Mani līdzstrādnieki lielajā pļaujas laukā! Mūsu darbam atlicis ļoti maz laika. Tagad ir vislabvēlīgākie apstākļi, kādi mums jebkad būs, tāpēc rūpīgi jāizmanto katrs acumirklis. Mūsu Pestītājs bija tā nodevies dvēseļu glābšanas darbam, ka pat ilgojās pēc savas asins kristības. Un apustuļi uzņēma sevī sava Kunga dedzību un devās uz priekšu droši, nelokāmi un čakli, lai tikai izpildītu savu lielo uzdevumu, cīnīdamies pret valdībām, varām un ļaunajiem gariem gaisā.
Mēs dzīvojam laikā, kad nepieciešama vēl lielāka dedzība un nopietnība nekā apustuļu dienās. Bet daudzos Kunga sludinātājos jūtams nemiers, vēlēšanās atdarināt seno atmodas sludinātāju romantisko stilu, alkas veikt kaut ko lielu, izraisīt plašu interesi, iegūt spējīga runātāja slavu, peļņu un godu. Ja viņiem būtu jāsastopas ar briesmām un viņi varētu saņemt godu, kāds pienāktos varoņiem, tad tie darbā iesaistītos ar neatslābstošu enerģiju. Bet dzīvot un strādāt, paliekot tikpat kā nepazīstamam, noslēgtībā (133) smagi pūlēties un uzupurēties Jēzus dēļ, no cilvēkiem nesaņemot nekādu sevišķu uzslavu, — tas prasa veselīgus, stiprus pamatlikumus un nelokāmu mērķtiecību, kas piemīt tikai nedaudziem. Ja vairāk censtos iet kopā ar Dievu, neskatoties uz cilvēkiem, un strādātu vienīgi Kristus dēļ, tad tiktu paveikts daudz lielāks darbs.
Mani brāļi kalpotāji, meklējiet Jēzu visā pazemībā un lēnprātībā! Necentieties cilvēku uzmanību pievērst sev! Lai tad, kad jūs paaugstināt Jēzu, neviens nedomā par Viņa darbarīku. Runājiet par Jēzu, tajā pašā laikā sevi iegremdējot Viņā. Ap mūsu reliģiju ir sacelta liela kņada un troksnis, bet Golgāta un Krusts tiek aizmirsti.
Mēs atrodamies vislielākajās briesmās, kad sapulcējoties cits no cita saņemam atzinību un izsakām uzslavas. Farizeju rūpju objekts bija slavas iegūšana no cilvēkiem. Kristus tiem paskaidroja, ka tā būs visa viņu alga, ko tie saņems. Atsauksimies uz norādīto darbu un darīsim to Kristum! Ja jācieš trūkums, tad lai tas notiek Viņa dēļ. Mūsu dievišķais Kungs kļuva pilnīgs ciešanās. Ak, kad gan mēs ieraudzīsim cilvēkus strādājam tā, kā Viņš strādāja!?
Mūsu mēraukla — Dieva Vārds! Par katru mīlestības darbu, katru laipnu vārdu, katru izteikto lūgšanu cietēju un apspiesto labā tiek ziņots mūžīgā Troņa priekšā, kur viss tiek ierakstīts Debesu grāmatās. Dievišķais Vārds spēj ieliet gaismu vistumšākajā prātā, un šī gaisma noved pie sava vājuma un grēka atziņas.
Šodien ienaidnieks dvēseles uzpērk ļoti lēti. “Jūs sevi pārdodat par neko,” tāda ir Rakstu valoda. Viens ļauj savu dvēseli uzpirkt par pasaulīgiem aplausiem, cits — par naudu, cits — apmierinot zemiskās kaislības, bet vēl cits — par laicīgām izpriecām. Un šādus darījumus noslēdz katru dienu. Sātans, lēti solīdams, iegūst asinīm atpirkto īpašumu, neskatoties uz bezgalīgo izpirkšanas maksu, kas par to samaksāta. (134)
Mums ir pieejamas lielas svētības un priekšrocības. Mēs varam iegūt visvērtīgākās Debesu bagātības. Bet sludinātājiem un draudzes locekļiem jāatceras — ja Evaņģēlija patiesība neizglābs, tad tā pazudinās. Dvēsele, kas dienu no dienas atsakās uzklausīt žēlastības ielūgumus, drīz vispārliecinošākos un vissvinīgākos aicinājumus klausīs jau bez vismazākā satraukuma.
Mums kā Dieva līdzstrādniekiem vajadzīga lielāka, dedzīgāka dievbijība un mazāka sevis paaugstināšana. Jo vairāk tiek izcelts “es”, jo vairāk samazinās ticība Dieva Gara Liecībām. Tie, kas ir cieši savienojušies ar Dievu, pazīs Viņa balsi, kad tā uz tiem runās. Tie, kas ir garīgi, izprot garīgās lietas. Tādi cilvēki jutīsies pateicīgi, ka Kungs viņiem atklājis maldus, kamēr tie, kas pilnīgi uzticas sev, arvien mazāk un mazāk saskatīs Dievu Viņa Gara Liecībās.
Mūsu darbu jāpavada dziļai pazemībai, gavēšanai un lūgšanām. Nevajag cerēt, ka pastāvīgi būs miers un prieks. Būs arī bēdas. Bet, ja mēs sēsim ar asarām, tad pļausim ar gavilēm. Pašuzupurīga cilvēka dvēselē reizēm ielīs tumsa un izmisums, tomēr tas tiem nekaitēs. To var novēlēt pat Dievs, lai ierosinātu meklēt Viņu vēl nopietnāk.
Tagad mums ir vajadzīgi Kālebi, cilvēki, kas ir uzticīgi un patiesi. Pārāk daudzu dzīvi mūsu dienās iezīmē kūtrums. Viņi savu plecu atrauj no ratiem tieši tad, kad tiem vajadzēja censties visus savus spēkus ieguldīt aktīvā kalpošanā. Kristus sludinātāji, “uzmostieties no miega un celieties augšā no mi-roņiem, tad Kristus dos jums dzīvību”! Jūsu pūlēs tik spēcīgi izjūtams savs “es”, ka Kristus vienkārši tiek aizmirsts. Daži no jums ir par daudz lutināti un pārāk daudz jums tiek glaimots. Tāpat kā Noas dienās, pārāk daudz tiek ēsts, dēstīts un celts. Kristus kalpu enerģiju ir nolaupījusi pasaule. Brāļi, ja jūs vēlaties, lai neticīgie godātu jūsu reliģiju, tad godājiet jūs paši to ar atbilstošiem darbiem! Cieši savienojoties ar Dievu un stingri pieķeroties (135) Bībeles patiesībai, grūtību un pasaules iespaidu vidū jūs varat savu bērnu sirdīs iedēstīt patiesību tā, ka viņi ietekmīgi strādās ar jums kopā kā darbarīki uz labu Dieva rokās.
Pārēšanās un dzīvniecisku kaislību dēļ daudzi ir kļuvuši nespēcīgi kā garīgam, tā fiziskam darbam. Ir nostiprinājušās dzīvnieciskās tieksmes, bet morālais un garīgais tā vietā novājējis. Kad stāvēsim ap lielo Balto Troni, kāds pārskats tad būs jādzird par daudzu cilvēku dzīvi! Tad tie sapratīs, ko būtu varējuši paveikt, ja nebūtu sabojājuši Dieva dotās spējas. Tad viņi atzīs, kādus prāta augstumus būtu varējuši sasniegt, ja būtu atdevuši Dievam tiem uzticētās fiziskās un garīgās spējas. Tad, mokoties sirdsapziņas pārmetumos, viņi ilgosies, kaut varētu savu dzīvi sākt no jauna.
Es aicinu tos, kas sevi atklāti apliecina par gaismas nesējiem un priekšzīmi ganāmpulkam: atmetiet visu netaisnību! Izlietojiet pareizi nelielo laika atlikumu, kas vēl ir jūsu rīcībā! Vai esat tik stipri pieķērušies Dievam, tā svētījušies kalpošanai Viņam, ka jūsu reliģija jūs neatstās, kad vajadzēs sastapties ar visdrausmīgākajām vajāšanām? Pārbaudījumos, kas ir tieši mūsu priekšā, dvēseli uzturēs vienīgi dziļa Dieva mīlestība.
Mūsu daļa ir pašaizliedzība un krusts. Bet vai mēs to pieņemsim? Lai neviens nedomā, ka, uznākot pēdējiem lielajiem pārbaudījumiem, pašuzupurīgs un patriotisks gars radīsies vienā acumirklī, tāpēc ka tad tas būs vajadzīgs. Nē! Šim garam ir jāieaužas mūsu ikdienas dzīvē un piedzīvojumos, un ar pamācību un priekšzīmes palīdzību tam jārod vieta mūsu bērnu prātā un viņu sirdī. Mātes Israēlā pašas var nebūt karotājas, bet tās var uzaudzināt karotājus, kas ietērpsies pilnā apbruņojumā un vīrišķīgi cīnīsies Kunga karā.
Sludinātājiem un ļaudīm, lai tie spētu pastāvēt Kunga dienā, vajadzīgs žēlastības pārveidojošais spēks. Pasaule strauji tuvojas tādam netaisnības un cilvēku (136) izlaidības līmenim, kad būs nepieciešams iejaukties Dievam. Šajā laikā tiem, kas saucas Viņa sekotāji, jāizceļas ar uzticību Kunga svētajiem likumiem. Viņi lūgs līdzīgi Dāvidam: “Ir jau laiks, ka tas Kungs dara savu, jo viņi ir pārkāpuši Tavus baušļus.” Un ar savu izturēšanos apliecinās: “Tādēļ es mīlu Tavus baušļus vairāk nekā zeltu, pat vairāk nekā šķīstu zeltu.” Tieši nicinājums, kas parādīts Dieva likumiem, ir pietiekošs iemesls, kāpēc Viņa baušļus turošiem ļaudīm vajadzētu iznākt priekšplānā un apliecināt savu cieņu un godbijību Kunga likumiem.
“Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.” Viss gaiss ir piesārņots ar grēku. Drīz Dieva ļaudis tiks pārbaudīti kvēlojošajā bēdu ceplī, un liela daļa no tiem, kas tagad liekas esam īsti un patiesi, izrādīsies vienkāršs metāls. Viņi, sastopoties ar pretestību, ar draudiem, zaimiem un apvainojumiem, kļūs nevis stiprāki, bet gļēvi pāries pretinieka pusē. Tomēr apsolījums skan: “Kas Mani godā, tos Es godāšu.” Ja pasaule visā visumā ir mēģinājusi Dieva likumu atmest, vai tāpēc arī mēs tos vairs tik stingri neievērosim?
Dieva sodības jau redzamas vētrās, plūdos, zemestrīcēs, briesmās gan uz sauszemes, gan uz ūdeņiem. Lielais ES ESMU runā uz tiem, kas atcēluši Viņa likumu. Kad Dieva dusmība izliesies pār zemi, kurš būs spējīgs pastāvēt? Tagad ir laiks Dieva ļaudīm parādīt savu uzticību pamatprincipiem. Kad Kristus reliģija tiek izsmieta, kad Viņa likums ir visvairāk nicināts, tad mūsu dedzībai vajadzētu būt viskarstākai un mūsu drosmei un noturībai visnesatricināmākai. Aizstāvēt patiesību un taisnību, kad vairums mūs atstāj, izcīnīt Kunga cīņas, kad cīnītāju ir maz — tā būs mūsu pārbaude. Šajā laikā mums jāgūst siltums no citu aukstuma, drosme no citu gļēvulības un uzticība no viņu nodevības. Tauta būs lielā sacelšanās vadītāja pusē. (137) Pārbaude noteikti nāks. Pirms trīsdesmit sešiem gadiem man tika rādīts, ka tas, kas tagad ir tikko jaušams, drīz īstenosies dzīvē, ka pāvestības iestādī-juma autoritāte tiks uzspiesta ar svētdienas likumu, vienlaikus samīdot kājām Jehovas iesvētīto dusas dienu.
Mūsu pestīšanas Vadonis stiprinās savus ļaudis šim konfliktam, kurā viņiem vajadzēs pastāvēt. Cik bieži, kad sātans visus savus spēkus ir vērsis pret Kristus sekotājiem un nāve tiem raudzījās tieši sejā, ticībā pienestas nopietnas lūgšanas ir likušas Debesu karapulku Vadonim ierasties kaujas laukā un pa-griezt cīņas gaitu citā virzienā, atbrīvojot apspiestos. Tagad ir laiks, kad mums vajadzētu cieši savienoties ar Dievu, lai būtu kur patverties, kad pār cilvēku bērniem izliesies Viņa dusmu liesmas. Mēs esam aizmaldījušies prom no vecajām robežzīmēm. Atgriezīsimies! Ja tas Kungs ir Dievs, tad kalposim Viņam; ja Baals — kalposim tam. Kurā pusē būsiet jūs?
