(114) Draudzē N ir kaut kas tāds, kas kaitē tās garīgajām interesēm. Tur ļoti vitāla ir dievbijība un praktiska reliģija. Es nenosaukšu nevienu vārdā. Lai katrs pārbauda pats savu sirdi un saskata savas nepilnības. Ir daži, kas visu laiku tiecas uz pasaules pusi, kas ar savām pasaulīgajām sarunām un pasaulīgo dzīvesveidu arvien vairāk pazemina reliģijas standartu. Viņu sirdīs nav mīlestības uz Dievu. Kad draudzē vajadzīga reāla palīdzība, tad to rokas ir nespēcīgas. Šis garīgais vājums ir sekas viņu pašu nelabprātībai nest nastas tad un tur, kur tie varētu visvairāk palīdzēt. Tomēr tad, kad jāīsteno kāds viņu pašu plāns vai nodoms, tad tie ir gatavi uzņemties jebkuru atbildību, vārdu sakot, tiem ir mērķis iet pašiem savu ceļu. Ja tas būtu svētots ceļš, tad nebūtu tik ļauni, bet tā tas nav.
Dieva darbā vajadzīgi dedzīgi, nesavtīgi strādnieki. Viens Kristu mīlošs un svētījies loceklis draudzē var paveikt vairāk laba, nekā simts pusatgriezušos, nesvētījušos un pašpaļāvīgu strādnieku. Draudzei ir neiespējami būt dzīvai un darbīgai, ja tās locekļi nav labprātīgi nest nastas un uzņemties atbildību. Draudzē tiek apvienoti dažādi temperamenti un raksturi. Bet draudzē ... ir maz svētījušos, dievbijīgu un uzticīgu dvēseļu, kas daudz lūgtu, kas nestu kopējās nastas un citu locekļu labklājību uzskatītu par savu laimi. Šeit, tāpat kā citur, sātans pastāvīgi strādā, lai vilktu uz leju un demoralizētu. Dvēseļu ienaidnieka darbs ir vājināt un iznīcināt katru tādu organizāciju, kas ar savu uzplaukumu varētu pagodināt Dievu.
Jauni cilvēki ir pieņēmuši patiesību un kādu laiku labi ticējuši, bet tad sātans ap viņiem sācis aust savus tīklus, tā pazudinot tos ar nesaprātīgu draudzēšanos un nožēlojamām laulībām. Ļaunais redzēja, ka tā būtu (115) vissekmīgākā metode viņu aizvilināšanai no svētuma takas. Kādu laiku daži no šiem jauniešiem cienīgi un svēti nesa Evaņģēlija karogu. Un tieši tik ilgi, kamēr sirds un prāts paklausīja dievišķajai gribai, viņu dzīvē bija vērojams uzplaukums, bet, kad acis novērsās no Jēzus un ar prieku kavējās pie necienīgiem mērķiem, savs “es” guva virsroku, juteklība pārspēja veselo saprātu un godīgumu un kristieša bruņas tika uzskatītas par pārāk smagām, lai tās nestu tik agrā jaunībā. Tās varbūt der veciem, pieredzējušiem Evaņģēlija cīnītājiem, bet ir par smagām jaunatnei. Kārdinātājs piedāvāja daudzus priekšlikumus, lai tikai kristīgo gājumu darītu nepastāvīgu un svārstīgu.
Viņu pestīšanas Vadonis teica: “Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā!” Bet uzticīgi sargāt dvēseli bija pārāk grūti, un sātana pievilošais spēks un īpašā viltība tos aizveda prom no Kristus. Ja šie jaunieši būtu pārdomājuši apustuļa vārdus: “Jūs nepiederat sev pašiem, jūs esat dārgi atpirkti”, tad tie būtu sapratuši, ka viņiem nav tiesību atraut Dievam to, ko Viņš ir atpircis par tik bezgalīgi dārgu maksu.
Starp simts jauniešiem nav pat viena, kas saprastu savu atbildību Dieva priekšā. Ir rūpīgi jāsargā visas fiziskās un garīgās spējas, izlietojot tās viscēlāko mērķu sasniegšanai par godu Dievam. Jauniešiem, kas pieļauj savu spēju samaitāšanu, ar to noniecinot šīs Dieva dāvanas, būs stingri jāatskaitās par to labo, ko tie varēja paveikt, ja būtu izmantojuši sev par labu Jēzus Kristus piedāvātās iespējas. Dievs prasa visu spēju izlietošanu.
Draudzē ... ir jaunieši, kuriem vajadzētu attīstīt kristīgas nelokamības skaistumu un pieaugt par īstiem ticības vīriem. Viņiem vajadzētu kļūt stingriem un noteiktiem, iesakņotiem un nopamatotiem Patiesībā. Draudzei ir vajadzīga tieši tā (116) palīdzība, kuru, pēc Dieva iecerēm, viņi varētu tai sniegt. Tie, kas saucas Viņa vārdā, savus spēkus zināmā mērā tomēr ir atdevuši kalpošanai sātanam. Viņi ir aplaupījuši un joprojām aplaupa Dievu. Līdzīgi neuzticīgajam kalpam, kam bija uzticēti podi, viņi Dieva dāvanas ir paslēpuši pasaulē.
Vēl draudzei ... ļoti kaitē tajā ienākušais materiāls. Šo materiālu Dieva Garam vēl jāpārkausē. Nepārstrādātajā masā redzams daudz sārņu un rakstura trūkumu, kas varēja būt zuduši, ja šie cilvēki būtu bijuši Kristus skolnieki. Bet tie nav pilnībā šķīrušies no pasaules gara un tās ietekmes. Tie aplaupa Dievu, diendienā atdodot pasaulei savu laiku, savus talantus un spēkus. Šīs dāvanas nav iespējams atraut Dievam, neizsaucot pār sevi mūžīgu bojāeju. Par jums ir dārgi maksāts, jā, pat tādā gadījumā, ja jūs aiziesiet bojā, nevēlēdamies tikt izglābti Dieva norādītajā ceļā.
Svētie eņģeļi ar sasprindzinātu interesi vēro, lai redzētu, vai draudzes atsevišķie locekļi godās savu Glābēju, vai viņi savienosies ar Debesīm un vairs ilgāk nekrāps Kungu, kuru, kā viņi saka, tie mīl, godā un kuram kalpo. Dievs prasa sev to, kas Viņam pieder. Jūs Viņam piederat divkārši: tāpēc, ka Viņš jūs ir radījis un pēc tam vēl atpestījis. Bet, kad jūs atļaujat nesvētu kaislību ugunīm apžilbināt acis, kad jūs runājat vārdus, kas no jums aizdzen svētos eņģeļus, kad jūs domājat ļaunu par saviem brāļiem, kad jūs savas rokas aptraipāt ar negodīgu peļņu, tad jūs savus locekļus atdodat par netaisnības ieročiem.
Brāli ..., es redzēju, ka Debesu grāmatā iepretim Tavam vārdam ierakstīts: “Atrasts par vieglu”! Jā, par vieglu pacietībā, izturībā, sevis savaldīšanā, padevībā un lēnprātībā. Šī debešķīgā skaistuma trūkums noteikti aizslēgs Debesu vārtus Tavā priekšā. Dievs kā savu īpašumu prasa Tavu miesu, dvēseli, visu Tavu būtni ar (117) visām tās spējām. Pārsteidzība un nesavaldība ir jāuzvar. Ja dodam vietu šīm raizēšanās, sūdzēšanās un kurnēšanas jūtām, tad seko garīga saslimšana. Un tu pats būsi vainojams tajā dvēseles slimībā. Pārtrauc gausties, atmet savu stūrgalvību, beidz sevi lutināt, esi cēlsirdīgs, drosmīgs Dieva vīrs. Jēzus taču Tevi mīl. Vai Viņš nav bagātīgi par Tevi gādājis, palīdzot tad, kad nonāci grūtībās? Kungs saka: “Ko tad vēl vairāk varēju darīt priekš Mana Vīnadārza, nekā Es esmu darījis? Es esmu gādājis, lai tas labus ogu ķekarus nestu. Un viņš nesīs sūrus ķekarus?” Augļi, ko Kristus sagaida no savas draudzes pēc tam, kad ir par to pacietīgi rūpējies, ir ticība, pacietība, mīlestība, iecietība, uz Debesīm vērsts prāts un lēnprātība. Tie ir krāšņie augļi, kas tikpat labi nobriest vētrā, padebešu ēnā un tumsā kā saules gaismā.
Brālis ... ir pievienojies draudzei, bet ne Kungam. Viņam ir nospiesta garastāvokļa reliģija. Viņam nav pareizas attiecības ar Dievu un viņš ir sava “es” pārpilns. Viņš ir daudz zaudējis, saistoties ar cilvēkiem, kam nav Kristus Gara. Viņam trūkst gandrīz visu žēlastības dāvanu. Viņš pats jūtas nederīgs un ir milzīgs piedauzīšanās akmens draudzei. Mīļais brāli, Tevi lielā mērā ir vadījis sātans, Tavas domas nav svētotas, Tava rīcība nesaskan ar patiesa kristieša garu. Tu pats esi izsaucis savu slimību, un Tev pašam veselība jāatgūst ar Lielā Ārsta palīdzību. Tavi morālie spēki ir vāji uztura trūkuma dēļ. Tu garīgi mirsti badā, neuzņemot sevī Bībeles patiesību — Dzīvības Maizi. Tev ik dienas jāsaņem barība no šī dzīvā Vīna koka. Draudze no Tevis negūst spēku, un, ņemot vērā Tavu pašreizējo stāvokli, tai būtu labāk, ja Tevis nebūtu, jo tagad, ja kaut kas krusto Tavu ceļu un Tu nespēj būt noteicējs, tad ar savu stūrgalvīgo pretošanos Tu draudzei uzliec nedzīvu svaru. Tu nenes nekādu darba nastu, ne smagumu. Dievs ilgi ir Tevi pacietis, bet arī Viņa pacietībai ir robeža, (118) un, ja tu šo līniju uzdrošināsies pārkāpt, tad Viņa Gars ar Tevi vairs necīnīsies, bet atstās Tevi savā paša stūrgalvībā, savtības aptraipītu un grēka sabojātu.
Brālim ... nav pareizs gars. Tieksme vadīt ir viņam kaitīga, jo tādam darbam viņš nav piemērots. Ja netiktu izcelts paša “es”, tad viņš draudzē varētu veikt labu darbu. Vairāk lēnprātības un pazemības darīs viņa pūles draudzē par svētību, un tā vairs nebūs nasta.
Brāli un māsa ..., arī pret jūsu vārdiem Debesu ierakstos redzēju: “Atrasts par vieglu”. Jums jāiztukšojas no sevis un jāiztīra savas dvēseles templis. Jums abiem ir spējas darīt labu, bet tās nav svētotas. Jūs esat ļoti nepilnīgi dievbijības un skaidrības ziņā. Ja draudze būtu šeit atstāta, lai veidotos atbilstoši jūsu reliģijas standartam, tad tā pagrimtu un kļūtu pasaulīga un nesvēta. Jūs varējāt būt par lielu svētību, tomēr tas nepavisam nav izdevies. Jēzus jums pavēl atstāt pasaules garu. Māsa ..., man nav miera Tevis un to dēļ, kas nonākuši Tava iespaida lokā. Tu sniedzies pēc zema mērķa, bet, “ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus”. Ar saviem vārdiem un darbību Tu tagad izkaisi sēklu, sēdama vai nu uz miesu, vai uz Garu. Galīgajā aprēķina dienā katram vajadzēs ņemt sirpi un ievākt ražu, ko paša rokas sējušas.
Tavs vīrs ir kļūdījies darba izvēlē. Ja viņš savu sirdi pazemotu kā mazs bērns, mazāk domātu par savu personīgo nozīmi un vairāk izjustu Dieva palīdzības vajadzību, tad varētu atrasties tur, kur tiktu lietots par godu Dievam. Bet tāds, kāds viņš ir tagad, tas nesaprot darba vajadzības. Daudzu dzīvē un raksturā “es” ir tik liels un Jēzus parādās tik mazs, ka Dievs no tādu rokas neko nepieņems. Tikai nedaudzi saprot, cik svinīgā laikā mēs dzīvojam, proti, Dieva sagatavošanās dienā. Ja jūs abi (119) atgrieztos un savas spējas izlietotu pētot, kā draudzi uzcelt, nevis vājināt, šādi palīdzot ienaidniekam vadīt tās locekļus uz pasaules pusi, tad noteikti katru dienu iegūtu vērtīgus piedzīvojumus. Brālis ... ir bijis liels kavēklis draudzē. Viņam nevajadzētu atrasties tās locekļu sarakstā, kamēr viņa ikdienas dzīve nav saskaņota ar ticības apliecību. Dievs viņu neatzīst par savu bērnu. Šodien viņš stāv zem tumsas varas melnā karoga. Sātans viņu pārvalda pilnīgi.
Šie spēcīgie un biedējošie iespaidi ir bijuši tik stipri, ka draudze tiem gandrīz nav spējīga pretoties. Desmit locekļiem, kas staigātu pazemībā, būtu daudz lielāka ietekme pasaulē, nekā visai Jūsu draudzei ar tās pašreizējo skaitu un vienprātības trūkumu. Jo vairāk draudzē būs šķeltniecisku un nesaskaņu nesošu elementu, jo mazāks pasaulē būs tās spēks uz labu.
