Savienībai ar Dievu nekas nav svarīgāks par visdziļāko pazemību. “Es dzīvoju,” saka Augstais un Svētais, “pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars.” Kamēr jūs tik dedzīgi cīnāties pēc pirmās vietas, atcerieties — ja jums nebūs lēnprātīga, pazemīga gara, tad Dieva acīs jūs būsiet pēdējie. Sirds lepnums daudziem liks pakrist, kur viņi būtu varējuši gūt sekmes. “Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā.” “Kad Ēfraims runāja, visos radās bailes, un viņš bija ieguvis lielu cieņu Israēlā; bet tad viņi krita grēkā ar Baalu un dabūja tādēļ galu.” “Daudzi ir aicināti, bet maz ir izredzēti.” Daudzi dzird žēlastības ielūgumu un tiek visādi pārbaudīti; bet ar Dzīvā Dieva zīmogu apzīmogos tikai nedaudzus. Neliels skaits pazemosies kā mazi bērni, lai varētu ieiet Debesu valstībā.
Maz ir to, kas saņem Kristus žēlastību ar pazemību un ar dziļu, pastāvīgu savas necienības izjūtu. Tāpēc (51) Kungs mūsu labā var tik maz darīt. Dievs grib, lai jūs katrs personīgi dzītos pēc mīlestības un pazemības katrs savā sirdī. Galveno uzmanību pievērsiet sev, attīstiet tās augstās rakstura īpašības, kas jūs darītu derīgus šķīsto un svēto sabiedrībai.
Jums visiem vajadzīgs Dieva pārveidojošais spēks. Jums pašiem Viņš ir jāmeklē. Savu dvēseļu dēļ nepametiet vēl ilgāk novārtā šo darbu. Visu jūsu grūtību cēlonis ir atšķirtība no Dieva. Jūsu nevienprātība un šķelšanās ir nekristīga rakstura auglis.
Es biju domājusi palikt klusu un ļaut jums turpināt savu ceļu, līdz jūs ieraudzītu savas rīcības grēcīgumu un sajustu pret to riebumu; bet atkāpšanās no Dieva nocietina sirdi un apstulbo prātu, un rezultātā cilvēks arvien mazāk spēj aptvert savu patieso stāvokli, līdz beidzot Dieva žēlastība tiek atrauta, kā tas notika pie jūdu tautas.
Es vēlos, lai manu viedokli skaidri saprastu. Es nesimpatizēju rīcībai, kas vērsta pret brāli … . Ienaidnieks daudzu sirdī ir atmodinājis naida jūtas. Brāļa pieļautās kļūdas viena persona atstāstījusi otrai, un čaklas tenkotāju mēles, apgādājot ugunskuru ar malku, tās pastāvīgi palielināja. Vecāki, kas rūpes par savu bērnu dvēselēm nekad nav izjutuši un viņus nekad nav pareizi savaldījuši un pamācījuši, ir tieši tie, kas visrūgtāk pretojas, ja viņu bērni skolā tiek ierobežoti, nopelti vai aprāti. Daži no šiem bērniem ir negods draudzei un negods adventismam.
Vecāki ignorēja viņiem pašiem izteiktos rājienus un arī pārmetumus, ko saņēma viņu bērni, kā arī nepiesargājās, lai bērni to nepamanītu. Vecāku grēks iesākās ar nepareizu audzināšanu mājās. Dažu šo bērnu dvēseles (52) tiks zaudētas, tāpēc ka viņi nesaņēma pamācības no Dieva Vārda un nekļuva par kristiešiem savās mājās. Vecākiem vajadzēja nevis simpatizēt savu bērnu nepareizajai rīcībai, bet viņus norāt un atbalstīt uzticīgo skolotāju. Šie vecāki paši nav bijuši vienoti ar Kristu. Un tas ir iemesls drausmīgajai nolaidībai viņu tiešajā pienākumā. To, ko sējuši, viņi arī pļaus, un pļauja tiem neizpaliks.
Skolā brāli … apgrūtināja ne tikai bērnu nepareizā rīcība, bet arī vecāku nesaprātīgā izturēšanās, kas radīja un baroja naidu pret ierobežojumiem. Pārpūlēšanās, nemitīgas rūpes, nesaņemot nekādu palīdzību savās mājās, bet drīzāk speciālu kaitināšanu, — tas viss ir iemesls tam, kāpēc viņš reizēm zaudēja pašsavaldīšanos un rīkojās neapdomīgi. Daži to ir izmantojuši savā labā un maznozīmīgas kļūdas iztēlojuši par smagiem grēkiem.
Ļaudis, kas Sabatu tur tikai vārda pēc, cenšas savienot Kristu ar Beliālu; viņi ar vienu roku turas pie patiesības un ar otru pie pasaules un ir apņēmuši savus bērnus, kā arī aptumšojuši draudzi ar atmosfēru, kas pilnīgi sveša reliģijai un Kristus Garam. Viņi neuzdrošinās atklāti pretoties patiesībai. Viņi neuzdrošinās drosmīgi pateikt, ka netic Liecībām, bet, vārdos apliecinādami ticību kā patiesībai, tā Liecībām, viņi tomēr nav paklausījuši nekam. Ar savu rīcību viņi aizlieguši gan patiesību, gan Liecības. Viņi vēlas, lai Kungs viņu dzīvē īstenotu savus apsolījumus, bet atsakās saskaņoties ar nosacījumiem, uz kuriem apsolījumi pamatoti. Viņi nevēlas atsacīties no visa, kas kavē nedalīti nodoties Kristum. Vārda sludināšanas iespaidā notiek daļēja pasaulīguma apspiešana, bet ne pilnīga mīlestības virziena izmaiņa. Galu galā uzvaru gūst pasaulīgas alkas, miesas kāre, acu kāre un dzīves lepnība. Šie ļaudis visi saucas par kristiešiem. Viņu vārdi atrodas draudzes grāmatās. Kādu laiku viņi dzīvo šķietami reliģisku dzīvi, bet vēlāk pārāk bieži pakļauj sirdi valdošajam pasaules iespaidam. (53)
Lai kādas arī būtu brāļa … kļūdas, jūsu rīcība tomēr ir neattaisnojama un nekristīga. Jūs esat pētījuši viņa agrāko dzīvi un uzmeklējuši visu, kas ir bijis nelabvēlīgs viņam, pat katru ļaunuma ēnu, un viena vārda dēļ esat darījuši viņu par noziedznieku. Jūs esat sakopojuši visus spēkus, kas bija jūsu rīcībā, lai šajā apsūdzošajā darbā sevi attaisnotu. Atcerieties, tieši tāpat Dievs izturēsies pret katru no jums. “Ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsiet tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.” Tie, kas piedalījušies šajā apkaunojošajā tiesāšanā, ar savu darbu reiz atkal sastapsies. Kā jūs domājat, kādu iespaidu jūsu rīcība atstās uz audzēkņiem, kas vienmēr ir bijuši neiecietīgi pret ierobežojumiem? Kā šīs lietas ietekmēs viņu raksturu un dzīves gaitu?
Ko par šīm lietām saka Liecības? Pat viena nepareiza rakstura iezīme, viena lolota grēcīga vēlēšanās beidzot iznīcinās visu Evaņģēlija spēku. Pat viena grēcīga tieksme norāda uz dvēseles pievilto stāvokli. Ikkatra nodošanās šai iegribai nostiprina sirdī antipātijas pret Dievu. Nepatika pret pienākumu un patika pret grēku ir ķēdes, ar kurām sātans sasaista cilvēkus savos slazdos. Vienīgi tie, kas labāk ir gatavi mirt, nekā darīt netaisnību, tiks atzīti par uzticīgiem.
Bērns var saņemt veselīgas reliģiskas pamācības; bet, ja vecāki, skolotāji vai aizbildņi pieļauj, ka viņa raksturu ietekmē kāds nepareizs ieradums, tad šis ieradums, ja to neuzvarēs, kļūs par valdošo spēku, un bērns būs pazaudēts.
Dieva Gars dod liecību un saka: Neielaidieties nekādās sarunās ar ienaidnieku! Iznīciniet dzeloņus, jo pretējā gadījumā tie iznīcinās jūs. Uzplēsiet sirds neapstrādāto zemi! Padariet šo darbu dziļi un pilnīgi! Lai patiesības arkls izsakņo nezāles un ērkšķus!
Dusmīgajiem, apsūdzošajiem farizejiem Kristus sacīja: “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!” Vai tie, kas bija tik labprātīgi apsūdzēt un notiesāt brāli X, ir (54) bez grēka? Ja šo cilvēku raksturs un dzīve tiktu pārmeklēti tikpat rūpīgi visas sabiedrības priekšā, kā viņi ir rīkojušies ar brāli X, tad daži no viņiem izrādītos daudz ļaunāki, nekā tie ir centušies attēlot viņu.
Es neuzdrošinos vēl ilgāk klusēt. Es saku Tev un draudzei Betlkrīkā – jūs esat izdarījuši lielu kļūdu. Jūs esat netaisni izturējušies pret cilvēku, kam jūs un jūsu bērni ir parādā pateicību, bet to jūs nesaprotat. Jūs esat atbildīgi par koledžā atstāto iespaidu. Tagad iestājies miers, tāpēc ka audzēkņi ir dabūjuši iespēju iet savus ceļus. Citā krīzē viņi izturēsies tikpat apņēmīgi un neatlaidīgi kā šai gadījumā; un, ja viņi atrod tik spējīgu aizstāvi, kādu viņi atraduši brālī X, tad tie atkal var sasniegt savu mērķi. Dievs ir runājis uz skolotājiem un audzēkņiem un draudzes locekļiem, bet jūs viņa vēstis esat atmetuši. Jūs labāk esat izvēlējušies iet savu ceļu, nerēķinoties ar tālākām sekām.
Dievs mums kā tautai ir devis brīdinājumus, rājienus un aicinājumus sargāties pa labi un pa kreisi, lai vadītu mūs prom no pasaulīgiem paradumiem un pasaulīgās gudrības. Viņš prasa, lai mēs būtu īpaši ticībā un raksturā, lai mēs atbilstu standartam, kas tālu pārsniedz pasaulīgu cilvēku mērķus. Brālis X atnāca jūsu vidū, nepazīdams Kunga rīcību ar mums. Tā kā viņš tikai nesen bija kļuvis ticīgs, viņam gandrīz visu vēl vajadzēja mācīties. Tomēr jūs nevilcinoties piekritāt viņa spriedumam. Jūs esat atzinuši viņa garu un darbību, kurai nav nekā kopīga ar Kristu.
Jūs audzēkņos esat atbalstījuši kritikas garu, ko Dieva Gars ir centies savaldīt. Jūs esat viņus noveduši līdz uzticības laušanai. Mūsu vidū nav mazums jauniešu, kuriem par savām visvērtīgākajām rakstura īpašībām jāpateicas zināšanām un principiem, ko viņi ir saņēmuši no brāļa X. (55) Daudziem par savu derīgumu ne tikai Sabatskolā, bet arī citās darba nozarēs lielā mērā jāpateicas viņa audzināšanai. Tomēr jūsu iespaids atbalstīja nepateicību un ir licis audzēkņiem nicināt tieši to, ko viņiem vajadzēja rūpīgi kopt un sargāt.
Tie, kas nav sastapušies ar īpašiem pārbaudījumiem, kuriem padots kāds cits, varētu sev glaimot, ka ir par viņu labāki. Bet ielieciet viņus pārbaudījumu ceplī, un tie, iespējams, neizturēs pat to, ko izturējis viņu nopeltais un nenovērtētais cilvēks. Cik maz mēs spējam saskatīt sāpes, kas plosa otra cilvēka sirdi! Cik maz spējam saprast otra apstākļus! Tāpēc ir grūti sniegt gudru padomu. Kas mums var likties labs un derīgs, patiesībā var būt pilnīgi pretējs.
Brālis X ir nopietni meklējis atzīšanu. Viņš ir centies pārliecināt audzēkņus, ka tie ir atbildīgi par savu laiku, spējām un izdevībām. Ir neiespējami, ka cilvēks, kam tik daudz rūp un kam ir tik smaga atbildība, nepārsteigtos, nepagurtu un nekļūtu nervozs. Kas atsakās pieņemt nastas, kuras līdz pēdējam noslogotu viņu spēkus, tie nemaz nepazīst tās grūtības, kas jāiznes šo nastu nesējiem.
Koledžā ir daži, kas ņēmuši vērā vienīgi to, kas viņu pazīšanās laikā ar brāli X ir izraisījis grūtības un nepatikšanas. Šīm personām nav cēlā, Kristum līdzīgā gara, kas nedomā ļaunu. Viņi katru nepārdomātu vārdu vai darbu iztēlojušies vissliktākajā gaismā un tos ir atgādinājuši laikā, kad nekristīgās sirdīs darbojās skaudība, aizspriedumi un greizsirdība.
Kāds rakstnieks ir sacījis, ka “skaudīga cilvēka atmiņa nav nekas cits kā rinda āķu, uz kuriem uzkārt noskausto”. Pasaulē ir daudz tādu cilvēku, kas kā pārākuma pierādījumu uzskata runāšanu par lietām un personām, ko viņi “nevar ciest”, bet ne par lietām un personām, kas tos valdzina. Lielais apustulis tā nedarīja. Viņš pamudina savus brāļus: “Kas (56) vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!”
