Pārāk bieži kārdinātājas ir sievietes. Viena vai otra iegansta dēļ viņas saista precēta vai neprecēta vīrieša uzmanību un ved to arvien tālāk, līdz kopīgi pārkāpj Dieva baušļus, līdz viņu derīgums ir iznīcināts un viņu dvēseles apdraudētas. Stāsts par Jāzepu ir uzrakstīts par svētību visiem tiem, kas tiek kārdināti līdzīgi viņam. Pamatlikumos viņš bija nelokāms kā klints un kārdinātājai atbildēja: “Kā tad lai es daru tādu lielu ļaunumu un grēku pret Dievu?” Tagad vajadzīgs tāds pats morāls spēks kā Jāzepam. Ja sievietes dzītos pēc cēlas dzīves un kļūtu par Kristus līdzstrādniecēm, tad viņu iespaids būtu mazāk bīstams; bet ar savu pašreizējo vienaldzību pret mājas pienākumiem un pret Dieva prasībām viņu ietekme bieži vien visai droši izpaužas nepareizā virzienā, to spēki ir izsīkuši, un (597) viņu darbam nav dievišķa zīmoga. Viņas nav misionāres ne savās mājās, ne ārpusē, un bieži ģimenei, dārgajai ģimenei tiek atļauts izirt.
Lai katrs, kas apliecina Kristu, cenšas uzvarēt visu, kas nav vīrišķīgs, visu vājumu un ģeķību. Daži cilvēki nekad nepieaug līdz pilnam vīra augumam Kristū Jēzū. Viņi ir bērnišķīgi un turpina apmierināt savas tieksmes. Pazemīga dievbijība visu to novērstu. Skaidrai reliģijai nav raksturīga bērnišķīga savu iegribu apmierināšana. Tā ir visaugstākā mērā godājama. Tāpēc lai neviens, kas iestājies Kristus kareivju rindās, nepagurst pārbaudīšanas dienā. Visiem jāsaprot, ka viņiem darāms nopietns darbs, lai darītu cēlāku savu līdzcilvēku dzīvi. Nevienam nav tiesību izstāties no cīņas, kad jāpaaugstina tikums un jāatklāj netikumības riebīgais raksturs. Darbīgam kristietim pirms mūžīgās pasaules robežām nav dusas. Paklausīt Dieva baušļiem nozīmē darīt taisnību un tikai taisnību. Tā ir kristīga vīrišķība. Bet daudziem vajag bieži mācīties no Kristus dzīves, kurš ir mūsu ticības Iesācējs un Pabeidzējs. “Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami. Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku.” Jums jāuzrāda pieaugšana kristīgos tikumos. Ja kaitināti jūs paliekat lēnprātīgi un novēršaties no visa, kam zems un pasaulīgs raksturs, tad ar to apliecināt, ka jūsos mājo Pestītājs, un katra doma, vārds un rīcība cilvēkus vairāk tuvinās Jēzum nekā jums. Ir veicams liels daudzums darba, bet laika atlicis pavisam maz. Uzskatiet par savas dzīves uzdevumu iedvest ļaudīm pārliecību, ka tiem darāms darbs Kristum. Visur, kur veicams kāds pienākums, kuru citi neatzīst, tāpēc ka nevēlas redzēt savu dzīves uzdevumu, to uzņemieties un pildiet jūs.
Tikumības standarts Dieva ļaužu vidū nav pietiekoši izcelts. Daudzi, kas uzskata, ka tur un aizstāv Dieva baušļus, patiesībā tos pārkāpj. (598) Kārdināšanas tuvojas tādā veidā, kas kārdinātiem liek meklēt atvainojumu pārkāpumā. Tiem, kas iziet misijas laukā, jābūt vīriem un sievām, kas staigā un runā ar Dievu. Visiem, kas kā sludinātāji stāv uz svētā paaugstinājuma, jābūt vīriem ar nevainojamu slavu; viņu dzīvei jābūt neaptraipītai, paceļoties pāri visam, kas varētu būt netīrs. Neapdraudiet savu labo slavu, nostājoties ceļā kārdināšanām. Ja kāda sieviete vilcinādamās tur jūsu roku, tad strauji to atraujiet un glābiet viņu no grēka. Ja viņa parāda nepiemērotu pieķeršanos un sūdzas, ka viņas vīrs to nemīl un nejūt viņai līdzi, tad necentieties šo trūkumu aizpildīt. Šādā gadījumā vienīgais drošais un gudrais ceļš ir paturēt savu līdzjūtību pie sevis. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Tādām dvēselēm norā-diet uz Nastu Nesēju, uzticamo un drošo Padomdevēju. Ja tā izredzējusi Kristu par savu biedru, tad Viņš tai dos žēlastību nekurnot panest nevērīgu izturēšanos; tajā pašā laikā viņai vajadzētu čakli darīt visu iespējamo, lai saistītu savu vīru pie sevis, parādot stingrāku uzticību ar cenšanos padarīt māju saulainu un pievilcīgu. Ja visas viņas pūles ir veltīgas un paliek neatzītas, tad viņas daļa būs mīļā Glābēja līdzjūtība un atbalsts. Viņš tai palīdzēs nest visas nastas un iepriecinās vilšanās brīžos. Ja viņa iet pie cilvēciskām būtnēm, lai tās aizpildītu vietu, kuru vienmēr ir gatavs ieņemt Kristus, tad tā parāda neuzticību Jēzum. Ar savu sūdzēšanos viņa grēko pret Dievu. Tā darītu labi, ja kritiski pārbaudītu pati savu sirdi, vai dvēselē nav paslēpies kāds grēks. Sirds, kas tā meklē cilvēku līdzjūtību un pieņem kādas personas aizliegtu uzmanības parādīšanu, nav Dieva priekšā skaidra un nevainīga.
Bībele sniedz daudz spilgtu piemēru par sliktu sieviešu spēcīgo iespaidu. Kad Bileāmu uzaicināja nolādēt Israēlu, viņam tomēr to neatļāva darīt, jo Kungs neredzēja noziegumu Jēkabā un neatrada ļaunumu Israēlā. Bet Bileāms, kas jau bija padevies kārdināšanai, visā pilnībā kļuva par sātana ieroci; viņš nolēma netieši izdarīt to, ko tieši darīt (599) Dievs viņam nepieļāva. Viņš izlika slazdus, lai israēliešus savaldzinātu ar skaistām moābiešu sievietēm, kas tos pavedinātu pārkāpt Dieva baušļus. Tādā kārtā viņos atrastu noziegumu, un pār tiem vairs nedusētu Dieva svētība. Viņu spēki tiktu ļoti novājināti, un ienaidnieki tos vairs nebītos, tāpēc ka ar viņu karaspēku vairs neietu Debesu karapulku Kungs.
Tas domāts kā brīdinājums Dieva ļaudīm pēdējas dienās. Ja viņi meklē taisnību un īstu svētumu, ja viņi tur visus Dieva baušļus, tad sātanam un tā sūtņiem neļaus viņus uzvarēt. Visa viņu niknāko ienaidnieku pretestība izrādīsies nespēcīga izpostīt vai izsakņot paša Dieva dēstīto vīnakoku. Sātans zina to, ko Bileāms iemācījās bēdīgos piedzīvojumos, ka “zīlēšana neder pret Jēkabu un buršana neder pret Israēlu”, kamēr viņu vidū netiek kopta netaisnība; tāpēc ļaunā spēks un iespaids tiks izlietoti, lai sagandētu Dieva ļaužu vienotību un aptraipītu viņu rakstura skaidrību. Sātana slazdi ir izlikti tūkstoš dažādos veidos, lai vājinātu ticīgo spēkus darīt labu.
Vēlreiz es gribu jūs pārliecināt par skaidrības nepieciešamību savās domās, katrā vārdā un darbā. Mums ir personīga atbildība Dieva priekšā, personīgs pienākums, kuru neviens mūsu vietā nevar veikt, tas ir, ar mācību, personīgām pūlēm un priekšzīmi darīt pasauli labāku. Kaut arī mums vajadzētu attīstīt sabiedriskumu, tad tomēr jāsargās, lai tā nebūtu tikai izklaidēšanās, bet gan kalpotu noteiktam mērķim. Ir jāglābj dvēseles. Tuvojieties tām ar personīgām pūlēm. Atveriet savas durvis jauniešiem, kas padoti kārdināšanām. Tos visur vilina ļaunums. Centieties viņus ieinteresēt. Ja tiem ir daudz kļūdu, tad centieties tās izlabot. Neatraujieties no tiem, bet gan tuvojieties viņiem. Vediet viņus savās mājās, aiciniet pie sava ģimenes altāra. Ir darāms darbs, kas nepieciešams tūkstošiem. Katrs koks sātana dārzā nes (600) kairinošus, indīgus augļus, un “vai” tam, kurš tos plūc un ēd! To gaida ciešanas un sāpes. Atcerēsimies, ka Dievs prasa, lai mēs ceļu uz Debesīm darītu skaidru, gaišu un pievilcīgu, ka varētu atbrīvot dvēseles no sātana iznīcinošo valdzinājumu varas.
Dievs mums devis prātu, lai mēs to izlietotu krietniem mērķiem. Šeit tiek pārbaudīts mūsu derīgums nākamajai dzīvei. Šis laiks katram no mums ir pārāk svinīgs, lai izturētos bezrūpīgi un turpinātu dzīvot neskaidrībā. Attiecībās ar citiem mūs vajadzētu raksturot apdomībai un Debesu garam. Mūsu sarunām jābūt par Debesu lietām. “Tad tie, kas Kungu bīstas, runāja cits ar citu, un tas Kungs nomanīja un uzklausīja, un piemiņas grāmata ir rakstīta Viņa priekšā tiem, kas to Kungu bīstas, un tiem, kas Viņa vārdu piemin. Un tai dienā, ko Es darīšu, saka tas kungs Cebaots, tie man būs par īpašumu, un es tos žēlošu, kā vīrs savu dēlu žēlo, kas viņam kalpo.”
Kas vēl ir cienīgāks un vērtīgāks par pestīšanas plānu, lai saistītu mūsu domas? Šis temats ir neizsmeļams. Jēzus mīlestība, pestīšana, kas kritušajam cilvēkam piedāvāta Viņa bezgalīgajā mīlestībā, sirds svētums, dārgā, glābjošā patiesība šīm pēdējām dienām, Kristus žēlastība — tie ir temati, kuri var atdzīvināt dvēseli un sirdsskaidrajiem likt izjust prieku, kāds bija mācekļiem, kad tiem piebiedrojās Jēzus, lai kopīgi ietu uz Emavu. Tam, kura mīlestība koncentrēta uz Kristu, patiks šāda veida svēta sabiedrība, un tādās attiecībās viņš smelsies dievišķu spēku; bet, kas tādās sarunās neatrod prieku, kam labāk patīk tērzēt par sentimentāliem niekiem, tas ir tālu aizgājis no Dieva un ir miris svētiem un cēliem centieniem. Juteklīgo, pasaulīgo tādi cilvēki izskaidro kā debešķīgu. Ja saruna ir vieglprātīga, ja tā liecina par neapmierinātām ilgām pēc cilvēciskas līdzjūtības un atzinības, tad to izraisa slimīga juteklība, pret kuru nav droši ne jaunekļi, ne vīri (601) ar sirmiem matiem. Sirds, kurā valdošais pamatlikums ir Dieva patiesība, kļūs līdzīga dzīvam avotam. Var mēģināt tā plūdumu apturēt, bet tas izverd no jauna citā vietā; tas ir avots, un tā ūdeņiem nevar aizliegt plūst. Patiesība sirdī ir dzīvības avots. Tas atspirdzina nogurušo un apspiež ļaunas domas un vārdus.
Vai viss ap mums notiekošais nenorāda uz briesmām, kas apdraud mūsu taku? Visur redzamas cilvēces drupas, atstāti ģimeņu altāri, izpostītas ģimenes. Pārsteidzoša ir pamatlikumu atmešana un morāles standartu pazemināšana; strauji vairojas grēki, kas izsauca Dieva sodības izliešanos pār zemi Plūdu veidā un Sodomas iznīcināšanu ar uguni. Mēs tuvojamies galam. Dievs ir ilgi pacietis cilvēces samaitātību, bet tāpēc nav mazāk droši, ka tā tiks sodīta. Lai tie, kas sevi sauc par pasaules gaismu, atstāj visu netaisnību. Mēs redzam pret patiesību uzstājamies to pašu garu, kas bija vērojams Kristus dienās. Tie, kas Dieva bauslību grib padarīt par spēkā neesošu, Bībeles pierādījumu trūkuma dēļ izdomās melus, lai apstiprinātu un nomelnotu darbiniekus. To viņi darīja ar pasaules Pestītāju; to tie darīs ar Viņa sekotājiem. Baumas, kam nav pat vismazākā pamatojuma, tiks uzsvērtas kā patiesība.
Dievs ir svētījis savus ļaudis, kuri tur Viņa baušļus, un visi pret tiem vērstie uzbrukumi un meli tikai stiprinās tos, kuri stipri aizstāv ticību, kas vienreiz svētiem dota. Bet, ja tie, kuri sevi apliecina par Dieva baušļu glabātājiem, kļūst par šo likumu pārkāpējiem, tad Viņš tiem atraus savu sargājošo aizgādību, un daudzi kritīs, pārkāpjot norādījumus un nododoties netikumībai. Tad mēs tiešām nespēsim pastāvēt savu ienaidnieku priekšā. Bet, ja Viņa ļaudis paliek atšķirti no pasaules, kā tauta, kas dara taisnību, tad Dievs būs viņu patvērums, un neviens pret tiem vērstais ierocis nedarbosies.
