Mūsu koledžas visas patiesās labklājības tiešais pamats ir skolotāju un skolnieku vienība ar Dievu. Kunga bijāšana ir gudrības iesākums. Viņa priekšrakstus vajadzētu atzīt par savas dzīves likumu. Dieva bērniem Viņa griba ir atklāta Bībelē. Kur vien tā tiek lasīta — ģimenes lokā, skolā vai draudzē — tur visiem vajadzētu pievērst tās vārdiem klusu un godbijīgu uzmanību, it kā Dievs tik tiešām atrastos viņu vidū un runātu uz tiem.
Ne vienmēr mūsu skolā ir uzturēts augsts reliģiskais standarts. Kā skolotāju, tā studentu vairums pastāvīgi cenšas savu reliģiju noslēpt. It sevišķi tas vērojams, kopš koledžu atbalsta pasaulīgi cilvēki. Kristus no visiem saviem skolotājiem prasa atklātu un vīrišķīgu savas ticības apliecināšanu. Katram jāieņem sava nostāja un jābūt tādam, kādu Dievs vēlas viņu redzēt pasaules, eņģeļu un cilvēku priekšā. Katram kristietim jābūt gaismai, ne jau paslēptai zem pūra vai gultas, bet gan ieliktai lukturī, lai tad tā spīdētu visiem, kas ir namā. (85)
Skolotājiem mūsu koledžā nevajadzētu atdarināt pasaules ieradumus, nedz pieņemt tās principus. Īpašības, ko Dievs vērtē visaugstāk, ir žēlojoša laipnība un šķīstums. Katram kristietim tās vajadzētu rūpīgi izkopt. “Katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.” ”Ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.” “Mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts.”
Dievs ir iespaidojis jauniešu sirdis, lai tie nodotos sludināšanas darbam. Viņi tādēļ ir atnākuši uz mūsu koledžu, cerēdami šeit atrast izdevības un priekšrocības, ko nekur citur nevar iegūt. Bet skolotāji, kas tik maz saprot dvēseļu vērtību un pavisam maz izjūt nastu par to glābšanu, ir vieglprātīgi skatījušies uz Svētā Gara svinīgo pārliecināšanas darbu un ir centušies novērst jauniešus no takas, pa kuru Dievs tos gribējis vadīt.
Labi sagatavota skolotāja alga ir daudz lielāka par atlīdzību, ko saņem mūsu sludinātāji; skolotājs nestrādā tik smagi un nepakļauj sevi tik lielām neērtībām, kā sludinātājs, kas pilnīgi nodevies darbam. To visu stāsta jauniešiem, un tie tiek pamudināti neuzticēties Dievam un neticēt Viņa apsolījumiem. Daudzi ir izvēlējušies vieglāko ceļu un patiesības sludināšanas vietā gatavojas mācīt zinības vai atrod sev kādu citu nodarbošanos.
Nesvētījušies skolotāji, kas ar vārdiem gan apliecina ticību patiesībai, bet kuru sirdī nav mīlestības uz patiesību, kavē Dieva darbu. Izglītots jaunietis tiek mācīts savas spējas vērtēt kā pārāk dārgas, lai tās veltītu kalpošanai Kristum. Bet vai Dievam šajā sakarībā nav nekas sakāms? Kas šiem jauniešiem deva spēku disciplinēt savu prātu un iegūt šos panākumus? Vai viņi ir norunājuši pilnībā iztikt bez Jehovas? (86)
Daudzi jaunieši, kas nepazīst pasauli, nepazīst savu vājumu un nezina nākotni, neizjūt nekādu vajadzību, lai dievišķā roka parādītu ejamo ceļu. Viņi uzskata sevi par pilnīgi spējīgiem vadīt savu kuģi starp viļņiem. Bet tādi jaunieši lai atceras, ka vienalga, lai kur tie arī neietu, viņi tomēr paliek Dieva pārvaldības sfērā. Viņiem nav tiesību izvēlēties, ko paši grib, neņemot vērā sava Radītāja gribu.
Talants vislabāk attīstās un visaugstāk tiek novērtēts tur, kur tas visvairāk vajadzīgs. Bet šo patiesību daudzi ignorē, kad dedzīgi tiecas pēc ievērības. Lai gan viņiem vēl ir sekla reliģiskā pieredze, pavirši intelektuālie sasniegumi, tomēr viņu tuvredzīgā godkāre iekāro augstāku darbības sfēru par to, kurā Dieva aizgādība tos nolikusi. Kungs viņus neaicina kā Jāzepu un Daniēlu pretoties kārdināšanām, kas saistās ar laicīgu godu un augstu stāvokli. Viņi paši laužas uz bīstamām vietām, atstājot vienīgo pienākumu posteni, kurā tie ir derīgi.
No visām pusēm mēs dzirdam maķedoniešu saucienus. Kā Austrumi, tā Rietumi ļoti lūdz pie tiem sūtīt strādniekus. Mums visapkārt ir druvas, kas jau “baltas pļaujai”. Un kas pļauj, tas dabū algu un sakrāj augļus mūžīgajai dzīvībai. Vai nav neprātīgi novērsties no šiem laukiem, lai iesaistītos darbā, kas var dot vienīgi naudu? Kristum nav vajadzīgi savtīgi strādnieki, kas meklē tikai lielāku atalgojumu. Kungs aicina tādus, kas ir labprātīgi Viņa dēļ kļūt nabagi, kā Jēzus kļuva nabags viņu dēļ. Ko Kristum piedāvāja šī pasaule? Apvainojumus, apsmieklu, nabadzību, kaunu, atraidīšanu, nodevību un beidzot krusta nāvi. Vai šī Gana palīgiem jāmeklē vieglāks liktenis par to, kāds bija viņu Meistaram?
Dieva Vārds ļoti vienkāršo dzīves sarežģītās norises. Katram nopietnam meklētājam tas sniegs dievišķu gudrību. Mums nekad nevajadzētu aizmirst, ka esam atpirkti ar ciešanām. Tās ir Kristus dārgās asinis, kas mūs salīdzina. Evaņģēlijs pasaulei ir pasniegts ar smagu darbu, upuriem un briesmām, ar laicīgo vērtību zaudēšanu (87) un lielās dvēseles mokās. Dievs aicina jauniešus viņu jaunības spēkā un enerģijā dalīties ar Viņu pašaizliedzībā, upuros un ciešanās. Ja tie atsauksies šim aicinājumam, tad Viņš tos darīs par saviem darbarīkiem dvēseļu glābšanai, par kurām pats mira. Bet Viņš prasa atskaitīties par darbu, ko tie izpilda, pilnīgi apzinoties nosacījumus, uz kādiem viņi kalpo krustā sistajam Glābējam.
Man ir grūti izteikt jūtas, domājot par Dieva nodomu neievērošanu attiecībā uz mūsu koledžas izveidi. Tie, kam ir tikai dievbijības forma, ar savu nesvēto dzīvi noliedz patiesības spēku, kas spēj darīt cilvēkus gudrus uz izglābšanos. Atskatieties vēsturē uz apustuļu dzīvi, kas patiesības dēļ pacieta nabadzību, kaunu, apvainojumus un nāvi. Viņi līksmojās, ka ir cienīgi ciest Kristus dēļ.
Ja lielus panākumus var nodrošināt ar lielu piepūli un lielām ciešanām, kurš tad no mums, kas paši dzīvojam no Dieva žēlastības, var atteikties no upuriem? Kristus Evaņģēlijs savas prasības vērš pret katru dvēseli, kas dzirdējusi priecīgo vēsti. Ko mēs dosim Dievam par visu Viņa labdarību pret mums? — Mēs nekad nespēsim atmaksāt Viņa nesalīdzināmo žēlastību. Ar labprātīgu paklausību un pateicīgu kalpošanu mēs vienīgi varam apliecināt savu lojalitāti un pagodināt savu Glābēju.
Man nav lielākas vēlēšanās par to, kā redzēt mūsu jauniešus piepildītus ar tās skaidrās reliģijas garu, kas liktu viņiem uzņemties krustu un sekot Jēzum. Izejiet uz priekšu, Kristus jaunie mācekļi, vadoties no pamatlikumiem un ietērpušies skaidrības un taisnības drēbēs. Jūsu Pestītājs jūs virzīs uz vietu, kas būs jūsu spējām vispiemērotākā un kur jūs varat būt visnoderīgākie. Pienākuma takā jūs varat būt droši, ka savām dienām saņemsiet pietiekoši daudz žēlastības.
Evaņģēlija sludināšana ir Dieva izraudzīts līdzeklis dvēseļu glābšanai. Mūsu pirmajam darbam jābūt savas sirds saskaņošanai ar Dievu, un tad mēs būsim (88) sagatavoti arī kalpošanai citiem. Agrāk mūsu nopietno strādnieku vidū notika dziļa savas sirds pārmeklēšana. Viņi kopīgi apspriedās un tad vienojās pazemīgās un dedzīgās lūgšanās pēc dievišķās vadības. Sludinātājos un skolotājos īstais misijas gars ir panīcis. Tomēr Kristus nākšana tagad ir tuvāk nekā tad, kad kļuvām ticīgi. Katra aizejošā diena samazina laiku brīdinājuma vēsts pasludināšanai pasaulē. Kaut šodien mēs Dieva priekšā pienestu vairāk sirsnīgu aizlūgšanu, kaut valdītu lielāka pazemība, lielāka skaidrība un lielāka ticība!
Mums visiem pastāvīgi draud briesmas. Es brīdinu draudzi sargāties no tiem, kas citiem sludina Dzīvības Vārdu, bet sevī nekopj pazemības un pašaizliedzības garu, ko tas māca. Uz šādiem vīriem krīzes laikā nevar paļauties. Tie Dieva balsi ignorēs tikpat viegli, kā to darīja Sauls, un, līdzīgi viņam, daudzi būs gatavi aizbildināt savu rīcību. Kad Kungs caur savu pravieti norāja Saulu, viņš droši apgalvoja, ka ir paklausījis Dieva balsij, bet avju blēšana un vēršu maušana liecināja par pretējo. Tādā pašā veidā daudzi šodien apgalvo, ka ir uzticīgi Dievam, bet koncerti un citi izpriecu pasākumi, sadraudzība ar pasauli, sevis pagodināšana un lielā kāre pēc popularitātes — viss liecina, ka viņi nav paklausījuši Dieva balsij. “Ak, Mana tauta! Tās vadoņi ir bērni, un sievas valda pār viņu,” saka Dievs.
Evaņģēlijs mūsu priekšā noliek augstus standartus. Nelokāms kristietis ir ne tikai jauns, bet arī cēls radījums Kristū Jēzū. Viņš ir pastāvīga gaisma, kas citiem rāda ceļu uz Debesīm un pie Dieva. Tas, kas saņem dzīvību no Kristus, neilgosies pēc vieglprātīgiem, neko nedodošiem pasaules priekiem.
Rakstura un audzināšanas ziņā starp jauniešiem būs atrodama liela dažādība. Daži ir dzīvojuši despotiskā, ierobežojošā un skarbā vidē, kas viņos attīstījusi stūrgalvīgu un izaicinošu garu. Citi bijuši ģimenes (89) mīluļi, kam vecāki savā neprātīgajā mīlestībā ļāvuši sekot savām tieksmēm. Katrs trūkums tika attaisnots, līdz to raksturs ir sakropļots. Lai ar šādiem atšķirīgiem raksturiem sastrādātu un gūtu panākumus, skolotājiem savā rīcībā nepieciešams būt ļoti taktiskiem un smalkjūtīgiem, kā arī stingriem audzināšanā.
Bieži izpaudīsies nepatika, pat nicinoša izturēšanās pret vajadzīgiem un piemērotiem noteikumiem. Daži pielietos visu savu atjautību, lai izvairītos no soda, kamēr citi izrādīs pārsteidzošu vienaldzību par pārkāpumu sekām. Tas viss prasa daudz pacietības un lielu piepūli no to puses, kam uzticēts viņu audzināšanas jautājums.
Viena no vislielākajām grūtībām, ar ko skolotājiem bijis jāsastopas, ir vecāku nepievienošanās koledžas disciplīnas noteikumiem. Ja vecāki būtu apņēmušies atbalstīt autoritāti, tad būtu novērsti daudzi nepakļāvības gadījumi, daudz ļaunuma un izvirtības. Vecākiem vajadzētu prasīt, lai viņu bērni godā likumīgo autoritāti un tai paklausa. Viņiem vajadzētu čakli strādāt, nemitīgi savus bērnus mācīt, virzīt un savaldīt, līdz pareizie ieradumi bērnos ir stingri iesakņojušies. Šādi audzināta jaunatne pakļautos sabiedrības iekārtojumiem un morālā pienākuma vispārīgajiem ierobežojumiem.
Kā ar priekšrakstiem, tā ar piemēru jaunietim vajadzētu mācīt vienkāršību apģērbā un uzvedībā, čaklumu, sātību un taupību. Daudzi studenti pārāk izšķērdīgi izdod vecāku sarūpētos līdzekļus. Viņi cenšas parādīties pārāki par saviem biedriem, izšķiežot naudu ārišķībām un savu iegribu apmierināšanā. Dažās mācību iestādēs šis jautājums uzskatīts par tik svarīgu, ka ar likumu nosaka, kādam jābūt studenta apģērbam un cik daudz naudas drīkst atrasties to lietošanā. Bet iecietīgi vecāki un izlutināti audzēkņi atrod ceļus, kā likumu apiet ar līkumu. Mums nevajadzētu ķerties pie tādiem līdzekļiem. Mēs lūdzam kristīgos vecākus šos jautājumus rūpīgi un ar lūgšanām pārdomāt, (90) meklējot padomu Dieva Vārdā, un tad censties rīkoties atbilstoši tā mācībām.
