Kristus nedeva nekādu tamlīdzīgu norādījumu par Vecās Derības Rakstiem, vienīgo Bībeles daļu, kas bija Viņa laika ļaudīm. Viņa mācības tiecās vērst domas uz Veco Derību un parādīt skaidrākā gaismā tur sniegtās lielās patiesības. Gadsimtiem ilgi (710) Israēls bija šķīries no Dieva un pazaudējis no redzesloka tam uzticētās dārgās patiesības. Tās bija apklātas ar māņticīgām formām un ceremonijām, kas apslēpa to īsto nozīmi. Kristus nāca atņemt gruvešus, kas aptumšoja to mirdzumu. Viņš tās kā vērtīgus dārgakmeņus ielika jaunā ietvarā. Viņš apliecināja, ka stāv tālu no tā, lai nicinātu veco, pazīstamo patiesību atkārtošanu, ka Viņš nācis rādīt to īsto spēku un skaistumu, tādu godību, ko Viņa laikā dzīvojošie cilvēki nekad vēl nebija redzējuši. Pats būdams šo atklāto patiesību Autors, Viņš varēja ļaudīm parādīt to īsto nozīmi, atbrīvojot tās no nepareiziem izskaidrojumiem un maldīgām teorijām, kuras bija pieņēmuši vadoņi, lai tās piemērotu savam nesvētajam stāvoklim, garīguma un Dieva mīlestības trūkumam.
Viņš atmeta visu, kas šīm patiesībām laupīja dzīvību un spēku un atdeva tās pasaulei visā to sākotnējā skaidrībā un varenībā.
Ja mums ir Kristus Gars un mēs esam Viņa līdzstrādnieki, tad mūsu uzdevums ir turpināt darbu, ko Viņš bija nācis darīt. Ieražas, tradīcijas un viltīgas mācības no jauna ir aptumšojušas Bībeles patiesības. Tautā cienītas teoloģijas maldu mācības tūkstošus un vēlreiz tūkstošus darījušas par skeptiķiem un neticīgajiem. Pastāv maldi un pretrunas, ko daudzi uzrāda kā Bībeles mācības, kas patiesībā ir pāvestīgās tumsas laikmetos pieņemti nepareizi Rakstu izskaidrojumi. Liels daudzums cilvēku ir vadīti pieņemt aplamus uzskatus par Dievu, tāpat kā jūdi, sava laika maldu un tradīciju pārņemti, bija iemantojuši nepareizus uzskatus par Kristu. “Jo, ja tie Viņu būtu atzinuši, tad viņi godības Kungu nebūtu situši krustā.” Mūsu pienākums ir pasaulei parādīt Dieva patieso raksturu. Bībeles kritizēšanas vietā centīsimies ar vārdiem un piemēru atklāt pasaulei tās svētās, dzīvību dodošās patiesības, kas darītu mūs spējīgus pasludināt “Tā tikumus, kas mūs aicinājis no tumsas savā brīnišķajā gaismā”. (711)
Ļaunumi, kas pakāpeniski iezagušies mūsu vidū, mums pašiem nemanot, ir atņēmuši atsevišķām personām un draudzēm godbijību pret Dievu un atturējuši spēku, ko Viņš vēlas tām dot.
Mani brāļi, atstājiet Dieva Vārdu tieši tādu, kāds tas ir. Lai cilvēciskā gudrība neuzdrošinās samazināt kaut viena Rakstu ziņojuma spēku. Atklāsmes grāmatā izteiktajam svinīgajam biedinājumam vajadzētu mūs brīdināt no tāda nepārdomāta soļa. Sava Meistara vārdā es jums pavēlu: “Novelciet kurpes no savām kājām, jo vieta, kur jūs stāvat, ir svēta zeme.”
