Mīļā māsa L! Es uzzināju, ka Tu esi nodomājusi salaulāties ar cilvēku, kas reliģiskajā ticībā nav ar Tevi vienots. Es baidos, ka Tu šo svarīgo jautājumu neesi rūpīgi apsvērusi. Pirms sper šo soli, kas (362) ietekmēs visu Tavu dzīvi, es Tevi ļoti lūdzu to pamatīgi un ar lūgšanām pārdomāt. Vai šīs jaunās attiecības būs patiesas laimes avots? Vai tās Tev palīdzēs dzīvot kristīgi? Vai tās būs patīkamas Dievam un vai Tavs piemērs būs tāds, kam citi varēs droši sekot?
Katrai sievietei, pirms tā savu roku dod laulībā, vajadzētu jautāt, vai tas, ar kuru viņa nodomājusi saistīt savu likteni, ir cienījams cilvēks. Kāda ir bijusi viņa pagātne un vai viņa dzīve ir skaidra? Vai mīlestība, ko viņš apliecina, ir cēla un augsta savā raksturā, vai arī tā ir vienīgi jutekliska aizraušanās? Vai viņam ir rakstura īpašības, kas sievu darīs laimīgu? Vai viņa pieķeršanās sniegs tai patiesu mieru un prieku? Vai tā varēs saglabāt savu individualitāti, vai arī tai vajadzēs savu spriedumu un sirdsapziņu pakļaut vīra kontrolei? Viņa kā Kristus mācekle nepieder sev, tā ir dārgi atpirkta. Vai viņa spēs pāri visam godāt Pestītāja prasības? Vai miesa un dvēsele, domas un mērķi tiks saglabāti tīri un svēti? Šiem jautājumiem ir vitāli svarīga nozīme katras sievietes labklājībā, kas uzņemas laulības attiecības.
Mājās vajadzīga reliģija. Vienīgi tā spēj pasargāt no smagās netaisnības, kas tik bieži sarūgtina laulības dzīvi. Vienīgi tur, kur valda Kristus, var būt dziļa, patiesa un nesavtīga mīlestība. Tad dvēsele būs savienota ar dvēseli un divas dzīves sakļausies kopā savstarpējā saskaņā. Dieva eņģeļi būs viesi viņu namā un to svētā sardze svētīs laulības guļamistabu. Zemiska juteklība no tās tiks izraidīta. Domas virzīsies augšā pie Dieva, kur pacelsies viņu sirds karstākās ilgas.
Sirds alkst pēc cilvēcīgās mīlestības, tomēr šī mīlestība nav tik stipra, tik tīra un tik vērtīga, lai aizvietotu Jēzus mīlestību. Vienīgi savā Glābējā sieva var rast sev gudrību, spēku un žēlastību, lai stātos pretī dzīves rūpēm, atbildībām un bēdām. Viņai to vajadzētu darīt par savu stiprumu un padomdevēju. Sievietei, pirms viņa sevi atdod kādam zemes draugam, jānododas Kristum, neielaižoties nekādās attiecībās, kas runā pretī savienībai ar Viņu. Tiem, kas vēlas atrast patiesu laimi, (363) vajadzīga Debesu svētība pār visu, kas viņiem pieder un ko viņi dara. Nepaklausība Dievam ir iemesls, kāpēc tik daudzas sirdis un mājas pilda posts un bēdas. Mana māsa, ja Tu vēlies māju, kurā nav tumšu ēnu, tad nesaisties ar cilvēku, kas ir Dieva ienaidnieks.
Sagaidot, ka ar šiem vārdiem vajadzēs sastapties Dieva tiesā, es Tevi lūdzu apsvērt soli, kuru esi nodomājusi spert. Jautā sev: “Vai neticīgais vīrs nenovērsīs manas domas no Jēzus? Viņš taču vairāk mīl izpriecas nekā Dievu, un vai viņš pamazām neliks arī man baudīt to, ko bauda pats?” Ceļš uz mūžīgo dzīvi ir nelīdzens un stāvs. Neuzņemies nekādu papildus slodzi, kas var kavēt Tavu virzīšanos uz priekšu. Tev ir pārāk maz garīgā spēka, tādēļ Tev vajadzīga palīdzība, nevis kavēkļi.
Kristus senatnē pavēlēja Israēlam nesavienoties ar apkārtnē esošajām elkiem kalpojošām tautām. Viņš sacīja: “Nesaradojies ar tām: savas meitas nedod viņu dēliem, un viņu meitas neņem saviem dēliem...” Arī iemesls tika norādīts. Paredzot tādas vienošanās sekas, bezgalīgā Gudrība paskaidroja: “Jo tā novērsīs tavus dēlus, ka tie nestaigā Man pakaļ, bet ka tie citiem dieviem kalpo, un Kunga bardzība pret tevi iedegsies un jūs izdeldēs piepeši… Jo tu esi svēta tauta Kungam, savam Dievam, tevi Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis, ka tu Viņam piederi no visām tautām, kas virs Zemes… Tad nu tev būs zināt, ka Kungs, tavs Dievs, ir uzticīgs Dievs, kas derību un žēlastību tur līdz tūkstošam augumam tiem, kas Viņu mīļo un Viņa baušļus tur, bet atmaksā tiem, kas Viņu ienīst tieši acīs. Viņš nekavēsies tam, kas Viņu ienīst, samaksāt viņam tieši acīs.”
Jaunajā Derībā atrodas līdzīgi aizliegumi kristiešiem doties laulībā ar neticīgajiem. Apustulis Pāvils savā Pirmajā vēstulē korintiešiem paskaidro, ka “sieva ir saistīta, kamēr viņas vīrs dzīvo. Bet, ja vīrs ir miris, tad viņa ir brīva un var apprecēties, ar ko vēlas, (364) bet tikai turoties pie Tā Kunga”. Un Otrajā vēstulē korintiešiem viņš raksta: “Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis. Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka Tas Kungs, Visuvaldītājs.’”
Mana māsa, vai Tu uzdrošinies neievērot visus šos skaidros un pozitīvos norādījumus? Kā Tu, būdama Dieva bērns, Kristus valsts pavalstnieks, kas atpirkts ar Viņa asinīm, vari savienoties ar cilvēku, kas neatzīst Viņa prasības un kuru nevada Viņa Gars? Pavēles, ko es Tev citēju, nav cilvēku, bet tās ir no Dieva Vārda. Ja arī Tavs izvēlētais dzīves draugs būtu citādi cienījams cilvēks, tomēr viņš nav pieņēmis šim laikam doto patiesību, viņš ir neticīgais, un Debesis Tev aizliedz ar viņu savienoties. Tu nevari, neapdraudot savu dvēseli, atstāt neievērotu šo dievišķo priekšrakstu.
Es gribu Tevi brīdināt par draudošajām briesmām, kamēr nav par vēlu. Tu uzklausi glaimojošus, patīkamus vārdus un domā, ka viss būs labi, bet Tu neņem vērā motīvus, kas pamudina uz šīm skaistajām runām. Tu nevari saskatīt sirdī apslēptos ļaunuma dziļumus, Tu nevari redzēt aizkulises un ieraudzīt slazdus, ko sātans izlicis Tavai dvēselei. Viņš Tevi vēlas vadīt uz tādu ceļu, kur Tu būtu viegli pieejama pret tevi vērstajām kārdinājuma bultām. Neizrādi viņam ne vismazāko pretimnākšanu. Kamēr Dievs ietekmē savu kalpu prātu, sātans savukārt strādā caur nepaklausības bērniem. Kristum ar Beliaru nav nekas kopīgs. Starp viņiem saskaņa nav iespējama. Saistīties ar neticīgo nozīmē (365) nostāties uz sātana ieņemtās zemes. Tu apbēdini Dieva Garu un zaudē tiesības uz Viņa apsardzību. Vai Tu vari pieļaut, ka, cīnoties par mūžīgo dzīvību, pret Tevi vērsīsies tik briesmīgs grēks?
Tu vari sacīt, ka esi devusi solījumu un kā lai to tagad atsauc? Bet es saku, ja esi devusi solījumu, kas ir pret Rakstiem, tad katrā ziņā to nekavējoties atsauc un pazemojies Dieva priekšā un nožēlo aizraušanos, kas Tevi ierosinājusi dot tik pārsteidzīgu solījumu. Daudz labāk ir, bīstoties Dievu, tādu solījumu atsaukt, nekā to turēt un tādā veidā darīt kaunu savam Radītājam.
Atceries, ka Tev ir Debesis, kas jāiegūst, kā arī atvērts ceļš uz pazušanu, no kā jāizvairās. Ko Dievs saka, to Viņš arī domā. Kad mūsu pirmvecākiem aizliedza ēst laba un ļauna atzīšanas koka augļus, tad viņu nepaklausība visai pasaulei atvēra ciešanu slūžas. Ja mēs rīkosimies pret Dieva gribu, tad arī Viņš rīkosies pret mums. Mūsu vienīgais drošais ceļš — paklausīt visām Viņa prasībām, neskatoties uz to, ko tas maksātu. Tās visas pamatojas uz bezgalīgu mīlestību un gudrību.
Tagad jūtamais spēcīgais pasaules gars, tieksme neatzīt nekādas augstākas prasības par tām, kas vajadzīgas paša “es” apmierināšanai, veido vienu no pēdējo dienu zīmēm. “Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās,” sacīja Kristus, “ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja.” Šīs paaudzes ļaudis precas un dodas laulībā, tikpat pārdroši neievērojot Dieva prasības kā Noas dienās. Kristīgajā pasaulē valda apbrīnojama un satraucoša vienaldzība pret Dieva Vārda mācībām par kristiešu laulībām ar neticīgajiem. Daudzi, kas saka, ka mīl un bīstas Dievu, labāk izvēlas sekot paši savām tieksmēm, nevis pieņemt bezgalīgās Gudrības padomu. Jautājumā, kas vitāli ietekmē abu partneru laimi un labklājību šajā un nākamajā pasaulē, viņi ļauj sevi vadīt aklam impulsam (366) vai stūrgalvīgam lēmumam. Vīrieši un sievietes, kas citādi ir saprātīgi, aizslēdz savas ausis dotajiem padomiem un ir kurli pret draugu, radu un Dieva kalpu aicinājumiem un lūgumiem. Brīdinājuma izteikšanu uzskata par nekaunīgu iejaukšanos un pret draugu, kas ir pietiekoši ticīgs, lai iebilstu pret tādu soli, izturas kā pret ienaidnieku. Viss notiek tā, kā vēlas sātans. Viņš dvēseli apņem ar saviem skaistajiem meliem, un tā tiek savaldzināta un apmāta. Prāts ļauj grožiem no pašsavaldības rokām pāriet uz kārību kakla, un tad virsroku gūst nesvētas kaislības, līdz upuris, jau sen par vēlu, atmostas posta pilnā dzīvē, kas līdzīga verdzībai. Tā nav iztēles veidota glezna, bet patiesu notikumu apraksts. Dievs nedod savu svētību šādai savienībai, kuru pats aizliedzis. Gadiem ilgi esmu saņēmusi vēstules no dažādām personām, kas nelaimīgi apprecējušās, un šo atklāto atbaidošo dzīves stāstu dēļ mana sirds pastāvīgi sāp. Nav viegli izšķirties, kādu padomu dot šiem nelaimīgajiem vai kā atvieglot viņu likteni, tomēr viņu skumjajai pieredzei vajadzētu būt par brīdinājumu citiem.
Šajā pasaules laikmetā, kad drīz noslēgsies Zemes vēstures ainas un kad mums jābūt gataviem sastapties ar tādu bēdu laiku, kāds vēl nekad nav bijis, jo mazāk noslēgtu laulību, jo labāk tas būs visiem — gan vīriešiem, gan sievietēm. Bet pāri visam lai kristieši, sātanam strādājot ar pilnu pievilšanas spēku tajos, kas iet bojā, sargās no savienošanās ar neticīgajiem. Tāds ir Dieva padoms. Visi, kas Viņu bīstas, pakļausies Viņa gudrajiem norādījumiem. Mūsu jūtām, tieksmēm un mīlestībai jātiecas pretī Debesīm, nevis šīs zemes virzienā, nevis zemiskā juteklīgu domu un iegribu apmierināšanas kanālā. Tagad ir laiks, kad katrai dvēselei vajadzētu stāvēt kā sirdi pārbaudošā Dieva skata priekšā.
