstiet, ka jūs esat vai nu Jēzus Kristus kalpi, enerģiski cenšoties sasniegt kristīgo vienotību, par kādu lūdza Kristus, vai arī strādājat pret šo vienotību un pret Kristu. (479)
Tie, kas cenšas samazināt kāda cilvēka interesi par skolu Hīldsburgā vai misijas darbu kādā tā nozarojumā, nestrādā kopā ar Dievu, bet paklausa citam vadonim, kura mērķis ir vājināt un izpostīt. Lai jūs, brāļi un māsas Hīldsburgas draudzē, būtu derīgi ļaudis, tad jums visā rīcībā jābūt atklātiem un godīgiem; jums jābūt pazemīgiem, svētiem un neaptraipītiem. Daudz mazāk jāatklājas savtībai un iedomībai. Ja draudzes locekļi ir ietērpušies pazemībā, ja viņi atmetuši patmīlību un savtību, ja viņi pastāvīgi cenšas darīt Dieva prātu, tad tie strādās saskanīgi. Dieva Gars ir viens…
Tieši mūsu priekšā ir krīze, kad ikvienam vajadzēs daudz spēka no Dieva, lai pastāvētu pret sātana viltībām, jo viņa krāpšana nāks katrā iespējamā formā. Tie, kas ir atļāvušies rotaļāties ar sātana kārdināšanām, tad nebūs sagatavoti nostāties pareizajā pusē. Viņu uzskati būs neskaidri, tā kā tie nevarēs atšķirt dievišķo no sātaniskā.
Krīze nāks katrā mūsu iestādē. Pret tām darbosies iespaidi kā no ticīgajiem, tā no neticīgajiem. Tagad nedrīkst notikt nekāda nodevība uzticībā vai svētajos pienākumos, sava labuma vai sevis izcelšanas dēļ. Mums pastāvīgi vajadzētu modri vērot savu dzīvi, dedzīgi rūpējoties, lai pasaulē neatstātu nepareizu iespaidu. Runājiet tā un rīkojieties tā: “Es esmu kristietis. Es nevaru dzīvot pēc pasaules principiem. Man jāmīl Dievs pāri pār visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu. Es nevaru iesaistīties nevienā pasākumā vai pieļaut kaut ko, kas visniecīgākajā mērā mazinātu manu derīgumu vai vājinātu manu iespaidu, vai sagrautu kāda cilvēka uzticību Dieva iekārtojumiem.” …
Atcerieties, ka salīdzinot ar vārda kristiešu pasauli un pasauli pielūdzošo vīru un sievu miriādēm, Dieva ļaudis ir tikai mazs pulciņš. Viņiem jābūt Bībeles kristiešiem — par priekšzīmi mūsu jauniešiem taisnīgumā un noteiktībā visās lietās. Katram iespaidam, kas apņem jaunieti, (480) vajadzētu būt svētam, un šim iespaidam vajadzētu sākties mūsu pašu ģimenēs. Nekad nevajadzētu sajaukt svēto ar parasto.
