Sātans ar brīnišķām sekmēm izmanto ... kunga raksturu. Šim gadījumam vajadzētu sniegt jauniešiem uzskatāmu mācību par laulībām. Viņa sieva, izvēloties dzīves draugu, sekoja jūtām un impulsiem, bet ne saprātam un spriedumam. Vai viņu laulība ir patiesas mīlestības iznākums? Nē! Tā bija impulsu sekas, akla, nesvēta kaislība. Neviens no viņiem nemaz nebija gatavs laulības dzīvei un tās atbildībām. Vai tad, kad jaunā lietu kārtība vairs nebija jaunums un viņi bija viens ar otru iepazinušies, to mīlestība kļuva stiprāka, jūtas dziļākas un viņu dzīves savienojās (122) visjaukākajā saskaņā? Notika pilnīgi pretējais. Nodarbinātas padziļinājās viņu raksturu visļaunākās iezīmes, jo tām tika ļauts izpausties, un viņu laulības dzīve bija nevis laime, bet gan grūta nasta, kas kļuva arvien smagāka, sevišķi sievai. Dievs savā žēlastībā ir viņu pārbaudījis, pasargājis viņai dzīvību un pagarinājis sagatavošanās laiku, lai tā varētu kļūt derīga nākamajai dzīvei.
Viņas vīram ir ļoti grūts raksturs. Ja Dieva žēlastība to pilnīgi nepārveidos, viņš nebūs piemērots laulības savienībai ne ar vienu sievieti. Viņš ir tik ļoti piesātināts ar sevi, tik pilnīgi pakļāvies savu iegribu apmierināšanas ieradumiem un bezdarbīgam kūtrumam, ka tam pašam vairāk vajadzīga stingra audzināšana, pirms kaut ko varētu darīt sievas vai bērnu disciplinēšanas labā. Šī vīra domas ir plūdušas pa mazvērtīgu gultni. Viņš ir attīstījis rupjas un neiecietīgas rakstura īpašības, līdz man tas tika rādīts kā tāds, kura raksturā gandrīz nav nekā, ko būtu vērts glābt. Ir tikai viena cerība, proti, ja viņš ieraudzīs pats sevi un sevi tā neieredzēs un nicinās, ka sāks meklēt jaunu sirdi, piedzims no jauna un kļūs par jaunu būtni Kristū Jēzū. Viņam vajadzētu kļūt čaklam. Uzticība šai īpašībai sniegtu viņam lielu labumu. Pašreiz viņa rīcība ir Dievam pretīga, jo ar to viņš izaicina kārdināšanas. Viņa rupjības, draudi un nesavaldīgais, nepieklājīgais gars darīs viņu sev pašam un arī citiem par lāstu. Pret sievasmāti viņš ir izturējies nelaipni un labi audzināta cilvēka necienīgi. Kā vīram, tā sievai, sākot ar šo brīdi, vajadzētu mācīties izvairīties no visa, kas izraisa strīdu, un nelauzt dotos laulības solījumus.
Tieši šādas nesvētotas laulības piepilda Sabata ievērotāju rindas. Dievs vēlas, lai Viņa bērni būtu laimīgi, un, ja mācītos no Viņa, Kungs tos pasargātu no bēdām, kas turpinās dienu no dienas un kuru iemesls ir šīs nelaimīgās laulības saites. Daudzas laulības var nest tikai bēdas, tomēr jauniešu prāti traucas šajā gultnē, tāpēc (123) ka sātans viņus tur vada un iedveš domu, ka tiem, lai būtu laimīgi, vajag apprecēties, lai gan viņi vēl nespēj valdīt pār sevi, ne arī uzturēt ģimeni. Tiem, kas nav labprātīgi piemēroties viens otra noskaņojumam, lai izvairītos no nepatīkamām nesaskaņām un strīdiem, nevajadzētu spert šo soli. Bet tas jau ir viens no pēdējo dienu vilinošākajiem kārdinā-jumiem, kam padodoties tūkstoši iet bojā šai un nākamajai dzīvei. No sapņošanas un sentimentālas mīlestības vajadzētu sargāties kā no lepras. Šajā laikmetā ļoti daudzas jaunas meitenes un puiši ir netikumīgi, tāpēc nepieciešama liela piesardzība. Pamats, uz kura jāceļ, ir tikumisks raksturs, bet, ja pamats tiek izpostīts, tad celtne būs nevērtīga. Tie, kas saglabājuši tikumīgu raksturu, kaut arī trūktu citu vēlamu īpašību, var izrādīties pasaulei par svētību.
Lai draudze plauktu, tās locekļiem vajadzētu rūpīgi mācīties kopt dārgo mīlestības stādu, darot visu iespējamo, lai tas sirdī ziedētu un zeltu. Katrs patiess kristietis savā dzīvē izkops šīs dievišķās mīlestības īpašības, tas atklās iecietības un labvēlības garu un būs brīvs no skaudības un greizsirdības. Tāds raksturs, izpaužoties vārdos un darbos, neatgrūdīs un nebūs nepieejams, auksts un vienaldzīgs pret citu interesēm. Cilvēks, kas kopj dārgo mīlestības stādu, būs pašaizliedzīgs garā un valdīs pār sevi pat izaicinājumu priekšā. Viņš citiem nepiedēvēs sliktus motīvus un ļaunus nodomus, bet dziļi skums par kādā Kristus māceklī atklātu grēku.
Mīlestība nelielās. Mīlestība ir pazemīga un nekad cilvēku neskubina lepoties un paaugstināties. Mīlestība uz Dievu un citiem cilvēkiem nekad neatklāsies pārsteidzīgā rīcībā un neliks mums būt valdonīgiem, pavēlnieciskiem un pieķerties sīkumiem. Mīlestība neuzpūšas. Sirds, kurā valda mīlestība, (124) savā rīcībā ar citiem būs laipna, saudzīga un līdzjūtīga — vienalga, vai tie mums patīk vai nē, vai tie mūs ciena vai arī izturas pret mums ļauni. Mīlestība ir darbīgs pamatlikums, tā mūsu priekšā pastāvīgi tur citu labumu, tādā veidā pasargājot mūs no nepārdomātas rīcības, lai mēs, cenšoties mantot dvēseles Kristum, nezaudētu savu mērķi. Mīlestība nemeklē savu labumu. Tā cilvēkus nepamudina dzīties pēc ērtībām un savu iegribu apmierināšanas. Bet sava “es” godāšana ir tā, kas tik bieži kavē mīlestības attīstību.
Ap mums ir trūcīgi, neziņā esoši cilvēki, kuru dzīvi Dievs tāpat gribētu pieņemt un darīt slavējamu virs Zemes un godājamu Debesīs, bet sātans neatlaidīgi strādā, lai Viņa nodomus iznīcinātu un šos cilvēkus pazudinātu ar tādiem laulātajiem draugiem, kas ar savu raksturu nostājas pilnīgi šķērsām uz dzīvības ceļa. No šiem valgiem kā uzvarētāji iznāk ļoti nedaudzi. Brāli..., Tu gribi eksperimentēt un centies pierādīt, ka no vispārējā likuma būsi izņēmums. Jāzeps bija viens no nedaudzajiem, kas spēja pretoties kārdinājumam. Viņš rādīja, ka tam ir viens vienīgs mērķis — pagodināt Dievu. Gan atrazdamies cietumnieka kamerā, gan stāvēdams vistuvāk tronim, viņš visur vienādi spēcīgi liecināja, cik augsti vērtē Dieva gribu. Lai kur viņš gāja un kādos apstākļos nonāca, visur ņēma līdzi savu reliģiju. Patiesā reliģija ir visu pārvarošs spēks. Tā uzdod toni katram cilvēka darbam. Tev nevajag iziet no pasaules, lai būtu kristietis, bet Tu savu reliģiju ar visu tās svētojošo iespaidu vari ieaust visā, ko dari un saki. Tu vari labi izpildīt pienākumus, ko prasa stāvoklis, kādā Dievs Tevi nolicis, piesaistot savu sirdi Debesu lietām un tā salaužot neprātīgās draudzēšanās valdzinošo grēku, kas tagad Tevi tur gūstā. Ja tu būtu sekojis Gaismai, tad spētu izbēgt slazdiem, ko tavas dvēseles savaldzināšanai izlikuši cilvēki, kas nesaprot Dieva gribu.
Cita ļoti iezīmīga un apbrīnojama īpašība Jāzepa raksturā, kas ir cienīga, (125) lai to atdarinātu visi jaunieši, ir viņa dziļā godbijība kā dēlam. Satiekot savu tēvu, viņš ar asaru pilnām acīm apķeras tam ap kaklu un apskauj viņu ar sirsnīgu mīlestību. Liekas, ka viņš nezin, ko darīt, lai tikai iepriecinātu savu tēvu, un ar mātes mīlestībai līdzīgu maigumu rūpējas par viņa pēdējiem dzīves gadiem. Viņš neatturas ne no kādām pūlēm vienmēr parādīt savu cieņu un mīlestību. Jāzeps ir piemērs, kādam jābūt jaunietim. Mātei parādīta mīlestība atklātu Tavā raksturā skaistu iezīmi, ko Dievs atzītu par labu.
Viens no šī izvirtušā gadsimta raksturīgākajiem grēkiem ir cieņas trūkums pret dievbijīgu vecāku padomu. Daudziem mūsu zemē dzīve ir tumša un nelaimīga, tāpēc ka viens solis ir sperts tumsā. Ar vienu nepaklausību daudzi jaunieši ir izpostījuši visu dzīvi un mīlošajai mātes sirdij uzlikuši smagu sāpju slogu. Dievs Tevi neturēs par nevainīgu, ja turpināsi šo ceļu. Nicinot dievbijīgās mātes padomu, kas par saviem bērniem labprāt atdotu dzīvību, Tu pārkāp piekto bausli. Tu nezini, kur Tavi soļi Tevi vada.
Es vēlreiz gribu runāt par mātes tiesībām un viņas mīlestību. Nevar būt zemiskākas nepateicības par to, kas iezīmē nepaklausību kristīgai mātei. Tavas bērnības nevarībā viņa rūpējās par Tevi; Debesis ir liecinieces viņas lūgšanām un asarām, viņas sirsnīgajai mīlestībai uz Tevi. Savu bērnu labā viņa smagi strādāja, domāja, lūdza un parādīja pašaizliedzību. Visā Tavā dzīvē viņas godīgā sirds sirsnīgi rūpējās par Tavu labklājību. Tomēr tagad Tu izvēlies pats savu ceļu un seko savai aklajai, stūrgalvīgajai gribai, neņemdams vērā rūgtos augļus, kas Tev būs jāievāc, bet mātei sagādādams bēdas.
Tava māte kļūst arvien nespēcīgāka. Tu viņai esi vajadzīgs, katra uzmanība no tavas puses būs viņai ļoti dārga. Tai nav neviena cita no bērniem, pie kura varētu vērsties, jo tie nesajūt pret viņu nekādu pienākumu. Bet pašreizējo priekšrocību, (126) Tu drīz vari zaudēt. Tomēr nedomā, ka Tavai mātei būs jācieš trūkums, ja arī tu atteiksies no dēla pienākumiem. Viņai ir patiesi draugi, kas pienākuma pildīšanu, no kura tu esi novērsies, uzskatīs par priekšrocību. Dievs mīl Tavu māti un Viņš par to rūpēsies. Ja viņas pašas bērni to atstās, tad Kungs šim darbam pamodinās citus — un tie saņems bērniem piedāvātās svētības. Bet tā ir bērnu priekšrocība — izveidot savas mātes pēdējas dienas par vislabākajām un vislaimīgākajām.
Es Tev skaidri saku, ka Dievam nepatīk Tavs ceļš. Tevi sagaida bēdas, kuras Tu nesaskati un kuras var novērst, ja Tu gribēsi paklausīt gudram padomam. Mūsu Pestītājs Tev ir pievērsis sevišķu uzmanību, nenogurstoši pie Tevis strādājot un maigi par Tevi rūpējoties, lai tu būtu tik saprātīgs un pats sevi neiznīcinātu. Viņš skumst par Tevi, neizmērojamā līdzjūtībā un mīlestībā izsaukdamies: “Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt.” Tava neprātīgā sirds ir novērsusies no tavu labāko draugu padoma.
Nopietno un uzticīgo brīdinājumu dēļ, kas sniegti, lai Tevi pasargātu no kļūdām, kuras ietekmētu visu Tavu dzīvi, Tu esi iedomājies, ka Tu draudzei esi devis daudz laba. Tiešām, Jēzū Kristū tu spēj būt derīgs, bet, neskatoties uz to, Kungs un draudze var iztikt arī bez Tevis. Ja gribi, Tu vari pievienoties Kristus sekotāju armijai, Tu vari dalīties tās cīņās un uzvarās. Bet, ja Tu to nevēlies, tad pašaizliedzīgā armija zem krusta asinīm slacītā karoga tik un tā ies uz priekšu pretī uzvarai, Tevi atstājot aizmugurē. Ja Tu vēlies pats savu trauslo buru kuģi vadīt pa dzīves vētrainajiem ūdeņiem, tad Tev arī pašam vajadzēs atbildēt par šo pārgalvīgo rīcību un attiecīgajiem rezultātiem.
