Ja mūsu skolās sagādātu iespējas strādāt fizisku darbu un ja studentiem prasītu, lai viņi daļu laika veltītu aktīvām nodarbībām, tad tas izrādītos labs aizsargvalnis daudzām ļaunām ietekmēm, kas valda mācību iestādēs. Vīrišķīgs, lietderīgs darbs, kas stātos vieglprātīgas un samaitājošas izklaidēšanās vietā, jauniešiem dotu labu iespēju ieguldīt savu jaunības spēka pārpilnību un veicinātu atturību un stingra rakstura izveidošanos. Ar visiem iespējamajiem līdzekļiem vajadzētu censties atbalstīt ilgas pēc morālo, fizisko un arī garīgo spēku pilnveidošanas. Ja meitenes iemācītos gatavot ēdienus, sevišķi cept labu maizi, tad to izglītībai būtu daudz lielāka vērtība. Prasme veikt derīgu darbu lielā mērā novērstu neveselīgas un pārmērīgas juteklības attīstīšanos, kas ir pazudinājusi un vēl pazudina tūkstošus. Muskuļu un smadzeņu piepūle palīdzēs jauniešiem atrast prieku praktiskās dzīves vienkāršajos pienākumos.
Audzināšanas darbu pašreizējā laikmetā raksturo seklums un ārišķība. Brālis X jau no dabas mīl sistemātiskumu un pamatīgumu, un šīs īpašības, visu mūžu koptas un veidotas, ir kļuvušas par viņa ieradumu. Tādēļ Dievs viņu ir atzinis par labu. Viņa darbam ir patiesa vērtība, jo viņš studentiem neļauj būt paviršiem. Tomēr sava darba sākumā, apmēram skolas dibināšanas laikā, viņš sastapa daudz šķēršļu. Ja viņš būtu mazāk apņēmīgs un neatlaidīgs, tad jau būtu atsacījies no šīs cīņas. Daži vecāki neatbalstīja skolu, un viņu bērni necienīja skolotāju, tāpēc ka tam bija vienkāršs apģērbs. Tie pieļāva, ka viņa āriene bērnus noskaņo pret viņu. Kungs norāja šo negodīgo garu un iedrošināja skolotāju viņa darbā. Tomēr mājās pārnestās sūdzības un neprātīgās baumas no bērnu puses stiprināja vecāku aizspriedumus. Brālim X cenšoties iepotēt patiesos pamatlikumus un nostiprināt pareizus ieradumus, pārmērīgi izlutinātie bērni no savas puses sūdzējās, (91) ka studijas esot pārāk grūtas. Man rādīja, ka tie cieta tieši tāpēc, ka prātu pietiekoši nenodarbināja ar piemērotiem uzdevumiem. Viņu domas kavējās pie demoralizējošiem jautājumiem, un kā prātu, tā miesu novājināja kaitīgie ieradumi. Tieši tas, un nevis pārāk liela slodze mācībās, bija iemesls šo bērnu biežajai slimošanai, kas savukārt kavēja viņu virzīšanos uz priekšu, kā to vēlējās vecāki.
Kungs atzina par labu brāļa X vispārējo rīcību, liekot pamatu skolai, kas darbojas vēl tagad. Tomēr šis vīrs ir strādājis pārāk smagi un arī mājās nav saņēmis uzticamu, aplaimojošu un stiprinošu iespaidu, kas atvieglotu viņa nastas. Pārpūlēšanās rezultātā radītā sasprindzinājuma dēļ viņš pieļāva dažas kļūdas, kas tomēr nav pat uz pusi tik smagas kā to personu kļūdas, kas pret viņu sevī auklējuši rūgtumu. Attiecībās ar jaunatni viņš ir sastapis tādu sacelšanās un nepaklausības garu, kas, kā apustulis ziņo, ir viena no pēdējo dienu pazīmēm.
Daži skolotāji koledžā nav sapratuši sava stāvokļa atbildību. Viņi paši nav bijuši skolnieki Kristus skolā un tāpēc nav sagatavoti pamācīt citus.
Studentu vidū atrodami daži slinki un netikumīgi jaunieši. Viņus vajag norāt un stingri audzināt, bet, ja tos nav iespējams pārveidot, tad ar nepacietību un skarbumu nevajadzētu dzīt viņus vēl dziļāk bedrē. Skolotājiem vienmēr vajadzētu atcerēties, ka viņu gādībā nodotie jaunieši ir atpirkti ar Kristus asinīm un ir Kunga ģimenes jaunākie locekļi. Arī viņu atpirkšanai Kristus pienesa bezgalīgu upuri. Skolotājiem vajadzētu saprast arī to, ka viņiem jābūt misionāriem, kas šos jauniešus manto Jēzum. Ja tie no dabas ir kauslīgi, tad vajadzētu rūpīgi sargāties, lai šīs tieksmes nepavairotu. Tiem, kam jaunības kritiskais periods jau garām, nekad nevajadzētu aizmirst jauniešu kārdināšanas un pārbaudījumus, un cik ļoti viņiem pašiem bija vajadzīga līdzjūtība, laipnība un mīlestība. (92)
Tam, kas sevi ziedo grūtajam sabiedriskajam darbam cilvēces labā, bieži atliek maz laika savai paša ģimenei, vai arī tas zināmā mērā paliek gandrīz bez ģimenes un bez sasildošā iespaida, ko sniedz mājas pavards. Tā ir noticis arī brāļa X ģimenē. Viņa prāts pastāvīgi ir bijis noslogots. Viņam ir bijis maz izdevību iegūt savu bērnu mīlestību, kā arī maz laika viņu ierobežošanai un ievadīšanai dzīvē.
Koledžā ir daudz tādu, kam vajadzīga pilnīga atgriešanās. Necentieties neviens saskatīt skabargu sava brāļa acī, kamēr paša acī ir baļķis. Katram pašam savu dvēseles templi vajadzētu iztīrīt no samaitātības. Skaudībai un greizsirdībai jātiek aizslaucītai ārā kopā ar visiem sakrātajiem atkritumiem. Mums bagātīgi ir piedāvātas augstas priekšrocības un debešķīgi sasniegumi, par ko samaksāta milzīga cena. Un Dievs no mums personīgi prasīs atbildību par gaismas un priekšrocību mēru, kādu Viņš mums devis. Ja mēs atsakāmies pavairot mums uzticētos podus, tad zaudēsim Viņa labvēlību.
Profesors X būtu jums labi kalpojis, ja daži viņam nebūtu glaimojuši un citi notiesājuši. Viņš nonāca apjukumā. Viņam bija rakstura īpašības, kuras vajadzēja apspiest. Daži tam sajūsmā dāvāja nepelnītu uzticību un godu. Jūs viņu novedāt stāvoklī, kurā tam grūti ieraudzīt sevi un atrast savu īsto vietu. Viņu ir upurējušas abas partijas draudzē, tāpēc ka tās neievēroja Dieva Gara brīdinājumus. Tas ir netaisni. Viņš tikai nesen kļuva ticīgs un vēl nebija sagatavots tālākajiem pagriezieniem.
Cik maz mēs zinām, kādu iespaidu mūsu darbi atstās uz mūsu pašu un citu cilvēku nākotni! Daudzi domā, ka nav svarīgi, ko viņi dara. Tie neuzskata par ļaunumu apmeklēt kādu koncertu vai pievienoties pasaulei izpriecās, ja vien to vēlas. Un tā sātans vada un (93) kontrolē viņu iegribas, un tie neņem vērā, ka sekas var būt visai nozīmīgas. Tas var būt loceklis ķēdē, kas dvēseli sasaista sātana slazdā un pakļauj mūžīgai bojāejai.
Katram darbam, lai cik tas būtu mazs, ir sava vieta lielajā dzīves drāmā. Padomājiet, ka tā bija tikai ēstkāres apmierināšana, kas mūsu pasaulē ieveda grēku ar tā briesmīgajām sekām. Dieva dēlu nesvētām laulībām ar cilvēku meitām sekoja atkrišana, kas noslēdzās ar pasaules izpostīšanu plūdos. Visnenozīmīgākā rīcība, apmierinot savas iegribas, ir izraisījusi lielas pārvērtības, un tā tas ir arī tagad. Maz ir apdomīgu cilvēku. Ļaudis, līdzīgi Israēla bērniem, negrib ievērot padomu, bet seko savām tieksmēm. Viņi savienojas ar pasaulīgajiem, apmeklējot pasākumus, kuros tie tiek ievēroti, ar to paverot ceļu, pa kuru citi viņiem seko. Kas reiz ir ticis darīts, to atkal darīs gan paši, gan daudzi citi. Katrs šāds solis atstāj paliekošu iespaidu ne tikai uz pašu darītāju, bet arī uz citu sirdsapziņu un ieradumiem. Tas viss cilvēku dzīvei piešķir bijājamu nozīmi.
Dienu no dienas un nakti pēc nakts mana sirds sāp par mūsu draudzēm. Daudzas progresē, bet tikai pretējā virzienā. “Taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvien kļūst gaišāks, līdz pilnīgi uzaust diena.” Jā, šo cilvēku dzīves gājums iet uz priekšu un uz augšu. Viņi iet no spēka uz spēku, no žēlastības uz žēlastību un no godības uz godību. Tā ir visu mūsu draudžu priekštiesība. Bet, ak, cik ļoti tās viena no otras atšķiras! Tām ir vajadzīgs dievišķais apgaismojums. Tām ir jāpagriežas pilnīgi pretējā virzienā. Es zinu, ko saku. Nekļūstot par patiesiem kristiešiem, tie ies no vājuma uz vājumu, tie pieaugs nevienprātībā, kā rezultātā daudzas dvēseles tiks aizvestas pazušanā.
Viss, ko es jums varu teikt, ir: pieņemiet gaismu, ko Dievs jums devis, un tad sekojiet tai, vienalga, ko tas jums maksātu. Tā ir jūsu (94) vienīgā drošība. Jums ir darāms darbs, lai nonāktu savstarpējā saskaņā, un kaut Kungs palīdzētu jums to panākt, pat ja paša “es” būtu jāsit krustā! Sakopojiet noniecinātos un atmestos Dieva Gaismas starus! Uzmeklējiet tos ar lēnprātību, drebēšanu un bijību! Senā Israēla grēks bija Dieva atklātās gribas neievērošana un iešana pa saviem ceļiem nesvētotas sirds vadībā. Bet modernais Israēls strauji seko viņa pēdās un tikpat noteikti arī pār tiem krājas Dieva nepatika.
Nekad nav grūti darīt to, kas patīk, bet iet virzienā, kas tieši pretējs mūsu tieksmēm, nozīmē pacelt krustu. Kristus lūdza, lai viņa mācekļi būtu viens, kā Viņš bija viens ar savu Tēvu. Un šī vienprātība ir Kristus liecība pasaulei, ka viņu sūtījis Tēvs. Kur cilvēki, kārtojot darījumus, atsakās no savas gribas uzspiešanas citiem, tur ticīgie būs vienoti ar Kristu. Par visu to mums vajadzētu lūgt un apņēmīgi strādāt, tā atbildot, cik tālu tas iespējams, uz Kristus lūgšanu pēc vienprātības Viņa draudzē.
