Mums ir lielākā un svinīgākā patiesība, kāda jebkad agrāk uzticēta mirstīgajiem, tādēļ mēs esam atbildīgi par veidu, kā pret šo patiesību izturamies. Katram no mums vajadzētu cieši apņemties glābt dvēseles. Mums Patiesības Spēku vajadzētu izjust pašiem savā sirdī un raksturā, tajā pašā laikā darot visu iespējamo, lai arī citus pārliecinātu to iemīlēt. Vadīt grēcinieku pie Kristus nozīmē pacelt, darīt cienīgu un cildenāku visu viņa raksturu, darīt viņu par svētību mājās, sabiedrībā un draudzē. Vai šis darbs nav mūsu viscēlāko pūļu cienīgs?
Personas, kurām ir maz spēju, bet kas savu sirdi uzticīgi sargā Dieva mīlestībā, var mantot Kristum daudz dvēseļu. Hālens Peidžs bija trūcīgs mehāniķis ar parastām spējām un ierobežotu izglītību, bet par galveno savas dzīves uzdevumu uzskatīja centienus sekmēt Dieva lietas attīstību, un viņa pūles vainagojās ievērojamiem panākumiem. Ar personīgām sarunām un nopietnām lūgšanām viņš strādāja citu cilvēku glābšanas labā. Viņš ierosināja lūgšanu sapulces, organizēja svētdienas skolas un izplatīja traktātus un citu reliģiska satura lasāmvielu. Tādēļ uz savas nāves gultas, mūžības ēnai nolaižoties pār seju, Viņš varēja sacīt: “Es (308) zinu, ka viss ir no Dieva žēlastības un nav mana darba nopelns. Bet domāju, ka kaut ko pierāda fakts, ka manu pūļu rezultātā pie Dieva ir atgriezušās vairāk nekā simts dvēseles.”
Katru draudzes locekli vajadzētu pamācīt strādāt pēc noteiktas darba sistēmas. No visiem tiek prasīts kaut ko darīt savam Kungam. Viņi var ieinteresēt personas lasīt, var ar tām sarunāties un kopā lūgt. Sludinātājs, kurš apmācīs, sagatavos un vadīs prasmīgu strādnieku armiju, gūs brīnišķīgas uzvaras šeit un bagātu atalgojumu tad, kad viņš pie Lielā Baltā troņa satiks tos, kuru izglābšanai ir izlietojis savu iespaidu.
Ko dari, to dari drīz, ar visu savu spēku,
Pat eņģelim nogurst spārni, neko nedarot,
Un arī pats Dievs bezdarbībā nav bijis laimīgs.
Ja draudze X pēc patiesības atzīšanas būtu strādājusi ar atbilstošu nopietnību, dedzību un mīlestību, tad tā kļūtu auglīga labos darbos un tai būtu iespaids, kas to darītu par spēku pareizā pusē. Bet tā palika vienaldzīga, līdz kļuva auksta un nedzīva. Daži apmeklēja sabiedriskus pasākumus, nesdami sev līdzi vairāk Zemes nekā Debesu atmosfēru. Draudze nebija gatava atsaukties uz tās labā darīto darbu. Savā pašreizējā stāvoklī tā vienkārši nespēj ne saskatīt, ne arī saprast nepieciešamību iesaistīties darbā, un tāds nopietnības un svētošanās trūkums draudzes locekļos ir laupījis drosmi sludinātājiem. Šīs bezrūpības vietā vajadzētu valdīt personīgas atbildības izjūtai. Šī draudze nekad neuzplauks, ja tās locekļi neuzsāks reformas darbu paši savā sirdī. Daudzi, kas saucas kristieši, ir viegli apmierināmi, paceļoties līdz dažiem pašaizliedzības un reformas punktiem, un tad vairs nesaskata nepieciešamību iet tālāk. Kāpēc tāda gulēšana uz savām mielēm? Pirms sasniedzam Debesis, mums nav vietas, kur apstāties. Nevienam no mums nevajadzētu apmierināties ar saviem pašreizējiem garīgajiem sasniegumiem. Neviens nedzīvo saskaņā ar savām izdevībām, ja nevar uzrādīt pastāvīgu progresu. (309) Ir jākāpj un jākāpj arvien augstāk. Katra kristieša priekšrocība ir augt, līdz viņš ir sasniedzis pilnīgu vīra augumu Kristū Jēzū.
Cik ļoti šiem mīļajiem cilvēkiem ir nepieciešamas pamācības personīgā dievbijībā! Cik ļoti viņiem vajadzīgas Gana rūpes! Tomēr tie nestrādā atbilstoši savām zināšanām. Dievs jūs pārbaudīs, brāļi, un daži izrādīsies par pelavām, daži — dārgi kviešu graudi. Nepadodieties kārdinātājam! Tas nāks kā apbruņots, stiprs vīrs, bet nedodiet tam nekādas izdevības! Saņemieties un dariet savu pienākumu, cīnieties par katru zemes pēdu! Atkāpšanās vietā ejiet uz priekšu! Kļūstiet nevis vāji un bezspēcīgi, bet apjozieties cīņai! Dievs jūs aicina cīnīties ar visiem spēkiem pret jebkura veida grēku. Apvelciet visas Dieva bruņas un turiet acis pastāvīgi vērstas uz savas glābšanas Vadoni, jo jūs gaida briesmīgi notikumi! Nesekojiet viltus karogam, bet modri vērojiet mūsu svētās ticības karogu un nostājieties tur, kur tas plīvo, kaut arī tur risinātos visnežēlīgākā cīņa. Drīz cīņa būs izcīnīta un iegūta uzvara. Ja būsiet uzticīgi, tad Tā spēkā, kas jūs mīlējis, no cīņas iziesiet vairāk nekā uzvarētāji. Tad jums piederēs brīnišķīgā balva — Mūžīgā Godība.
