Ja tu varētu saskatīt, cik vājš esi kļuvis pamatlikumos, un arī to, cik ļoti ir apdraudēts Tavs gods un Tava pareizā stāja, tad tu redzētu, ka Dievs nav ar Tevi un ka Tev nevajadzētu atrasties atbildīgajā vietā, (127) kuru pašreiz ieņem, jo Tu neesi tās cienīgs. Mana sirds tiešām skumst, zinot, kas tu varētu būt, ja pilnīgi nodotos Dievam, un cik liela vara pār Tevi ir bijusi ienaidniekam.
Sabatskolas darbs ir svarīgs, un visiem, kam interesē patiesība, vajadzētu pūlēties darīt to vēl sekmīgāku. Brālis ... būtu varējis labi kalpot šinī darba nozarē, ja viņš un citi draudzes locekļi būtu gājuši pareizā virzienā. Bet viņš ir pārāk daudz slavēts un lutināts. Tas viņu gandrīz pazudinājis. Kungs var iztikt arī bez viņa, bet viņš nedrīkst atļauties iztikt bez Dieva. Kungs savu darbu uzticēs cilvēkiem ar tīrām rokām un skaidru sirdi, tāpēc uzņemties atbildības Viņa darbā ir goda lieta.
Arī sātības un atturības darbs ir Tavu labāko pūļu cienīgs. Tomēr vajadzētu ļoti rūpēties, lai šie pasākumi notiktu cik vien iespējams cēlā un augšupceļošā garā. Izvairies no virspusēja darba un no visa tā, kam teatrāls raksturs. Tie, kas saprot šī darba svinīgo raksturu, izvirzīs sev augstas prasības. Bet ir ļaudis, kam pret sātības lietu nav patiesas cieņas, viņus interesē tikai savas veiklības un atjautības parādīšana uz skatuves. Šajos lielajos reformas nozarojumos vajadzētu skubināt strādāt skaidrus, domājošus cilvēkus, tādus, kas spēj un saprot darba mērķi. Viņi var nebūt intelektuāli lieli, bet, ja tie ir skaidri un pazemīgi, dievbijīgi un patiesi, tad Kungs viņu darbu pieņems.
Diezgan bieži ir organizētas literārās biedrības, tomēr deviņos gadījumos no desmit tās dvēselēm nesušas zaudējumus, nevis svētības. Iemesls tam ir savienošanās ar pasauli vai ar cilvēkiem, kuru iespaids un tieksmes vienmēr vada prom no galvenā uz virspusīgo, no patiesā uz izdomāto. Literatūras biedrības varētu būt liela priekšrocība tikai tad, ja tās kontrolētu reliģisks elements. Bet, gandrīz droši, agrāk vai vēlāk pārsvaru iegūs neticība, un noteicošais iespaids piederēs tai. Tieši tā ir ar (128) mūsu sātības biedrībām. Darba svinīgumu pilnīgi aizklāj virspusējais, līdz ar to arī jaunieši, kurus vēlamies glābt, nonāk pastāvīgā kārdinājumu ietekmē.
Mūsu priekšā ir fakti. Nastu nesēji viens pēc otra tiek guldīti kapā. Draudzes aktīvie locekļi, patiesie visu reformu dalībnieki, lielāko tiesu jau ir pārkāpuši dzīves zenītu, tā ka viņu fiziskais un garīgais spēks tikai mazinās. Mums vajadzētu rūpīgi padomāt par to, kas celsies un ieņems viņu vietu, kam uzticēt draudzes vitālās intereses. Ar vislielāko nopietnību vajadzētu jautāt: “Kas nesīs Dieva darbā atbildības, kad kritīs vēl daži karognesēji?” Uz mūsdienu jaunatni, kurai vajadzētu uzņemties šīs nastas un uz kuru vajadzētu gulties šīm atbildībām, mēs raugāmies tikai ar bažām. Tai būtu jāturpina darbs, un viņas rīcība izšķirs, vai valdīs tikumība, reliģija un dzīva dievbijība, vai arī visu, kas svēts, sabojās un nonāvēs netikumība un neticība. Veids, kā karogu nes tagad, noteiks to, kāda būs nākotne.
Vecāki, vai jūs nevēlētos jau tagad ar savas darbības veidu parādīt, ka valdošais pamatlikums būs veselīga pašsavaldīšanās, laba kārtība un miers? Vai arī veidojošais un pārvaldošais iespaids būs tiem, kuru dzīves ceļi liecina, ka viņi ir vieglprātīgi, ar zemu morālās vērtības līmeni? Dievs savus uzticīgos ļaudis aicina savienoties ar Viņu, šķīstīt savu dvēseli un pazemīgi staigāt Jēzus pēdās. Dievs jūs aicina atstāt pašpaaugstināšanos, lepošanos ar saviem uzskatiem un lepošanos ar apģērbu, tā vietā nostiprinot dvēseles labās un cēlās spējas.
Vai vīri un sievas, kas atklāti atzīst vissvinīgākās patiesības, kādas jebkad pasludinātas mirstīgajiem, būs uzticīgi pamatlikumiem? Ja viņi vēlas, lai tiem būtu iespaids, kas pasauli vadītu uz nopietnām pārdomām, tad tiem jābūt uzticīgiem, viņu apģērbam un sarunām stingri (129) jāsaskan ar viņu īpašo ticību. Tiem, kas ir gados vecāki, ar padomu un piemēru vajag pamācīt jaunos, kā izpildīt tās prasības, kuras tiem uzstāda sabiedrība un viņu Radītājs. Šiem jauniešiem jāuzliek svinīgās atbildības. Bet ir jautājums: vai viņi spēj valdīt pār sevi un stāvēt Dieva dāvātās vīrišķības skaidrībā, ar riebumu novēršoties no visa tā, kam ir izvirtības un nesaskaņu piegarša?
Vai es drīkstu ko sacīt, kas ietekmētu jauniešus? Nekad iepriekš nav tik daudz likts uz spēles, ne no vienas paaudzes nav bijuši atkarīgi tik svarīgi rezultāti, kā no tās, kas tagad uznāk uz darbības skatuves. Viņiem ne mirkli nevajadzētu pieļaut domu, ka arī tad, ja to raksturs nav labs, viņi var ieņemt kādu uzticības vietu. Tikpat labi tie varētu sagaidīt, ka no ērkšķiem ievāks vīnogas vai no dadžiem vīģes. Labs raksturs jāceļ, liekot ķieģeli pie ķieģeļa, katru dienu augot atbilstoši pieliktajām pūlēm. Tās rakstura īpašības, kuras viņi paņems sev līdzi Debesīs, jāiegūst ar rūpīgu personīgo spēju vingrināšanu, izlietojot katru Aizgādības piešķirto priekšrocību un savienojoties ar visas gudrības Avotu. Netīkojiet pēc zema standarta! Jāzepa un Daniēla raksturi ir labi paraugi, kam sekot, tomēr Kristus ir vispilnīgākā priekšzīme.
Daži mūsu brāļi un māsas ... draudzē ir labi strādājuši misijas darbā, bet viņu interese nedrīkst atslābt. Nedaudzi ir darījuši vairāk, nekā viņu spēki ļāvuši, bet tas viņiem bija kā ēdiens un dzēriens. Šajā darbā visi var veikt savu daļu, jo neviens no Tā nav atbrīvots. Jēzus vēlas, lai visi, kas saucas Viņa vārdā, kļūtu nopietni strādnieki. Katram atsevišķam loceklim ir nepieciešams celt uz Kristus Jēzus klints. Jau ceļas briesmīga vētra, kas šķobīs un līdz pēdējai iespējai pārbaudīs katra garīgo darbu un pamatu. Tāpēc izvairieties no smilšainas grunts un tā vietā meklējiet Klinti. Rociet dziļi (130) un lieciet drošu pamatu. Celiet, ak, celiet Mūžībai! Celiet ar asarām, ar dziļi izjustām lūgšanām! Katram no jums, sākot ar šo brīdi, jāizgrezno sava dzīve ar labiem darbiem. Šajās pēdējās dienās ārkārtīgi nepieciešami Kālebi. Ne kņada un steiga darīs mūsu draudžu pūles spēcīgas un sekmīgas, bet gan kluss un pazemīgs darbs; ne pārspīlēta sajūsma vai parādes gars, bet gan pacietīga, lūgšanām bagāta un neatlaidīga centība.
“Kas nav ar Mani,” sacīja Kristus, “tas ir pret Mani!” Mūsu laikā pastāvēs tikai pilnīgi apņēmīgi un sirds dziļumos nešaubīgi vīri un sievas. Kristus vairākkārt sijāja savus sekotājus, līdz beidzot palika tikai vienpadsmit mācekļi un dažas uzticīgas sievas, ar ko sākt veidot kristīgo draudzi. Ir ļaudis, kas stāvēs nomaļus laikā, kad jānes nastas, bet tad, kad draudze iekarst, šiem nomaļus stāvošajiem pielīp sajūsma, tie dzied un kliedz, līdz nonāk ekstāzē. Tomēr pavērojiet viņu tālāko rīcību. Kad sajūsma pāriet, uz priekšu iznāk tikai daži Kālebi, kas palikuši pilnīgi uzticīgi pamatlikumiem. Tā ir sāls, kas saglabā savu garšu. Tieši tad, kad strādāt ir grūti, draudzēs izaugs patiesi palīgi. Viņi nerunās par sevi, viņi neaizstāvēs sevi, bet savu personību iegremdēs Jēzū Kristū. Būt lielam Dieva valstībā nozīmē būt kā bērnam pazemībā, ticības vienkāršībā un mīlestības skaidrībā. Visam lepnumam ir jāiet bojā, greznībai jātiek uzvarētai, jāatmet tiekšanās pēc virsrokas, tā vietā attīstot padevību un uzticību. Visi, kas tā staigās, piedzīvos, ka Kristus ir viņu patvēruma Klints, viņu stiprais Cietoksnis. Viņam tie var pilnīgi uzticēties, un Viņš tos nepievils.
Ak, kaut visi, kas tic tagadējai Patiesībai, tiktu brīdināti un paskubināti meklēt Kungu! Domām par Dieva bezgalīgo žēlastību un viņa neizmērojamo mīlestību vajadzētu visus ietekmēt atdarināt Viņa piemēru. Tomēr tā nenotiek. Dažas mūsu māsas pārāk labprātīgi ļauj vaļu mīlestībai uz apģērbu un dižošanos; viņas nepavisam neģērbjas saskaņā ar mūsu svēto ticību. Pasaulei vajadzētu saņemt labāku piemēru par to, (131) kādu devusi māsa ... Viņai vajadzētu saprast, ka Dievs tai uzlicis pienākumu ar visu savu iespaidu nostāties Kristus pusē un censties panākt, lai tie, kas ar viņu satiekas, kļūtu mazāk pasaulīgi. Viņa un māsa ... dotu draudzei daudz lielāku labumu, ja tās pašas sevi un citus pamudinātu uz vienkāršību apģērbā. Tās māsas, kas ir šuvējas un pēta modes lapas, bieži draudzes loceklēm ierosina darīt to, kas Dievam nepatīk, paskubinot drēbes piegriezt un tās rotāt saskaņā ar pasaules modi. Šo māsu pūles darīt labu būtu Dievam pieņemamākas, ja viņas mazāk interesētos par apģērbiem, par viesībām un savstarpējām sarunām, mazāk kavētos pie sekliem un pasaulīgiem tematiem, mazāk sūdzētos un kurnētu par viņu labā strādājošajiem sludinātājiem, bet vairāk lūgtu un lasītu Bībeli.
Kungam nepatīk draudzes locekļu izturēšanās pret dažiem kalpojošajiem brāļiem. Kungs pavēl jums pārtraukt savas cietsirdīgās runas, savu kurnēšanu, sūrošanos un pļāpāšanu, tā vietā lietojot iedrošinošus vārdus. Kristus runā uz jums savu svēto personā, bet jūs noniecināt Viņa padomu un atmetat Viņa rājienus. Turpmāk tā vairs nedariet! Vecākajam ... ir darāms darbs ne tikai Austrumos, bet vēl daudzās citās vietās. Dievs grib būt ar viņu un piešķirt tam sekmes, ja tikai viņš paliks Jēzū. Arī viņš nav nekļūdīgs un reizēm var maldīgi spriest, bet esiet uzmanīgi savā valodā, lai neizdzēstu viņa vārdu iespaidu, ko Dievs tam pavēl sacīt.
Ja viņš zinātu, kas ir Dieva prāts, tad nevilcinātos to darīt, kaut arī tas maksātu viņam dzīvību. Kamēr daudzi no jums domā vienīgi par to, kā izpatikt sev un kā nodrošināt vieglu dzīvi, visa viņa darbība un intereses ir ieguldītas Dieva lietā. Pētot un plānojot, kā labāk strādāt, viņš dažreiz ir izturējies sīkumaini un asi, kas citus savukārt ierosināja viņu novērtēt par zemu. Viņš nav centies iegūt labumu sev, bet gan lietai, kuru tas mīlēja. Kungs vēlas, lai jūs (132) uzticīgi atbalstītu Viņa pārbaudīto kalpu rokas, bet tajā pašā laikā Viņš jūs grib brīdināt pret pārāk lielas uzticības dāvāšanu tiem, kas tikai nesen kļuvuši ticīgi vai kuru dzīve un darbi pagātnē jums nav zināmi.
Jums ir iespēja būt plaukstošai un laimīgai draudzei! Lai ikviens no jums pārmeklē savu sirdi, iztīra aptraipīto dvēseles templi un ir nomodā lūgšanās! Apņemieties meklēt Jēzu, kamēr Viņu vēl var atrast! Neatlaidieties, kamēr jūsu sirdī mājo Viņa mīlestība un Viņa Gars gūst virsroku dzīvē, veidojot jūsu raksturu! Un tad ticībā droši varat tuvoties Viņa Tronim, zinot, ka Viņš uzklausīs jūsu lūgšanas.
