Mums savam Meistaram ir darāms liels darbs. Ir jāatver Dieva Vārds tiem, kas atrodas maldu tumsā. Jaunie draugi, darbojieties tā, it kā jums būtu uzticēta svēta misija! Esiet Bībeles pētnieki, vienmēr gatavi atbildēt katram, kas jautā par jūsos esošās cerības pamatu. Ar patiesu kristīgu cieņu atklājiet savu pārliecību, ka jums ir patiesība, kuru ir vērts dzirdēt katram cilvēkam. Ja šī patiesība tiek ieausta dvēselē, tad par to liecinās sejas izteiksme un uzvedība, klusa un cēla savaldība un miers, kas var mājot vienīgi kristietī.
Tie, kam ir īsta pazemība un kuru domu apvārsnis ir paplašinājies Evaņģēlija atklātajās patiesībās, tiešām atstās jūtamu iespaidu. Viņi ietekmēs prātu un sirdi, un viņus cienīs daudzi, pat no tiem, kas nesimpatizē viņu ticībai. Ar Bībeles patiesībām un mūsu vērtīgajiem laikrakstiem viņi gūs panākumus, jo Kungs viņiem atvērs ceļu. Bet mūsu laikrakstu uzspiešana cilvēkiem ar dāvināšanas un prēmiju palīdzību neatstās paliekošu iespaidu uz labu. Ja mūsu strādnieki izietu darbā, paļaujoties uz Bībeles patiesībām, ietu ar mīlestību uz Kristu un dvēselēm savā sirdī, tad viņi pastāvīgu abonentu mantošanā panāktu vairāk, nekā paļaujoties uz prēmijām vai pazeminātu cenu. Šīs metodes izcelšana attiecībā uz laikrakstu pasūtīšanu rada iespaidu, it kā izdevumiem pašiem par sevi nebūtu patiesas vērtības. Rezultāti būtu labāki, ja priekšplānā izvirzītu pašu laikrakstu un prēmijām domāto naudu pataupītu dažu eksemplāru izdalīšanai par brīvu. Prēmiju piedāvāšana dažus var ierosināt pasūtīt laikrakstu, kas citādi to neņemtu, bet citi tieši šī iemesla dēļ atteiksies pasūtīt vispār, jo viņi tādu rīcību izprot kā spekulāciju. Ja grāmatu evaņģēlists izceltu paša laikraksta vērtību, pievēršoties Dievam lūgšanā, lai Kungs piešķir panākumus, un mazāk paļautos uz prēmijām, tad būtu sasniegts vairāk.
Šinī laikā tiek cildinātas un paaugstinātas nenozīmīgas lietas. Ir pieprasījums pēc visa, kas izsauc sensāciju un izpārdošanu. (402) Lauki ir pārpludināti ar gluži nevērtīgu literatūru, kas uzrakstīta naudas pelnīšanai, kamēr patiesi vērtīgas grāmatas paliek neizpārdotas un līdz ar to nelasītas. Tie, kas pasniedz šīs sensacionālās grāmatas, tāpēc ka ar tām var nopelnīt lielāku summu, palaiž garām izdevību darīt labu. Ir jāizcīna cīņas, lai saistītu cilvēku uzmanību un tos ieinteresētu ar tiešām vērtīgām grāmatām, kas balstās uz Bībeli, un vēl grūtāk būs atrast apzinīgus, dievbijīgus strādniekus, kas izietu vākt parakstīšanos uz šīm grāmatām vienīgi ar gaismas izplatīšanas nolūku.
Strādnieks, kam Dieva darbs ir sirds lieta, sev nepieprasīs visaugstāko atalgojumu. Viņš neaizbildināsies, kā viens otrs mūsu jaunietis ir sacījis, ka, ja tas moderni un eleganti neapģērbsies un neuzturēsies vislabākajās viesnīcās, tad to neviens neatbalstīs. Grāmatu evaņģēlistam vajadzīga ne jau nevainojama āriene, nevis švīta vai klauna slava, bet rakstura godīgums un taisnīgums. Laipnība un maigums atstāj iespaidu uz cilvēka sejas izteiksmi, un pieredzējusi acs redz, ka šis cilvēks nekrāpj, ka viņa rīcība nav augstprātīga un ārišķīga.
Par grāmatu evaņģēlistiem darba laukā ir izgājuši daudzi, kuriem vienīgais līdzeklis panākumu gūšanā ir prēmijas. Viņiem kā strādniekiem nav patiesas vērtības piedzīvojumu trūkuma dēļ praktiskajā reliģijā. Viņiem ir tās pašas kļūdas, tāda pati gaume un neapmierinātas iegribas, kas raksturoja viņu dzīvi, pirms tie sāka saukties par kristiešiem. Par tiem var teikt, ka Dievs nav viņu domās, ka Kungam nav paliekoša vieta viņu sirdīs. Viņu raksturā un uzvedībā vērojams maziskums, pasaulīgums un pagrimums, kas viss liecina pret viņiem. Tie iet paši savas sirds ceļu, kur vada pašu acis. Viņi nevēlas aizliegt sevi, bet gan baudīt dzīvi. Debesu bagātība tiem neliekas pievilcīga, un visas viņu tieksmes vērstas lejup, nevis augšup. Draugus un radiniekus tādi cilvēki nespēj darīt cēlākus, jo viņi paši nevēlas novērsties no ļauna un izvēlēties labo. (403)
Jo mazāk mēs uzticēsimies šīm personām, kuru nav mazums, jo labāk uz tagadējās patiesības darbu skatīsies pasaule. Grāmatu evaņģēlistus un kolportierus mūsu brāļiem vajadzētu izvēlēties apdomīgi un piesardzīgi, lai netiktu izraudzīti tādi, kas patiesību ar savu dzīvi pārstāvētu un attēlotu nepareizi. Visus kārtīgos strādniekus vajadzētu labi atalgot, bet nepaaugstināt summu, lai uzpirktu grāmatu evaņģēlistus, jo tāda rīcība viņiem kaitē. Tā viņus dara savtīgus un izšķērdīgus. Centieties viņu sirdī iedēstīt patiesa misijas darba garu un izaudzināt viņos īpašības, kas nepieciešamas panākumu nodrošināšanai. Jēzus mīlestība dvēselē liks grāmatu evaņģēlistam gaismas izplatīšanas darbu uzskatīt par priekštiesību. Viņš mācīsies, viņš plānos un lūgs par šo lietu.
Ir vajadzīgi saprātīgi jauni cilvēki, kas vērtē Dieva piešķirtās intelektuālās spējas un tās attīsta tik rūpīgi, cik vien tiem iespējams. Šīs spējas vingrinot palielināsies un, nepametot novārtā sirds kultūru, veidos līdzsvarotu raksturu. Visu cilvēku sniedzamības robežās atrodas līdzekļi savu spēju attīstīšanai. Tāpēc lai neviens neliek Kungam vilties, kad Viņš nāks pēc augļiem, bet atradīs vienīgi lapas. Apņēmīga mērķtiecība, ko svētojusi Kristus žēlastība, paveiks brīnumus. Jēzus un svētie eņģeļi piešķirs sekmes inteliģentu, dievbijīgu cilvēku pūlēm, kas dara visu viņu spēkos esošo, lai glābtu dvēseles. Lai tie mierīgi un savaldīgi, ar mīlestībā pāri plūstošu sirdi cenšas cilvēkus ierosināt pētīt patiesību, pašiem ņemot dalību Bībeles lasīšanā, kad vien tas iespējams. To darot, viņi sēs patiesības sēklu pie visiem ūdeņiem, tā paaugstinot Kungu, kas viņus aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā. Tie, kas dara šo darbu ar pareiziem motīviem, veic ļoti svarīgu kalpošanas darbu. Viņi neparādīs vāju un neizlēmīgu raksturu. Viņu prāts paplašināsies, un manieres kļūs cēlākas. Tiem nevajadzētu nospraust konkrētas robežas savai izaugsmei, bet ar katru jaunu dienu vajadzētu kļūt spējīgākiem darīt labus darbus.
Daudzi strādnieki grāmatu evaņģelizācijas laukā neko neupurē. Viņiem ir mazāk misijas gara nekā kādas citas konfesijas strādniekiem. Kad ceļš (404) ir sagatavots un kad ir iespēja pieprasīt visaugstāko atalgojumu, tad tie labprāt iziet darbā. Grāmatu izplatītāji visumā tiek dažādā veidā pamudināti pārdot populāras grāmatas, piesolot lielāku atalgojumu, tāpēc arī daudzi atsakās strādāt ar mazāku atalgojumu patiesības izplatīšanas darbā. Sakarā ar to, ka tiek palielināts atalgojums, lai atbilstu tam, ko piedāvā citi izdevēji, izdevumi, lai nogādātu mūsu preses darbus abonentiem, stipri sadārdzinās; un tā daudzi grāmatu evaņģēlisti naudu nopelna bez grūtībām un tikpat viegli to izdod.
Ļaudīm, kas apliecina tagadējo patiesību, nav mūsu ticībai atbilstoša misijas gara. Raksturam nav īsta zelta skaņas. Kristīga dzīve ir kaut kas vairāk, nekā viņi to iedomājušies. Tā nesastāv tikai no maiguma, pacietības, lēnprātības un laipnības vien. Protams, šīs pievilcīgās īpašības ir svarīgas, bet ir nepieciešama arī drosme, spēks, enerģija un neatlaidība. Daudzi, kas iesaistās grāmatu evaņģelizācijas darbā, ir vāji, nervozi, neapgaroti un kas ātri kļūst mazdūšīgi. Viņiem trūkst neatlaidības. Viņiem nav to pozitīvo rakstura īpašību, kas cilvēkiem dod spēku kaut ko darīt, nav gara un enerģijas, kas iedveš sajūsmu. Grāmatu evaņģēlists ir iesaistījies godājamā darbā, un viņam nevajadzētu izturēties tā, it kā viņš no savas nodarbošanās kaunētos. Ja tas vēlas, lai viņa pūles pavada sekmes, tad viņam jābūt drosmīgam un cerību pilnam.
“Aktīvie” tikumi jāattīsta tikpat labi kā “pasīvie”. Kristietim, vienmēr esot gatavam dot mierīgu atbildi, kas klusina dusmas, jāprot ar varoņa drosmi pretoties ļaunumam. Līdz ar mīlestību, kas visu panes, tam nepieciešams stiprs raksturs, kas viņa iespaidu darītu par patiesu spēku uz labu. Ticībai jābūt ieaustai raksturā. Pamatlikumiem jābūt stingriem un garam cēlam, ko neskartu nekādas aizdomas par zemiskumu. Grāmatu evaņģēlists nedrīkst būt iedomīgs. Satiekoties ar ļaudīm, viņam nevajadzētu pievērst uzmanību sev, runājot lielīgā tonī, jo, tā rīkojoties, viņš inteliģentos, saprātīgos cilvēkos modinās riebumu. Viņš nedrīkst būt savtīgs savos ieradumos, ne arī pavēlniecisks un iedomīgs. Ļoti daudzi cilvēki ir nolēmuši, ka tie nevar atrast laiku, lai izlasītu vienu no iespiestajām un tirgū nodotajām 10 000 grāmatām. Tādēļ daudzos gadījumos, kad grāmatu evaņģēlists pasaka savu profesiju, ļaužu sirds durvis stingri noslēdzas. Tieši šī iemesla dēļ viņam nepieciešams strādāt smalkjūtīgi, ar pazemīgu, Dievu piesaucošu garu. Viņam jāpazīst Raksti un jāprot atrast vārdus, kā atklāt dārgo patiesību un parādīt, cik liela vērtība ir skaidrajai lasāmvielai, ko viņš piedāvā.
Katram par šo darbu jāizjūt personīga atbildība. Ikvienam jāpārdomā, kā vislabāk ieinteresēt ļaudis, jo veids, kādā tas iepazīstina cilvēkus ar patiesību, var izšķirt dvēseles likteni. Ja viņš atstāj labvēlīgu iespaidu, tad tas var būt dvēselei dzīvības smarža uz dzīvību, un šī viena persona, kas ieguvusi gaismu par patiesību, savukārt var apgaismot vēl daudzus citus. Tāpēc darbā, kur iesaistīts cilvēku saprāts, bezrūpība ir ļoti bīstama.
Grāmatu evaņģelizācijas darbs ir Dieva paredzētais līdzeklis, lai aizsniegtu daudzus cilvēkus, kurus citādi nebūtu iespējams pakļaut patiesības iespaidam. Darbs ir labs, mērķis — augsts un cēls, tādēļ arī strādnieku izturēšanos vajadzētu raksturot atbilstošai cieņai. Grāmatu evaņģēlists noteikti sastaps dažādi domājošus cilvēkus. Viņš satiksies ar neizglītotiem un pagrimušiem, kas nespēj vērtēt neko citu, kā tikai to, kas tiem nes naudu. Šie cilvēki izturēsies rupji un apvainojoši, bet tam nevajadzētu pievērst uzmanību. Nekad nedrīkst zaudēt labu garastāvokli, un uz visām grūtībām vajadzētu raudzīties ar priecīgu, cerību pilnu skatu. Viņš satiks cilvēkus, kas cietuši smagus zaudējumus, kas jūtas izmisuši, sarūgtināti un aizvainoti. Viņam būs daudz izdevību izteikt laipnus padomus, drosmi, cerību un ticību iedvesošus vārdus. Viņš, ja to vēlas, var kļūt par avotu, kur citi atspirgst, bet, lai tas tā būtu, tad viņam pašam jāsmeļ no dzīvās patiesības Avota.
Grāmatu evaņģelizācijas darbs ir daudz svarīgāks, nekā daudzi to vērtē, tādēļ strādniekus tajā vajadzētu izraudzīties ar tādu pašu uzmanību un gudrību, kā izraugās sludinātājus. Jauniešus var apmācīt strādāt daudz labāk, nekā līdz šim tas ir darīts, un par mazāku atalgojumu, nekā (406) daudzi ir saņēmuši. Paceliet karogu, un lai strādnieku armijai pievienojas tie, kas ir pašaizliedzīgi un uzupurīgi, kas mīl Dievu un cilvēci. Lai tie stājas darbā, necerot uz ērtībām, bet gatavi nezaudēt drosmi, sastopoties ar noraidījumiem un grūtībām. Lai nāk tie, kas var raksturot mūsu preses izdevumus, tāpēc ka paši tos augstu vērtē.
