Dievam ir darbs katram. Tā nav daļa no Viņa plāna, ka dzīves cīņā dvēseles spēcinātu cilvēciska līdzjūtība un uzslava; Viņš grib, lai tās izietu ārpus nometnes, nesot negodu, cīnoties labo ticības cīņu un Viņa spēkā pastāvot visās grūtībās. Dāvinot savu mīļo Dēlu, kurš ar savu rakstura pilnību ir spējīgs mūs pacelt, izdaiļot un darīt derīgus šai dzīvei un svētajām Debesīm, Dievs mums ir atvēris visas Debesu bagātības. Kristus nāca mūsu pasaulē, un Viņa dzīve bija tāda, kādu Kungs prasa no saviem sekotājiem. Viņš aizliedza sevi un pastāvīgi uzupurējās. Ja mūsu dzīvē nav uzvarēts savtīgums, ērtību mīlestība un izdabāšana tieksmēm, ja mēs neizlietojam savus labākos spēkus, lai kopā ar Dievu darbotos brīnišķīgajā pacelšanas, izdaiļošanas un šķīstīšanas darbā, lai kļūtu par Dieva dēliem un meitām, tad mēs neatbilstam Viņa prasībām. Tad mēs cietīsim pastāvīgus zaudējumus šajā dzīvē un beidzot pazaudēsim nākamo, nemirstīgo dzīvi. Dievs vēlas, lai jūs strādātu, ne noniecinot sevi, ne mazdūšībā, bet visstiprākajā ticībā un cerībā, priecīgi un līksmi atklājot pasaulei Kristu. Jēzus reliģija ir prieks, miers un laime. Kad mēs, pētot Rakstus, ieraugām Tēva bezgalīgo pretimnākšanu, nododot Jēzu (580) pasaulei, lai visi, kas tic uz Viņu, dabūtu mūžīgu dzīvību, tad visiem mūsu būtnes spēkiem vajadzētu pamosties darbam, lai teiktu, slavētu un godātu Kungu par Viņa neizsakāmo mīlestību uz cilvēku bērniem.
