Vai, ņemot vērā šī laika briesmas, mēs kā Dieva (602) baušļu turoši ļaudis neizraidīsim no sava vidus visus grēkus, visu netaisnību un dievišķo norādījumu pārkāpumus? Vai sievietes, kas apliecina patiesību, sevi stingri nesargās, lai nedotu ne vismazāko pamudinājumu uz neatļautu tuvību? Viņas var aizslēgt durvis daudzām kārdināšanām, ja vienmēr ievēros stingru atturību un pieklājību. Lai vīri sev priekšzīmi atrod Jāzepa dzīvē un nelokāmi stāv par pamatlikumiem, lai arī cik stipri tiktu kārdināti. Nostājoties par pareizo, mums jābūt stipriem. Ap mums ir tikumiski vāji ļaudis. Viņiem nepieciešama to sabiedrība, kas stāv stipri un kuru sirds cieši savienota ar Kristus sirdi. Ikkatra principi tiks pārbaudīti. Bet ir tādi, kas steidzas pretī kārdināšanām kā ģeķis valgā. Viņi izaicina ienaidnieku tos kārdināt. Viņi paši pievēršas kārdināšanām, top tikumībā vāji, un sekas ir kauns un posts.
Cik nicināmi svētā Dieva acīs ir tie, kuri runā, ka aizstāv Viņa baušļus, tomēr pārkāpj to priekšrakstus! Viņi apkauno dārgo patiesību un dod tās pretiniekiem iespēju gavilēt. Nekad nevajadzētu pieļaut, ka izzūd robeža starp Jēzus un sātana sekotājiem. Dievs pats ir novilcis šķirošu līniju starp pasauli un draudzi, starp baušļu turētājiem un baušļu pārkāpējiem. Tie nesader kopā. Viņi atšķiras viens no otra kā dienas vidus no pusnakts — atšķirīgi savā gaumē, savos mērķos, savos centienos un raksturā. Ja mēs kopjam mīlestību un godbijību pret Dievu, tad ienīdīsim visniecīgāko noslieci uz nešķīstību.
Kaut Kungs vilktu dvēseles pie sevis un tās katru atsevišķi mācītu saprast svēto atbildību veidot tādu raksturu, lai Kristum nebūtu jākaunas saukt viņus par brāļiem! Paaugstiniet karogu, un tad pār jums tiks izlieti Debesu svētību vārdi tanī dienā, kad katrs cilvēks saņems saviem miesā darītajiem darbiem atbilstošu algu. (603) Dieva darbiniekiem jādzīvo kā Viņa vaiga priekšā un pastāvīgi jāattīstās raksturā, patiesībā, īstā tikumībā un dievbijībā. Viņu domām un sirdīm jābūt tik pilnīgi piepildītām ar Kristus Garu un viņu nestajai svētajai vēstij jāapdveš tie ar tādu svinīgumu, lai katra doma, katrs darbs, katrs motīvs paceltos pāri laicīgajam un juteklīgajam. Viņu laime nepastāvēs aizliegtajā, savtīgu iegribu apmierināšanā, bet Jēzū un Viņa mīlestībā.
Mana lūgšana ir: “Ak Kungs, svaidi savu ļaužu acis, lai tie varētu atšķirt grēku no svētuma, nešķīstību no taisnības un beidzot izietu kā uzvarētāji.”
