Drosme, rakstura stingrība, ticība un nešaubīga paļāvība Dieva glābjošajam spēkam nerodas acumirklī. Šīs Debesu izcelsmes īpašības iegūst gadiem ilgos piedzīvojumos. Ar dzīvi, ko pilda svēti centieni un stingra pieķeršanās pareizajam, Dieva bērni apzīmogos savu likteni. Neskaitāmu kārdināšanu apņemti, viņi zina, ka nelokāmi jāstāv visam tam pretī, jo citādi viņi tiks uzvarēti. Viņi sajūt, ka ir darāms liels darbs un ka jebkurā mirklī tie var tikt aicināti nolikt savus ieročus. Bet, ja dzīvei noslēdzoties viņu darbs nebūtu padarīts, tad tas būtu mūžīgs zaudējums. Viņi kāri pieņem gaismu no Debesīm, līdzīgi kā pirmie mācekļi to uztvēra no Jēzus lūpām. Kad šos pirmkristiešus aizdzina kalnos un tuksnešos, kad viņus ieslodzīja apakšzemes cietumos, lai tur mirtu no bada, aukstuma un spīdzināšanas, kad šķita, ka vienīgi mocekļa nāve tos var atbrīvot no mokām, viņi priecājās, ka tiek uzskatīti par cienīgiem ciest Kristus dēļ, kas sevi upurēja viņu labā. Viņu cienījamais piemērs iepriecinās un iedrošinās Dieva ļaudis, kas pārdzīvos bēdu laiku, kāds nekad agrāk nav piedzīvots.
Ne visi, kas teic, ka ievēro Sabatu, tiks apzīmogoti. (214) Pat starp tiem, kas māca patiesību citiem, ir daudzi, kas uz savas pieres nesaņems Dieva zīmogu. Viņiem bija patiesības gaisma un viņi zināja sava Meistara gribu, saprata katru ticības punktu, bet nebija atbilstošu darbu. Tiem, kas tik labi pazina pravietojumus un dievišķās gudrības bagātības, ticību vajadzēja īstenot dzīvē. Viņiem vajadzēja pavēlēt savam namam, lai ar pareizi nokārtotu ģimenes dzīvi atklātu pasaulei patiesības iespaidu uz cilvēka sirdi.
Ar nodošanās un dievbijības trūkumu un augstā reliģiskā standarta neaizsniegšanu viņi liek citām dvēselēm būt apmierinātām ar savu stāvokli. Ļaudis ar ierobežotām spriešanas spējām nevar saskatīt, ka, atdarinot šos cilvēkus, kas tik bieži viņiem atvēruši Dieva Vārda patiesību bagātības, tie apdraudēs savu dvēseli. Jēzus ir vienīgais īstais Paraugs. Katram, ja tas vēlas zināt, ko Dievs no viņa prasa, tagad vajag pašam pētīt Bībeli, ar pazemīgu mācību pieņemošu bērna sirdi lokot ceļus Dieva priekšā. Lai arī cik augstu Dievs būtu pagodinājis kādu sludinātāju, ja tas pret Dieva doto gaismu izturas nevērīgi un tai nepaklausa, ja atsakās mācīties kā bērns, viņš nonāks tumsā un sātana maldos un vēl citus vadīs iet pa šo ceļu.
Neviens no mums nekad nesaņems Dieva zīmogu, kamēr raksturā būs kaut viena vaina vai traips. Novērst trūkumus raksturā un tīrīt dvēseles templi, lai tajā nebūtu nevien traipa, ir mums uzdotais darbs. Tad pār mums nāks vēlais lietus kā Vasarsvētku dienā agrais lietus pār pirmajiem mācekļiem.
Mēs pārāk ātri apmierināmies ar saviem sasniegumiem. Mēs jūtamies bagāti, pārpārim bagāti un nezinām, ka faktiski esam “nelaimīgi un nožēlojami, nabagi, akli un kaili”. Tagad ir laiks ņemt vērā Uzticīgā Liecinieka brīdinošo atgādinājumu: “Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un (215) baltas drēbes, lai apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs.”
Šajā dzīvē mums jāsastopas ar briesmīgiem pārbaudījumiem un jāpienes lieli upuri, bet atalgojums būs Kristus miers. Tomēr ir bijis tik maz pašaizliedzības, tik maz ciešanu Kristus dēļ, ka krusts gandrīz pilnīgi aizmirsts. Ja mēs vēlamies kā uzvarētāji sēdēt ar Kristu uz Viņa Troņa, tad ir jāņem dalība Viņa ciešanās. Tik ilgi, kamēr vēl ejam ērto savu iegribu apmierināšanas ceļu un pašaizliedzība mūs biedē, mūsu ticība nekļūs stiprāka un mēs neiepazīsimies ar Jēzus mieru, ne arī ar prieku, ko dod apzināta uzvara. Izglābto pulkā visvairāk paaugstinātie, kas stāvēs Dieva un Jēra Troņa priekšā, tērpti baltās drēbēs, zina, ko nozīmē cīņa par uzvaru, jo ir nākuši no lielām bēdām. Tie, kas labāk pakļāvušies apstākļiem, nekā iesaistījušies šajā cīņā, nezinās, kā pastāvēt tanī dienā, kad ļoti cietīs katra dvēsele, un pat tad, ja arī Noa, Ījabs un Daniēls dzīvotu starp mums, viņi nespētu izglābt ne dēlu, ne meitu, jo katrs varēs nodrošināt tikai pats savas dvēseles taisnību.
Nevienam nevajag par sevi sacīt, ka viņa gadījums ir bezcerīgs, ka viņš nevar dzīvot kristīgu dzīvi. Ar Kristus nāvi ir pietiekoši gādāts par katru dvēseli. Jēzus ir vienmēr klāt, lai palīdzētu, kad vien tas mums ir vajadzīgs. Tikai sauciet uz Viņu ticībā, jo Viņš ir apsolījis uzklausīt un atbildēt uz šiem lūgumiem.
Ak, dzīvā, darbīgā ticība! Tieši tā mums ir vajadzīga! Mums tā jāiegūst, jo bez tās pārbaudījumu dienā pagursim un kritīsim! Tumsa, kas tad pārklās mūsu taku, nedrīkst atņemt drosmi vai iedzīt mūs izmisumā. Tā ir apsegs, ar ko Dievs apklāj savu godību, nākot piešķirt bagātas svētības. Mums to vajadzētu saprast no personīgiem pagātnes piedzīvojumiem. Tanī dienā, kad Dievs pārbaudīs savus ļaudis, šī pieredze iepriecinās un būs cerību avots.
Tagad mums jāpasargā sevi un bērnus no pasaules neaptraipītus. Tagad mums jāmazgā sava rakstura drēbes (216) un tās jābalina Jēra asinīs. Tagad mums jāuzvar lepnums un garīgais kūtrums. Tagad ir laiks, kad jāatmostas un apņēmīgi jācenšas iegūt saskaņotu un līdzsvarotu raksturu. “Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdat, neapcietiniet savu sirdi!”
Mēs atrodamies vissmagākajā un pārbaudošākajā laikmetā, kad jāpaliek nomodā un pacietīgi jāgaida mūsu Kunga parādīšanās. Pasaule ietinusies tumsā, “bet jūs, brāļi,” saka Pāvils, “nedzīvojat tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā kāds zaglis.” Dievs vienmēr vēlas, lai gaidošajai, ilgu pilnajai dvēselei tumsā atspīdētu gaisma, bēdas pārvērstos priekā un nogurumam sekotu atpūta.
Ko jūs darāt, brāļi, šajā lielajā sagatavošanās darbā? Tie, kas apvienojas ar pasauli, veidojas līdzīgi pasaulei un sagatavojas pieņemt zvēra zīmi. Turpretim tie, kas neuzticas sev, kas pazemojas Dieva priekšā un šķīsta savas dvēseles, paklausot patiesībai, veidojas pēc Debesu līdzības un sagatavojas uz savām pierēm saņemt Dieva zīmogu. Kad pavēle būs izdota un zīmogs uzspiests, to raksturi paliks skaidri un nevainojami visā mūžībā.
Tagad ir laiks sagatavoties. Dieva zīmogu nekad neuzliks uz netīru vīru un sievu pierēm. To nekad neuzliks uz godkāru, pasauli mīlošu vīru un sievu pierēm. Tas nekad nebūs redzams uz tādu vīru un sievu pierēm, kas nepatiesi valodā un viltīgi sirdī. Visiem, kas saņems zīmogu, kā Debesu kandidātiem jābūt bez traipa Dieva priekšā. Ejiet uz priekšu, brāļi un māsas! Es patlaban varu tikai īsi uzrakstīt par šiem notikumiem, lai pievērstu jūsu uzmanību sagatavošanās nepieciešamībai. Pētiet paši Rakstus, lai saprastu pašreizējās stundas svinīgumu.
