Sātans izmanto cilvēkus kā aģentus, lai ievestu grēkā un padarītu to patīkamu. Šos aģentus viņš pacietīgi apmāca grēku tā nomaskēt, lai varētu vissekmīgāk iznīcināt dvēseles un nolaupīt Kristum godu. Sātans ir Dieva un cilvēku lielais ienaidnieks. Viņš savos aģentos pārvēršas par gaismas eņģeļiem. Rakstos viņš ir nosaukts par postītāju, iznīcinātāju, brāļu apsūdzētāju, pievīlēju, meli, mocītāju un slepkavu. Sātanam ir daudz līdzstrādnieku, bet visefektīvākie sātaniskajam darbam ir viltus kristieši. Un, jo lielāka viņu ietekme, jo augstāks to stāvoklis, jo plašākas zināšanas par Dievu un kalpošanu Viņam tie izmanto, jo sekmīgāk ļaunais var tos izlietot. Jebkurš grēka attaisnotājs ir viņa aģents. (138)
Apmeklējot kādu no [ASV] Austrumu telts sanāksmēm, kādā piektdienā es tiku iepazīstināta ar vīrieti, kas aizņēma telti kopā ar vairākām sievietēm un bērniem. Tonakt es nespēju gulēt; mana dvēsele bija dziļi nomākta. Saucot uz Dievu šajā naktī, man atmiņā skaidri atausa pirms vairākiem gadiem dotā atklāsme, kad tika norāta Nātana Fullera rīcība. Man parādīja trīs vīriešus, kurus nāksies satikt un kuri zem dievbijības maskas nododas vienam un tam pašam grēkam. Šis vīrs bija viens no viņiem. Liecinot rīta sanāksmē, Dieva Gars nāca pār mani, bet es neminēju nevienu individuālu gadījumu. Tās pašas dienas laikā skaidri sajutu savu pienākumu un nodevu liecību par šī cilvēka lietu kā zīmīgāko no visām. Šis vīrs bija rīkojies pilnīgi pretēji apustuļa norādījumam “atturēties no visa, kas liekas ļauns”. Viņš pārkāpa septīto bausli, vienlaikus izceļot savu paklausību ceturtajam. Ar šādām viltībām viņš ap sevi pulcināja vairākas sievietes, kas sekoja viņam no vienas vietas uz otru tā, kā savam vīram sekotu uzticīga sieva.
Uz mums kā tautu skatās īpaši. Mūsu pozīcija un ticība atšķir mūs no jebkuras citas denominācijas. Ja savā dzīvē un raksturā mēs neesam labāki par pasaules cilvēkiem, tad viņi rādīs uz mums ar pirkstu un izsmieklā sacīs: “Redz, Septītās dienas adventisti!” “Lūk, kāds mums paraugs, kas svētdienas vietā svētī septīto dienu.” Kauna traips, ko ar visām tiesībām varētu attiecināt tikai uz šo šķiru, tiek piedēvēts visiem, kas apzinīgi ievēro septīto dienu. Ak, cik daudz labāk būtu, ja šādi ļaudis nemaz nepretendētu uz to, ka paklausa patiesībai!
Es jutu pamudinājumu norāt šo vīrieti Kunga vārdā un aicināt visas viņa sievietes to atstāt un atteikties no parādītās uzticības, jo iesāktajā ceļā viņus gaidīja tikai nelaime un iznīcība. (139)
Debesu Virsgrāmata par šo vīrieti liecina šādi: “Pievīlējs, netiklis, kas ložņā pa mājām un gūsta naivas sievietes.” To, cik daudzas dvēseles viņš ir iznīcinājis ar savu sātanisko sofistiku, atklās tikai Debesu tiesa. Šādi cilvēki jānorāj un jānosoda nekavējoties, lai viņi nenestu tālāku negodu patiesībai.
Tuvojoties zemes vēstures noslēgumam, ap mums sabiezē visdažādākās briesmas. Kaila dievbijības apliecināšana vien nepastāvēs. Jābūt dzīvai saiknei ar Dievu, lai mēs spētu atšķirt ļaunumu, kas visviltīgākajos veidos iezogas mūsu starpā ar tiem, kuri it kā apliecina mūsu ticību. Vislielākos grēkus ienes ļaudis, kas sevi sauc par svētiem un apgalvo, ka vairs nespēj grēkot. Tomēr daudzi no viņiem grēko ik dienas un ir samaitāti sirdī un dzīvē. Veidojot savus taisnības standartus, tie ir pašapmierināti un paštaisni, nekādā ziņā neatbilstot Bībeles standartam. Par spīti viņu augstajām pretenzijām, tie ir svešinieki apsolījuma derībai. Tikai lielā žēlastībā Dievs vēl ciešas ar viņu perversitāti, ka tie nav atmesti kā traucēkļi šai zemei, bet joprojām dzīvo ar iespējām saņemt piedošanu. Dieva iecietība tiek nemitīgi nicināta un Viņa žēlastība izsmieta. Dāvids jau savā laikā do-māja, ka cilvēki ir pārsnieguši tik pacietīgā Dieva noliktās robežas un ka Viņam jāiejaucas, lai atgūtu savu godu un apvaldītu netaisnību.
Mr. X māca tādas doktrīnas, kas apgāna Dieva namu. Viņam gandrīz vairs nav cerības. Viņš tik ilgi ir krāpis sevi un maldinājis citus, ka sātans tagad pilnībā pārvalda tā prātu un miesu. Ja viņam varētu novilkt liekuļoto taisnības tērpu un atklāt ļaunos nolūkus un domas, lai vairs neturpinātu novest arī citus uz elles ceļa, tas būtu viss, ko mēs drīkstētu sagaidīt.
Dieva brīdinājumus viņš vispirms ienīda un pēc tam tiem pretojās, (140) tāpēc ka Dieva likumu gaisma ļāva ieraudzīt viņa ļaunos darbus. Tas ir viens no visskumjākajiem pierādījumiem par notrulināšanos grēkā, ja paiet mēneši un gadi un nepamostas ne mazākā vēlēšanās atgriezties. Ar stingru neatlaidību viņš turpināja iet pa savu lejup vedošo ceļu, neizjuzdams rūgtus sirdsapziņas pārmetumus, nedz bīdamies no Debesu atriebības. Ja ar meliem un krāpšanu tam izdodas savus grēkus noslēpt no citu acīm, tad viņš jūtas tīri apmierināts. Visa izpratne par pareizo un nepareizo viņā ir mirusi. Viņu sagaida augļi, kurus ievācot, tas briesmīgi izbīsies.
Visļaunākais šajā gadījumā ir tas, ka viss viņa sātaniskais darbs tiek darīts zem Jēzus Kristus pārstāvja maskas. Viens gaismas eņģeļa drēbēs tērpies grēcinieks var nodarīt neaprēķināmu ļaunumu. Apzināti tiek sprausti tumši un baismīgi plāni vīra un sievas šķiršanai. “No tādiem ir tie, kas namos ieviļas un gūsta sievas, kas apkrauti grēkiem un ko dažādas kārības vada.” Šie izvirtuļi iezogas arī cienījamās ģimenēs un ar savu krāpjošo viltību un intrigām noved maldos pat pazemīgos. Riebīgas maldu mācības tiek pieņemtas par patiesību un vispretīgākos grēkus uzskata par taisnu rīcību, jo sirdsapziņa ir aptumšojusies un notrulinājusies.
Lai savai reliģijai piešķirtu godīguma izskatu, šis vīrs atzīst vispārīgi necienīto mācību, ka septītā diena ir Kunga Sabats. Mūsu uzskati ir skaidri pateikti mūsu preses izdevumos, bet, noklusējot šo faktu, viņš patiesību sajauc ar savām samaitājošajām maldu mācībām un vēl cenšas piespiest citus ticēt, ka Dievs viņam devis jaunu gaismu par Bībeli. Tā izlikdamies, ka viņam ir liela gaisma par ceturtā baušļa Sabatu un citām radniecīgām patiesībām, viņš tiem, kam nebija nekādu aizdomu, lika domāt, ka to tiešām vada Dievs. Ieguvis uzticību, viņš sāka savu darbu — Rakstu patiesās nozīmes sātanisko sagrozīšanu, cenšoties pierādīt, ka Dieva likumos nosodītā laulības pārkāpšana (141) nemaz nenozīmē to, ko parasti ar šo jēdzienu saprot. Viņš patiešām mēģina pārliecināt saprātīgas sievietes, ka sievas neuzticība laulības solījumam Dievam nav pretīga. Viņš atzīst, ka tāda rīcība nebūt nav septītā baušļa pārkāpšana. Un sātans priecājas, ja draudzē ienāk grēcinieki, kas saucas Sabata ievērotāji, un ļauj viņam pārvaldīt domas un jūtas, kā arī izlietot sevi citu pievilšanai un samaitāšanai.
Šajā izvirtušajā gadsimtā atradīsies daudzi, kas kļuvuši akli pret grēka grēcīgumu, kas izvēlas izlaidīgu dzīvi, tāpēc ka tā atbilst sirds dabīgajām un grēcīgajām tieksmēm. Viņi neieskatās spogulī — Dieva baušļos — un savu sirdi un raksturu neveido atbilstoši Dieva standartam, tā vietā ļaujot sātanam kā starpniekam izveidot viņu sirdīs savu standartu. Samaitāti cilvēki domā, ka vieglāk ir nepareizi izskaidrot Rakstus, lai rastu atbalstu savai netaisnībai, nekā atsacīties no samaitātības un grēka, paliekot skaidriem sirdī un dzīvē.
Šāda rakstura cilvēku ir vairāk, nekā daudzi iedomājas, un, tuvojoties laika galam, viņu skaits vēl palielināsies. Daudzi tiks savaldzināti un pievilti, ja neiesakņosies un nenopamatosies Bībeles patiesībā un neiegūs dzīvu savienību ar Dievu. Mūsu taku apņem neredzamas briesmas. Vienīgā drošība — pastāvīgas lūgšanas un modrība. Jo tuvāk mēs dzīvosim Jēzum, jo vairāk mūs ietekmēs Viņa skaidrais un svētais raksturs, un jo pretīgāks mums liksies grēks, jo cēlāka un iekārojamāka kļūs Viņa skaidrība un Viņa krāšņums.
Lai slēptu savu samaitāto dzīvi un grēkus padarītu šķietami nevainīgus, šis vīrs atsaucas uz Bībeles piemēriem, kur labi cilvēki ir krituši par upuri kārdināšanām. Tieši ar tādiem cilvēkiem savā laikā sastapās Pāvils, un tie ir bijuši draudzes lāsts visos laikmetos. Milētā Pāvils saaicināja draudzes vecākos un brīdināja, ar ko (142) tiem būs jāsastopas: “Tāpēc sargiet paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko Viņš pats ar savām asinīm ieguvis par īpašumu. Es zinu, ka pēc manas aiziešanas pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku. No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdzi. Tāpēc esiet nomodā, pieminēdami, ka es trīs gadus nakti un dienu neesmu mitējies ar asarām ikvienu pamācīt.”
Kas izturas netaisni pret patiesību, kas apliecina tai ticību, bet katru dienu ar savu pretrunīgo dzīvi to ievaino, tas nododas sātana kalpībā un vada dvēseles pretī sabrukumam. Šī šķira biedrojas ar kritušajiem eņģeļiem un saņem no tiem palīdzību, lai iegūtu varu pār cilvēka prātu. Ja kādu personu pārvalda sātana valdzinošais spēks, tad Dievs tiek aizmirsts un tā vietā cildināts samaitātības pilnais cilvēks. Šie pieviltie ļaudis slepeni netikumību piekopj kā tikumu. Un tas ir viens no velnišķīgās pievilšanas veidiem. Te ļoti piemērots ir apustuļa jautājums galatiešiem: “Kas jūs ir apmānījis patiesībai nepaklausīt, jūs, kam acu priekšā rakstīts Jēzus Kristus, krustā piesistais?”
Maldu mācībai un izvirtībai vienmēr ir kaut kāds valdzinošs spēks. Prāts tiek tā apmāts, ka tas nespēj saprātīgi spriest, un nepamatotas cerības pastāvīgi to vada prom no skaidrības. Garīgais skats kļūst miglains, un personas, kas līdz tam bija morāli neaptraipītas, samulst šo sātana starpnieku viltīgās gudrības iespaidā, kuri sevi nosauc par gaismas vēstnešiem. Šiem aģentiem spēku dod tieši šāda cilvēku apmānīšana. Ja viņi nāktu bez maskas un savus priekšlikumus izteiktu atklāti, tad tie, pat mirkli nevilcinoties, tiktu noraidīti, bet viņi vispirms cenšas iegūt līdzjūtību un uzticību, izliekoties par svētiem, upurus nesošiem Dieva vīriem. Un, kā Viņa īpaši vēstneši, tie sāk savu viltīgi gudro darbu, novēršot (143) dvēseles no taisnības takas un mēģinot tās pārliecināt, ka Dieva baušļi vairs nav spēkā.
