Bet tagad, Tu, brāli O, kas esi saņēmis tik daudz gaismas, tādā pārpilnībā pierādījumus par Bībeles patiesību, vairs neej uz priekšu un uz augšu kopā ar tiem, kas beidzot uzvarēs līdz ar patiesību. Tu tagad nostājies pirmā lielā dumpinieka pusē, lai Dieva bauslību darītu par spēkā neesošu; un viņš arī citus vadīs tajā pašā Dieva svēto likumu pārkāpšanas takā, lai izsmietu mūsu ticību. Kad tiesas dienā katrs saņems spriedumu atbilstoši ierakstiem Debesu grāmatās, kā tad izskatīsies Tava lieta? Tu redzēsi vienu vai otru, kas būtu staigājuši Dieva baušļu ceļā, ja Tu viņus nebūtu apņēmis ar neticības atmosfēru, ja Tu nebūtu sagrozījis Rakstus, nepareizi izskaidrojot to nozīmi, un nebūtu viņus nomaldinājis no stingras paklausības Dieva svētajiem likumiem. Vai Tu šīs sejas varēsi priecīgi uzlūkot? Tu dzirdēsi Lielā Soģa balsi sakām: “Kas to ir prasījis no tavas rokas?” (627)
Tavai tagadējai sievai nav bijuši dziļi piedzīvojumi pašaizliedzībā, sevis uzupurēšanā, sadraudzībā ar Dievu un ticībā patiesībai. Viņu viegli no paklausības Dievam varēs aizvest pārkāpumos. Tavi bērni ies tur, kur viņu tēvs rādīs ceļu; un, ja tos neizglābs sevišķa aizgādība, tad viņu nepaklausība un pārkāpumi gulsies uz Tavu dvēseli. Visas pasaules Soģis salīdzinās Tevi ar svētajiem baušļiem, kuru prasības Tev nav nezināmas. Tavu, Tavas sievas un bērnu raksturu tiesās pēc šīs svētās taisnības mērauklas. Tu esi viņus pavedinājis noziegties, un viņu pazušanā Dieva svētais likums apsūdz Tevi. Ar dažādiem viltīgiem plāniem, kas sātanam labi pazīstami, Tu esi strādājis laikam un mūžībai, cenšoties citus pārliecināt, ka Tu, atstājot patiesības gaismu, tomēr esi godīgs vīrs. Vai tā ir? — Nē, nē. Tā ir krāpšana. Ko Tu Dievam tajā dienā varēsi atbildēt? Tad Tevi apņems briesmīgas bailes no sava Radītāja. Tu centīsies izgudrot kādu aizbildinājumu savai rīcībai, bet liksies, ka katra doma no Tevis bēg. Tu stāvēsi vainīgs un nosodīts. Tu vari dusmoties uz mani, tāpēc ka es Tavu gadījumu esmu rādījusi šādā gaismā, bet tā tas ir, un tā notiks ar katru Dieva svēto likumu pārkāpēju.
Vienmēr atceries patiesību: “Lai kur es esmu, lai ko es daru, Tu, Dievs, mani redzi.” Ir neiespējami pat vismazāko soli apslēpt tā skatam, kurš saka: “Es zinu tavus darbus.” Katras sirds dziļumi ir atklāti Dieva pārbaudei. Katra rīcība, katrs nolūks, katrs vārds tiek tik noteikti ievērots, it kā visā Universā būtu tikai viens cilvēks un Dieva modrās, pārbaudošās acis būtu pievērstas vienīgi viņam. Vai, ņemot to vērā, mēs vēl pārkāpsim kaut vienu Viņa likumu priekšrakstu un ar izlocīšanos, apgalvojumiem, meliem arī citus mācīsim to darīt, kaut arī uz mums raugās Likumdevēja acis? Vai mēs tīšām izaicināsim Soģa spriedumu? Tā ir nekaunība, (628) kas, šķiet, pārspēj visļaunāko cilvēcisko pārgalvību. Es zinu, brāli, ka Tev nebūs vārdu, lai attaisnotu savu pēdējo atkrišanu. To es saku, apzinoties, ka tiesas dienā Tevi satikšu.
Ak, kaut es spētu Tev un citiem saviem brāļiem parādīt, cik svarīgi ir vienmēr saglabāt Dieva klātbūtnes izjūtu, jo tā būtu tāds aizsargs Tavā dzīvē, ka Tava morālā un reliģiskā stāja ļaužu priekšā kļūtu pavisam citāda. Mums jāsasniedz augsts standarts. Katrai dvēselei izejot un ieejot, visās darba lietās, vienmēr un visur vajadzētu apzināties, ka tās soļus vēro Dievs un Debesu eņģeļi un ka Būtne, kas tiesās katra cilvēka darbu, vai tas ir derīgs mūžībai, nepārtraukti viņu pavada, vērtēdama visu tā rīcību un rūpīgi pārbaudīdama visus motīvus. Apziņa par Dieva klātbūtni un par draudošajām briesmām pārkāpt Viņa priekšrakstus tad piepildītu visu cilvēka būtni. Kāda pārmaiņa būtu redzama cilvēkā, kā pārmainītos sabiedrība, cik daudzi ļauni nodomi paliktu nepadarīti! Dažāda vecuma ļaudis no visām aprindām izsauktos: “Es nevaru darīt šo lielo ļaunumu un grēkot pret Dievu.”
Kas ieies pa vārtiem Viņa pilsētā? “Svētīgi ir tie, kas Viņa baušļus dara, lai viņiem vara ir pie dzīvības koka un lai viņi ieiet pa pilsētas vārtiem.” Tu, tikpat labi kā es, zini, kādi ir šie baušļi. Es mīlu Tavu dvēseli un Tavas sievas dvēseli, un Tavu nevainīgo bērnu dvēseles; un šī iemesla dēļ es tagad runāju ar Tevi. Rūpīgi apsver ceļu, kurp Tu vēlies iet. Man ir vēl vairāk, ko tev sacīt, bet ne tagad. Kaut Tev patiktu man atbildēt un atdot vēstuli, kurā bija uzrakstīts sapnis, kā es jau lūdzu.
Tava ļoti skumstošā, līdzjūtošā un mīlošā.
1888. gada 20. aprīlī
