Tiem, kas nodarbināti mūsu dažādajās iestādēs — izdevniecības namos, skolās un dziedniecības iestādēs, vajadzētu atrasties dzīvā savienībā ar Dievu. Sevišķi svarīgi ir, lai šo lielo darba nozaru vadītāji būtu cilvēki, kas par galveno uzskata Dieva valstību un Viņa taisnību. Tie nav derīgi uzticētajām vietām, ja neprasa padomu no Dieva un nenes augļus Viņam par godu. Tiem jāiet tāds dzīves ceļš, (423) kas pagodinātu Radītāju, darītu cēlākus viņus pašus un nestu svētības līdzcilvēkiem. Visiem ir savdabīgi rakstura vilcieni, kuri jāizkopj vai arī jāapspiež, skatoties pēc tā, vai tie veicina vai kavē pieaugšanu žēlastībā un dziļāku reliģisku piedzīvojumu sasniegšanu.
Ja tie, kas iesaistījušies Dieva darbā, neizmanto pilnvērtīgi viņiem pieejamās reliģiskās priekšrocības, tad viņu kalpošana Dievam nav patīkama. Mēs esam kā Kunga dārzā stādīti koki, un Viņš nāk pie mums meklēt augļus, kurus Viņam ir tiesības sagaidīt. Kunga acs uzlūko katru no mums; Viņš lasa mūsu sirdi un pazīst mūsu dzīvi. Tā ir svinīga pārbaude, jo tā skar pienākumu un likteni un darba vadmotīvu. Katram, kam uzticēti svēti pienākumi, vajadzētu sev jautāt: “Kā es varu rādīties visu redzošā Dieva skata priekšā? Vai mana sirds ir tīra no katra traipa? Varbūt manas sirds tempļa pagalmi ir tā apgānīti, tā piepildīti ar pircējiem un pārdevējiem, ka Kristus tur vairs nevar atrast sev vietu?” Ja nepārtraukti turpinās veikala darījumu kņada, tad garīgums un dvēsele paliek bez Kristus. Ja cilvēks dienu no dienas dzīvo bez dzīvas savienības ar Dievu, tad, kaut arī viņš apliecina patiesību, tas tiks vadīts darīt dīvainas lietas un pieņems lēmumus, kas nebūs saskaņā ar Dieva gribu. Mūsu vadošajiem brāļiem nebūs nekādas drošības, ja viņi ies uz priekšu saskaņā ar savu impulsīvo dabu. Tie neuzņemsies Kristus jūgu un tāpēc arī neies uz priekšu saskaņā ar Viņu. Tie nespēs ieraudzīt un saprast darba vajadzības, un sātans tos ietekmēs ieņemt stāvokli, kas darbu apgrūtinās un kavēs.
Mani brāļi, vai jūs izkopjat sevī nodošanās garu? Vai mīlestība uz ticības lietām ir priekšplānā? Vai jūs dzīvojat ticībā, uzvarējuši pasauli? Vai apmeklējat Dievu slavējošas sanāksmes? Un vai jūsu balsi dzird lūgšanu sapulcēs un pārrunās? Vai jums ir uzcelts ģimenes altāris? Vai jūs rītos un vakaros sapulcējat savus bērnus un nesat Dieva priekšā viņu vajadzības? Vai jūs viņus pamācāt, kā tie var kļūt par Jēra sekotājiem? Ja jūsu ģimenes ir nereliģiozas, tad tās liecina par jūsu nolaidību un neuzticību. Ir bēdīgi, ja jūsu bērni ir vienaldzīgi un (424) nemīl reliģiskas sanāksmes un svēto patiesību, kad tajā pašā laikā jūs esat saistīti ar svēto Dieva darbu. Tāda ģimene izplata iespaidu pret Kristu un pret patiesību. Bet, “kas nav ar Mani, tas ir pret Mani”, saka Kristus. Dievam visvairāk nepatīk reliģisko pienākumu neievērošana mājās un nolaidība savu bērnu audzināšanā. Ja kāds no jūsu bērniem upē cīnītos ar viļņiem un tam draudētu nenovēršamas briesmas noslīkt, ak, kā jūs tad uztrauktos! Kā jūs pūlētos un dedzīgi lūgtu, cik nopietni censtos glābt viņa dzīvību! Bet, lūk, jūsu bērni ir ārpus Kristus, un viņu dvēseles nav glābtas. Varbūt tie pat ir rupji un nepieklājīgi, apkaunojums adventistu vārdam. Viņi iet bojā, dzīvodami pasaulē bez cerības un Dieva, bet jūs paliekat bezrūpīgi un vienaldzīgi.
Kādu priekšzīmi jūs rādāt saviem bērniem? Kāda kārtība valda jūsu mājās? Jums bērni jāmāca būt laipniem, uzmanīgiem un atsaucīgiem pret citiem un pāri visam cienīt reliģiskas lietas un saprast Dieva prasību svarīgumu. Viņiem jāmāca respektēt lūgšanu brīžus un jāprasa no viņiem agrāku piecel-šanos no rītiem, lai kopā ar visu ģimeni pielūgtu un godātu Dievu.
Tēvi un mātes, kuri savā namā pirmo vietu piešķir Dievam, kuri māca saviem bērniem, ka Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, pagodina Dievu eņģeļu un cilvēku priekšā, parādot pasaulei labi sakārtotu, disciplinētu ģimeni, kas nesaceļas pret Dievu, bet mīl Viņu un paklausa Viņam. Tādās mājās Kristus nav svešinieks; Viņa vārds ir iekļauts ģimenes lokā un tiek godināts un slavēts. Eņģeļi priecājas par tādu ģimeni, kurā Dievs ir augstākais valdnieks un kurā bērnus māca godāt reliģiju, Bībeli un savu Radītāju. Šādas ģimenes var pretendēt uz apsolījumu: “Kas Mani godā, tos Es godāšu!” No tādas ģimenes tēvs dodas pie saviem dienišķajiem pienākumiem ar klusinātu un savaldītu garu, kas panākts, uzturoties Dieva tuvumā. Viņš ir kristietis ne tikai pēc savas ticības apliecības, bet arī savā laicīgajā darbā un visos veikala darījumos. Viņš uzticami veic savu darbu, zinādams, ka Dieva acs viņu vēro. (425)
Draudzē viņš nav mēms. Tam ir pateicības un pamudinājumu pilni vārdi, jo viņš ir augošs kristietis un katru dienu gūst jaunus piedzīvojumus. Draudzē viņš ir izpalīdzīgs, rosīgs kalps, darbojoties par godu Dievam un līdzcilvēku glābšanā. Viņš justos nosodīts un vainīgs Dieva priekšā, ja būtu izturējies nevērīgi pret atklāto sapulču apmeklējumiem, zaudējot priekšrocības sniegt arvien labāku un efektīvāku kalpošanu patiesības lietā.
Dievs netiek pagodināts, ja ietekmīgi vīri kļūst par tīriem darījumu cilvēkiem un ignorē savas mūžīgās intereses, kas ir daudz daudz paliekošākas, daudz daudz cēlākas un augstākas par laicīgajām interesēm. Kur gan vēl citur vajadzīga vislielākā smalkjūtība un apķērība, ja ne saskaroties ar neiznīkstošām, mūžīgi paliekošām vērtībām? Brāļi, attīstiet savu talantu, kalpojot Kungam; lai virzītu Viņa lietu, parādiet tikpat daudz kompetences un takta, cik jūs parādāt laicīgos darījumos!
Skumji sacīt, ka no daudzu ģimeņu galvu puses vērojams liels nopietnības un intereses trūkums attiecībā uz garīgām lietām. Daži pat visai reti redzami dievnamā. Savu neierašanos viņi aizbildina, minot vienu, tad otru un vēl kādu citu iemeslu, lai gan īstais iemesls ir viņu antireliģiskais noskaņojums. Viņu ģimenēs nav kopts dievbijības gars. Bērni nav audzināti dievbijībā. Šie vīri nav tādi, kādus Dievs viņus gribētu redzēt. Viņiem nav dzīvas savienības ar Kungu; viņi ir tikai biznesmeņi. Tiem trūkst draudzību uzturoša gara, viņu izturēšanās veidam trūkst lēnprātības, laipnības un pieklājības, kā rezultātā pat viņu labās īpašības tiek vērtētas negatīvi. Ja viņi spētu saprast, cik pretīga šāda rīcība ir Dieva acīs, tad tie mainītos. Dieva darbu būtu jāvirza uz priekšu tādiem cilvēkiem, kuriem katru dienu ir piedzīvojumi Kristus reliģijā. “Bez Manis,” saka Kristus, “jūs nenieka nespējat darīt!”
Neviens no mums nav pasargāts no kārdināšanām. Lai visi, kas saistīti (426) ar mūsu iestādēm un misijas pasākumiem, vienmēr ir pilnīgi pārliecināti, ka pastāv kāds varens ienaidnieks, kas pastāvīgi tos cenšas atšķirt no Kristus, viņu stipruma. Jo atbildīgāku amatu tie ieņem, jo niknāki būs sātana uzbrukumi; jo ienaidnieks zina — ja viņam izdosies tos pavērst pretējā virzienā, tad citi sekos viņu priekšzīmei. Bet tie, kas pastāvīgi mācās Kristus skolā, spēs mērķtiecīgi iet savu nosvērto gaitu, un sātana pūles izsist viņus no līdzsvara cietīs neveiksmi. Kārdināšana nav grēks. Jēzus bija svēts un nevainīgs; bet arī viņš tika kārdināts visās lietās tāpat, kā mēs, un pie tam vēl ar tādu spēku, ar kādu cilvēkiem nekad nebūs jāsastopas. Sekmīgi pretojoties, Viņš mums atstājis gaišu priekšzīmi, lai mēs sekotu Viņa pēdās. Ja esam pašpaļāvīgi vai paštaisni, tad tiksim atstāti kārdināšanu varai, bet, ja skatīsimies uz Jēzu un uzticēsimies Viņam, tad sev palīgā izsauksim Spēku, kas ienaidnieku cīņas laukā jau uzvarējis un kas katrā šādā kārdināšanā pavērs ceļu izglābšanās iespējai. Ja sātans uzmācas līdzīgi plūdiem, tad mums viņa kārdināšanām jāstājas pretī ar Gara zobenu, un Jēzus būs mūsu Palīgs, paceļot pret ienaidnieku savu karogu. Melu tēvs dreb un trīc, ja viņam met acīs Dieva patiesību tās liesmojošajā spēkā.
Sātans visādi pūlas novērst cilvēkus no Dieva; un viņam tas izdodas, ja reliģiskā dzīve tiek apslāpēta laicīgās rūpēs, ja ļaužu prātu var tā piepildīt ar dažādiem pasākumiem, ka vairs neatliek laika lasīt Bībeli, pielūgt Dievu un rītos un vakaros turēt uz altāra degošu slavas un pateicības upuri. Cik maz tomēr ir to, kuri saprot lielā pievīlēja viltību. Daudzi nemaz nepazīst viņa nodomus. Ja mūsu brāļi tīši neapmeklē reliģiskas sapulces, ja nedomā par Dievu un Viņu negodā, ja Viņu neizvēlas par padomdevēju un par savu stipro patvērumu, cik ātri tad iezogas pasaulīgas domas un ļauna neticība, un tukša pašpaļāvība un filozofija ieņem pazemīgas, nopietnas paļāvības (427) vietu! Bieži kārdināšanas notur par patiesā Gana balsi, tāpēc ka cilvēki ir atšķīrušies no Jēzus. Ja sirdī nekopj pareizus pamatlikumus un neieauž tos katrā laicīgā darījumā, tie nevar būt droši nevienu acumirkli.
“Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams.” Tāds apsolījums ir vērtīgāks par zeltu un sudrabu. Ja jūs visās grūtībās un sarežģījumos ar pazemīgu sirdi meklēsiet dievišķo vadību, Viņa Vārds ir ķīla, ka saņemsiet žēlīgu atbildi. Viņa Vārds nekad nepievils. Debesis un zeme var zust, bet Viņa Vārds nezudīs. Paļaujieties uz Kungu, un jūs nekad netiksiet samulsināti un atstāti kaunā. “Labāk ir paļauties uz Dievu, nekā cerēt uz cilvēkiem. Labāk ir paļauties uz Dievu, nekā cerēt uz lieliem kungiem”.
Lai arī kādu stāvokli mēs dzīvē ieņemtu, lai arī kāds būtu mūsu darbs, mums jābūt pietiekoši pazemīgiem, lai sajustu savu vajadzību pēc palīdzības; mums bez ierunām jābalstās uz Dieva Vārda mācībām un visās lietās jāatzīst Viņa aizgādība, uzticīgi atverot savu dvēseli lūgšanā. Ja jūs, dārgie ticības biedri, ceļodami cauri šai pasaulei, paļausieties uz savu gudrību, tad noteikti pļausiet bēdas un vilšanos. Ar visu sirdi uzticieties Dievam, un Viņš gudri vadīs jūsu soļus, un jūsu intereses būs nodrošinātas šajā un nākamajā pasaulē. Jums vajadzīga gaisma un atziņa. Jūs sekosiet vai nu Dieva vai savas sirds padomam; jūs staigāsiet vai nu paši savu dzirksteļu gaismā, vai arī krāsiet sev dievišķo gaismu no Taisnības Saules.
