Skaudība ir ne tikai perverss raksturs, bet sērga, kas sabojā visas spējas. Tā iesākās ar sātanu. Viņš tīkoja būt pirmais Debesīs un, tāpēc ka nevarēja iegūt visu kāroto varu un godu, sacēlās pret Dieva valdību. Viņš apskauda mūsu pirmos vecākus un kārdināja tos grēkot, tādā veidā pazudinot viņus un visu cilvēci.
Skaudīgs cilvēks aizslēdz savas acis pret citu labajām īpašībām un cēlajiem darbiem. Viņš vienmēr ir gatavs noniecināt un parādīt nelabvēlīgā gaismā pat ļoti labo. Cilvēki bieži atzīst un atstāj visas citas kļūdas, bet maz cerību ir no skaudīga cilvēka. Pirms kāda persona sāk skaust, tā ir iedomājusies sevi kā pārāku un lepnums savukārt nepieļauj nekādu piekāpšanos. Mēģinot skaudīgu cilvēku pārliecināt par viņa grēku, tas kļūst pat vēl niknāks savā kaislībā un pārāk bieži paliek nedziedināms.
Skaudīgs cilvēks izplata indi visur, kur vien viņš iet, atsvešinot draugus un modinot naidu un sacelšanos pret Dievu un cilvēkiem. Tas cenšas panākt, lai viņu uzskatītu par labāko un lielāko, nevis varonīgi un pašaizliedzīgi pūloties sasniegt virsotnes, bet paliekot tāds pats, vienīgi nonicinot citu pūļu īsto vērtību.
Skaudība ir kopta dažu sirdīs gan draudzē, gan arī koledžā. Dievam nav patikusi jūsu rīcība. Es jūs lūdzu Kristus dēļ, nekad ne pret vienu neizturieties tā, kā jūs izturējāties pret brāli X. Cēls raksturs nelīksmojas, radot citiem sāpes, un nepriecājas, atklājot viņu trūkumus. Ikviens Kristus māceklis ar riebumu novērsīsies no mēlnesības mielasta. Daži, kas šajā gadījumā bijuši vainīgi, ir atkal no jauna atkārtojuši šo rīcību, kuru viņi bija piemērojuši pret apbēdinātu Kunga (57) kalpu, pret tādu, kas savu veselību un spēkus bija upurējis, kalpojot tieši viņiem. Kungs aizstāvēja apspiestā lietu un sava vaiga gaismu pievērsa savam cietošajam kalpam. Tad es redzēju, ka Dievs šīs personas vēlreiz pārbaudīs, kā Viņš to tagad dara, lai atklātu, kas ir to sirdī.
Kad Dāvids bija grēkojis, Kungs atļāva viņam izvēlēties — saņemt sodu no Dieva vai no cilvēku rokas. Savus grēkus nožēlojošais ķēniņš izvēlējās krist Dieva rokā. Ļaunu cilvēku “saudzīgā” žēlastība ir briesmīga. Maldīgais, grēcīgais cilvēks, kuru uz pareizā ceļa var noturēt vienīgi Dieva spēkā, tomēr ir cietsirdīgs un nepiedodošs pret savu maldošo brāli. Mani brāļi Betlkrīkā, kā jūs aizbildināsieties Dieva tiesā? Rājienos, brīdinājumos un lūgumos jūs esat saņēmuši lielu gaismu. Cik nicinoši jūs esat izturējušies pret šiem Debesu sūtītajiem gaismas stariem!
Par mēli, kurai patīk sāpināt citus, par pļāpājošu mēli, kas saka: Pastāsti, un es pastāstīšu tālāk, apustulis Jēkabs saka, ka tā ir “elles iededzināta”. Tā uz visām pusēm izsvaida apdegušas pagales. Vai tenku izplatītājam rūp, ja viņš apmelojis nevainīgu? Tas neapstājas savā ļaunajā darbā, kaut gan iznīcina cerību un drosmi cilvēkiem, kas jau gatavojas sabrukt zem savām nastām. Viņš tikai grib apmierināt savu tieksmi izplatīt baumas. Pat tie, kas uzdodas par kristiešiem, aizver savas acis pret visu, kas ir tīrs, godīgs, cēls un jauks, un sakrāj to, kas apšaubāms un nepatīkams, lai darītu to zināmu pasaulei.
Jūs paši esat atgrūduši vaļā durvis, lai sātans pa tām ienāktu. Jūs esat viņam ierādījuši goda vietu savās izmeklēšanas jeb inkvizīcijas sapulcēs. Bet jūs neesat parādījuši nekādu cieņu rakstura labajām īpašībām, kas ir izveidojušās gadu gaitā parādītajā uzticībā. Greizsirdīgas un atriebīgas mēles ir izkrāsojušas darbus un motīvus tā, lai tie atbilstu viņu personīgajiem plāniem. Viņi melnu ir parādījuši par baltu un baltu par melnu. Kad pret viņu apgalvojumiem tika iebilsts, tad daži sacīja: “Tā ir patiesība.” Pat ja pieņemam, ka (58) stāstītais ir patiesība, vai tas attaisno jūsu rīcību? Nē, nē. Ja Dievs pieņemtu visas apsūdzības, ko ar pilnām tiesībām varētu vērst pret jums, un tās sakopotu pāta-gā, lai jūs sodītu, tad jums būtu vairāk brūču un dziļākas par tām, ko jūs esat cirtuši brālim X. Pat patiesību var tā pastāstīt, ka tā atstāj nepareizu iespaidu. Jums nav tiesību savākt visas valodas pret viņa derīgumu. Ja Kungs izturētos tādā garā, kā jūs esat izturējušies pret savu brāli, tad jūs bez žēlas-tības tiktu iznīcināti. Vai sirdsapziņa jums nemaz nepārmet? Baidos, ka ne. Vēl nav pienācis laiks šai sātaniskajai burvībai zaudēt savu varu. Ja brālis X tiešām būtu tāds, kādu jūs viņu attēlojāt, — bet es zinu, ka viņš tāds nav — arī tad jūsu rīcībai nav attaisnojama.
Ja uzklausām pret mūsu brāli vērstās apkaunojošās runas, ar to mēs tām piekrītam. Uz jautājumu: “Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā?” dziesminieks atbildēja: “Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī; kas citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu.”
Kāds milzums tenku tiktu novērsts, ja katrs cilvēks atcerētos, ka tie, kas runā par citu kļūdām, tikpat labprātīgi izdevīgā gadījumā atstāstīs arī viņa kļūdas. Mums vajadzētu censties domāt labi par visiem cilvēkiem, sevišķi par mūsu brāļiem, līdz esam spiesti domāt citādi. Mums nevajadzētu pārsteidzīgi ticēt ļaunām ziņām. Tās bieži ir skaudības vai pārpratumu augļi, vai arī rodas faktu pārspīlējumu vai vienpusīgas apskates rezultātā. Greizsirdība un aizdomas, ja tām reiz dota vieta, izplatīsies līdzīgi dzelkšņa pūkām. Ja brālis nomaldās, tieši tad ir laiks par viņu parādīt neviltotu interesi. Laipni ejiet pie viņa, lūdziet ar un par viņu, atceroties bezgalīgo maksu, ko Kristus ir atdevis par viņa atpestīšanu. (59) Tādā veidā jūs izglābsiet dvēseli no nāves un apsegsiet grēku pulku.
Viens skats, viens vārds, pat balss tonis var būt cieši saistīts ar nepatiesību, kas dažu cilvēku sirdī iecērtas līdzīgi dzeloņainai bultai, to nedziedināmi ievainojot. Tādā veidā var izteikt šaubas un apkaunojošus vārdus par cilvēku, kuru Dievs vēlas izlietot labam darbam, ar to sagraujot viņa iespaidu un iznīcinot viņa derīgumu. Ir tādi dzīvnieki, kas tad, kad viens no viņiem tiek ievainots un iet bojā, citi tam tūlīt uzbrūk un saplosa gabalos. Tādam nežēlīgam garam nododas ļaudis, kas nes kristieša vārdu. Tie ar farizejisku dedzību ir gatavi nomētāt akmeņiem citus, kas pat mazāk vainīgi par viņiem pašiem. Ir cilvēki, kas izceļ citu kļūdas un neveiksmes, lai novērstu uzmanību no savām vainām vai lai liktu domāt, ka ir ļoti dedzīgi Dievam un draudzei.
Pirms dažām nedēļām es tiku garā aizvesta uz vienu no jūsu izmeklēšanas sapulcēm. Tur dzirdēju audzēkņu liecības pret brāli X. Tieši tie audzēkņi bija guvuši lielu labumu no viņa veselīgajām un uzticīgajām pamācībām. Kādreiz tie viņu tā cildināja, ka nespēja atrast šim nolūkam pietiekami labus vārdus. Tad visi viņu cienīja, bet tagad straume tecēja citā gultnē. Šīs personas atklāja savu īsto raksturu. Es redzēju eņģeli ar atvērtu smagu grāmatu, kurā viņš ierakstīja katru sniegto liecību. Pretī katrai liecībai bija atzīmēti tās devēja grēki, trūkumi un maldi. Tur vēl tika pierakstīts ieguvums, ko šīs personas bija saņēmušas no brāļa X pūlēm.
Mēs kā tauta pļaujam brāļa X grūtā darba augļus. Mūsu vidū nav cilvēka, kurš savam darbam būtu veltījis vairāk laika un pārdomu nekā brālis X. Viņš juta, ka nav neviena, kas viņu atbalsta, un ir bijis pateicīgs par katru iedrošinājumu.
Viens no lielajiem mērķiem, ko vajadzēja sasniegt ar koledžas dibināšanu, bija mūsu jaunatnes atšķiršana no (60) pasaules gara un iespaida, no tās ieradumiem, neprāta un elkdievības. Koledžai vajadzēja uzcelt barjeru pret pašreizējā laikmeta netikumību, kas pasauli dara tik samaitātu kā Noas dienās. Jauniešus apbur pretējo dzimumu draudzēšanās un precēšanās mānija. Valda neveselīgs sentimentālisms. Jābūt ļoti modriem un smalkjūtīgiem, lai jaunatni pasargātu no šīm sliktajām ietekmēm. Daudzi vecāki ir akli pret savu bērnu tieksmēm. Daži no viņiem pavisam apmierināti stāstīja, ka viņu dēli un meitas nekāro pretējā dzimuma uzmanību, kad patiesībā šie bērni slepeni parādīja vai saņēma šādu uzmanību, bet vecāki bija tik ļoti aizņemti ar pasaulīgām lietām un tenko-šanu, ka par to nekā nezināja.
Mūsu koledžas galvenais uzdevums bija sniegt jaunekļiem izdevību apgūt sludināšanas darbu un sagatavot abu dzimumu jauniešus par strādniekiem dažādās darba nozarēs. Šiem audzēkņiem vajadzēja iegūt zināšanas vispārējās izglītības nozarēs un, pāri visam citam, Dieva Vārdā. Šajā ziņā mūsu skola ir bijusi nepilnīga. Nav bijis cilvēka, kas būtu svētījies Dievam un atdevis sevi šim darbam. Jaunekļi, kurus Dieva Gars skubinājis nodoties sludināšanas darbam, ar šo mērķi nāca uz koledžu un ir vīlušies. Nebija gādāts, lai šī audzēkņu daļa saņemtu atbilstošu sagatavošanu, un daži skolotāji, to zinot, ir devuši jauniešiem padomus studēt kaut ko citu. Jaunieši, kuru apņemšanās nebija stingra, tika pamudināti atmest visas domas par sludinātāja darbu.
Tāds ir nesvētījušos skolotāju izplatītā iespaida rezultāts, kuri strādā tikai algas dēļ. Tiem nav Dieva Gara un trūkst savienības ar Kristu. Šajā darbā neviens nav strādājis rosīgāk par brāli X. Bībelei vajadzētu būt vienai no galvenajiem mācību priekšmetiem. (61) Šī grāmata, kas mums māca, kā dzīvot šodien, nodrošinot sev mūžību, audzēkņiem ir vērtīgāka par jebkuru citu. Mums ir tikai īss laika posms, kurā varam iepazīties ar tās patiesībām. Bet tas, kas bija darījis Dieva Vārdu par studiju priekšmetu un kas vairāk nekā jebkurš cits skolotājs būtu varējis palīdzēt apgūt Rakstu zināšanas, tagad ir no skolas šķirts.
Profesori un skolotāji nav sapratuši koledžas uzdevumu. Mēs esam ieguldījuši līdzekļus, domas un darbu, lai koledžu izveidotu saskaņā ar Dieva prātu. Nevajadzētu pieļaut, ka tur valdošais iespaids ir pakļauts tādu cilvēku gribai un spriedumam, kas nemaz nepazīst ceļu, pa kuru Dievs mūs ir vadījis kā tautu. Kungs ir atkārtoti rādījis, ka mums nevajadzētu atdarināt laicīgās skolas. Citu konfesiju sludinātāji izglītības iegūšanā pavada daudzus gadus. Mūsu jauniešiem to vajadzētu iegūt īsā laikā. Tur, kur tagad ir viens sludinātājs, vajadzētu būt divdesmit, kurus mūsu koledža ar Dieva palīdzību būtu sagatavojusi Evaņģēlija laukam.
Daudzi no mūsu jaunajiem sludinātājiem un daži no pieredzējušajiem darbiniekiem, kam jau ir zināms briedums, izturas nevērīgi pret Dieva Vārdu un nicina arī Viņa Gara Liecības. Tie nezina, ko Liecības satur, un arī nevēlas zināt. Viņi negrib atklāt un izlabot savus raksturu trūkumus. Daudzi vecāki nemeklē Liecību norādījumus, un, protams, viņi nevar tos pasniegt saviem bērniem. Rīkodamies tieši pretēji Dieva pamācībām, viņi parāda, ka nicina Kunga doto gaismu. Šie cilvēki, kas atradušies darba priekšgalā, ar to ir rādījuši piemēru citiem.
Jūs savas ķildas esat iznesuši pasaulē. Vai jūs domājat, ka jūs kā tauta Betlkrīkā atrodaties priviliģētā stāvoklī? Kristus lūdza, lai Viņa mācekļi būtu viens, kā Viņš bija viens ar Tēvu, lai pasaule varētu atzīt, ka Dievs Viņu sūtījis. Kādu liecību jūs esat devuši pēdējos (62) mēnešos? Dievs ieskatās katra sirdī. Viņš izvērtē mūsu motīvus. Viņš pārbaudīs katru dvēseli. Kas izturēs šo pārbaudi?
