Dievs saviem ļaudīm dāvinājis lielu gaismu, tomēr tie nav nolikti ārpus kārdināšanu sniedzamības robežām. Vai mūsu vidū ir tādi, kas meklē palīdzību pie Ekronas dieviem? Uzlūkojiet šādu ainu, kas nav fantāzijas auglis. Cik daudzos, pat starp Septītās dienas adventistiem, redzamas šīs raksturīgās iezīmes? Slimnieks, šķietami ļoti apzinīgs, tomēr fanātisks un (197) pašpaļāvīgs, atklāti izrāda savu necieņu veselības un dzīvības likumiem, kurus pieņemt mūs kā tautu vadījusi dievišķā žēlastība. Viņš prasa, lai uzturu gatavotu tādā veidā, kas apmierinātu viņa slimīgās tieksmes. Tāda galda vietā, uz kura atrodas veselīgs uzturs, viņš labāk izvēlas restorānu, tāpēc ka tur var neierobežoti izdabāt savai ēstkārei. Vārdos būdams labs atturības aizstāvis, viņš tomēr neievēro tās pamatlikumus. Viņš vēlas sev panākt atvieglojumus, bet atsakās par to maksāt ar pašaizliedzību. Šis vīrs zemojas samaitātas ēstkāres altāra priekšā. Viņš ir tā pielūdzējs. Spēki, kas svētoti un cēlināti, varēja tik izlietoti par godu Dievam, tagad ir novājējuši un spēj veikt tikai ļoti ierobežotu kalpošanas darbu. Starp dabas likumu neievērošanas sekām ir uzbudinātība, neskaidrs prāts un saspīlēti nervi. Tāds cilvēks ir neveiksmi-nieks, uz kuru nevar paļauties.
Kam ir drosme un goda sajūta, lai brīdinātu par briesmām, tas izpelnās viņa nepatiku. Jau vissīkākais iebildums vai pretestība pamodina viņā kaujinieciskas jūtas. Bet tad rodas izdevība spēku meklēt pie kāda, kas viņam palīdz ar burvestībām. Šim avotam viņš pievēršas ar lielu dedzību un ir labprātīgs ziedot laiku un naudu, cerēdams iegūt piedāvāto labumu, bet nonāk ļaunuma valgos un tiek pievilts. Cildināts tiek burvja spēks, kā rezultātā arī citi tiek ietekmēti viņam sekot. Tādā veidā tiek apkaunots Israēla Dievs, kamēr sātana spēks saņem godu un pateicību.
Es Kristus vārdā vēlos uzrunāt tos, kas saucas par Viņa sekotājiem. Pieaudziet ticībā, ko esat saņēmuši iesākumā! Izvairieties no zaimojošām un tukšām runām! Nepaļaujieties uz burvju mākslu, bet ticiet dzīvajam Dievam! Nolādēta ir tā taka, kas ved uz Ekronu un Endoru! Kājas, kas uzdrošinās kāpt uz aizliegtās zemes, klups un kritīs! Israēlā ir Dievs, pie kura ir glābšana visiem apspiestajiem un nomāktajiem. Taisnība ir Viņa troņa pamats.
Mums draud (198) briesmas jau pie vismazākās atkāpšanās no Kunga norādījumiem. Nogriežoties no skaidrās pienākumu takas, radīsies tādu apstākļu ķēde, kas it kā neatvairāmi mūs vilks tālāk un tālāk no pareizā. Nevajadzīga tuvība ar tiem, kas necienī Dievu, novedīs no ceļa, pirms to apzināmies. Bai-les apvainot pasaulīgus draugus mūs atturēs izteikt pateicību Dievam un atzīt savu atkarību no Viņa. Mums cieši jāturas pie Dieva Vārda. Mums vajadzīgi Viņa brīdinājumi un apsolījumi. Mums nepieciešams nevainojams piemērs, kas dots vienīgi mūsu Pestītāja dzīvē un raksturā.
Dieva eņģeļi sargās Viņa ļaudis, kamēr tie ies pa pienākuma ceļu, bet nekāda apsardzība nav apsolīta tiem, kas apzināti uzdrošinās stāties uz sātana zemes. Lielā viltnieka aģents sacīs un darīs visu, lai tikai sasniegtu savu mērķi. Nav svarīgi, vai viņš sevi sauc par spiritistu vai ārstu ekstrasensu. Ar jauku izlikšanos viņš iegūst nepiesardzīgā uzticēšanos. Viņš saka, ka lasa visu to cilvēku dzīves stāstus un izprot viņu grūtības un bēdas, kuri vien pie viņa griežas. Slēpjoties gaismas eņģeļa maskā, kamēr sirdī ir elles melnums, viņš parāda lielu interesi par sievietēm, kas meklē viņa padomu, un tām stāsta, ka visas bēdas ir radušās nelaimīgas laulības rezultātā. Tas varbūt ir arī patiesība, bet tāds padomdevējs šādu stāvokli nerada labāku. Viņš stāsta, ka viņām vajadzīga līdzjūtība un mīlestība. Un, izliekoties esam ļoti ieinteresēts to labklājībā, viņš savaldzina neko ļaunu nedomājošo upuri, līdzīgi kā čūska savaldzina drebošu putnu. Un drīz upuris ir viņa varā, kam seko briesmīgs turpinājums — grēks, negods un dzīves sabrukums.
Šādu netaisnības strādnieku nav maz. Viņu ceļš iezīmēts ar izpostītām mājām, sabojātu slavu un salauztām sirdīm. Bet par to visu pasaule neko daudz nezin. Tie joprojām turpina gūstīt jaunus upurus, un sātans gavilē par radīto postu. (199)
Redzamā pasaule ir cieši saistīta ar neredzamo. Ja varētu pacelt priekškaru, mēs ieraudzītu ļaunos eņģeļus cenšamies mūs nomākt ar savu tumsu un pieliekot visas pūles, lai mūs pieviltu un iznīcinātu. Bezdievīgos cilvēkus apņem, ietekmē un atbalsta ļaunie eņģeļi. Bet ticības un lūgšanu vīrs savu dvēseli ir nodevis dievišķai vadībai, un Dieva eņģeļi tam nes spēku un gaismu no Debesīm.
Neviens cilvēks nevar kalpot diviem kungiem. Atšķirība starp gaismu un tumsu nav lielāka kā atšķirība starp kalpošanu Dievam vai sātanam. Pravietis Elija šo jautājumu parādīja pareizā gaismā, bezbailīgi aicinot atkritušo Israēlu: “Ja Kungs ir Dievs, kalpojiet viņam, bet, ja Baals tas ir, tad kalpojiet tam!”
Tie, kas pakļaujas sātana burvestībām, var lielīties ar ievērojamu ieguvumu, bet vai tas ir pierādījums, ka viņu ietais ceļš ir saprātīgs un drošs? Ko dod dzīves laika pagarināšana? Vai par to beidzot netiek maksāts ar Dieva gribas neievērošanu? Katrs šāds šķietams ieguvums galu galā izrādīsies par neatgūstamu zaudējumu. Mēs nevaram nesodīti noārdīt nevienu barjeru, ko Dievs uzcēlis savu ļaužu aizsardzībai pret sātana varu.
Mūsu vienīgā drošība — veco robežlīniju saglabāšana! “Pie bauslības un liecības, ja tie tā nerunās, tad auseklis tiem neausīs!”
