(454)(Sekojošais aicinājums, kas uzrakstīts 1900.gada 20.nov., stāsta par mūsu izdevniecības darba finansiālajām grūtībām Kristianijā, Norvēģijā.1899.gadā no Ārējās Misijas Padomes pienāca ziņas, ka izdevniecības nams Kristiānijā ir iestidzis parādos un nespēj izpildīt saistības un ka šai iestādei draud briesmas krist naudas aizdevēju rokās. Lai pārvarētu grūtības, tika prasīta finansiāla palīdzība 50.000 dolāru apmērā. Padome to nevarēja sniegt, un kaut gan mūsu brāļi Norvēģijā izdevniecības namu paturēja savā īpašumā vēl vairāk kā gadu, tomēr grūtību atvieglošanai maz tika darīts. Likās, ka ēka beidzot būs jāatdod naudas aizdevējiem vai jāpārdod, lai iegūtu līdzekļus parāda segšanai. Tādā kārtā šī iestāde, kas ar pūlēm un upuriem tika celta vairākus gadus, Kunga darbam būtu zudusi. Lai novērstu šo lielo nelaimi, Kungs runāja caur Savu kalponi sekojošos nopietnos uzaicinošos, pamācošos un iedrošinošos vārdos.)
Mūsu izdevniecības namam Norvēģijā draud briesmas, un šī nama dēļ Kunga vārdā es griežos pie mūsu ļaudīm. Visi, kuru sirdij ir mīļa tagadējās patiesības lieta, šai kritiskajā brīdī tiek aicināti sniegt palīdzību. Kas mīl Dievu un kalpo Viņam, tiem vajadzētu būt dziļi ieinteresētiem visā, ar ko saistīts Viņa Vārda gods. Kas varētu noskatīties, ka iestāde, kur tika paaugstināta patiesība, kur Kungs tik bieži ir atklājis Savu klātbūtni, kur Dieva vēstneši ir snieguši pamācības, no kurienes patiesība ir izsūtīta ar preses izdevumiem, kas padarījuši daudz laba, - kas varētu redzēt un panest šādas iestādes pāriešanu pasaules cilvēku rokās un izlietošanu parastiem, pasaulīgiem nolūkiem? Dievs noteikti tiktu apkaunots, ja Viņa iestādei atļautu sabrukt naudas trūkuma dēļ, kaut gan Viņa namturiem nauda ir, jo Kungs to tiem ir uzticējis. Ja tas notiktu, ļaudis teiktu, ka izdevniecība ir zaudēta tāpēc, ka Kungs nespēja šo nelaimi novērst. (455)
Visam tam ir liela nozīme priekš mūsu brāļiem un māsām Skandināvijā. Tie tiktu sāpīgi pārbaudīti, ja viņu iespējas tiem pazustu. Centīsimies viņus pasargāt no krišanas mazdūšībā un nospiestībā. Ar svētām un vienotām pūlēm atbrīvosim izdevniecības namu no grūtībām, kurās tas ir nonācis.
Ir ļaudis, kas ar savu mazticību varbūt mēģinās padarīt citus mazdūšīgus un tā viņus atturēs no piedalīšanās šai labajā darbā. Ir vajadzīgs tikai viens drosmi atņemošs vārds, lai dvēselē pamodinātu un nostiprinātu savtību. Neklausieties uz tiem, kas vēlēsies jūs kārdināt. Atsakieties iztirzāt jautājumus, kas pacelsies par grūtību rašanās iemesliem. Tās lielā mērā var būt pielaisto kļūdu sekas, tomēr tagad laiku nepavadīsim kritizējot un sūdzoties. Kritizēšana, sūdzēšanās un nosodīšana nesniegs mūsu brāļiem atvieglojumu viņu bēdās un grūtībās.
Dievs ir aicinājis cilvēcīgos darba rīkus būt Viņa līdzstrādniekiem pestīšanas darbā. Viņš izlieto vājību apņemtus un maldīgus ļaudis. Tad nenosodīsim tos, kas strādājuši tik neveiksmīgi, ka pielaiduši kļūdas. Labāk centīsimies, lai Dieva žēlastība mūs tā pārveido, ka mūs skartu cilvēcīgās sāpes un mēs kļūtu līdzjūtīgi. Tas izraisīs līksmību Debesīs, jo, mīlot kritušo brāli, kā Dievs un Kristus mīl mūs, mēs nododam liecību, ka esam Kristus raksturīgo īpašību līdzmantinieki.
Tagad nav laika kritizēt. Tas, kas tagad vajadzīgs, ir patiesa līdzjūtība un noteikta palīdzība. (456) Mums katram personīgi jāapsver mūsu brāļu vajadzības. Lai katrs elpas vilciens, runājot par šo jautājumu, ir iedrošinoša un paskubinoša rakstura. Lai visi spēki tiek izmantoti augšup ceļošā darbā.
Viens no Debesu eņģeļu kalpošanas nozarēm ir mūsu pasaules apmeklēšana un Kunga darba pārraudzīšana, kas atrodas Viņa namturu rokās. Katrā vajadzības brīdī viņi kalpo tiem, kas kā Dieva līdzstrādnieki cenšas virzīt uz priekšu Viņa darbu virs zemes. Šīs Debesu būtnes ir attēlotas kā tādas, kas ilgojas ieskatīties pestīšanas plānā, un tās priecājas par visām plaukstošajām Dieva darba daļām.
Eņģeļi interesējas par visu to cilvēku garīgo labklājību, kas cenšas atjaunot cilvēkā Dieva morālo līdzību, un zemes ģimenei jāsavienojas ar Debesu ģimeni grēka sisto vainu un rētu apkopšanā. Eņģeļu pārstāvji, kaut arī neredzami, sadarbojas ar redzamiem cilvēcīgajiem pārstāvjiem, veidojot palīdzības biedrību ļaužu vajadzībām. Tieši tie eņģeļi, kas, sātanam tiecoties pēc virsvaldības, cīnījās kaujās Debesu pagalmos un uzvarēja Dieva pusē, tie eņģeļi, kas no prieka gavilēja par mūsu pasaules un tās bezgrēcīgo iedzīvotāju radīšanu, tie eņģeļi, kas redzēja cilvēka krišanu un viņa izraidīšanu no dzimtās Ēdenes,- tieši šie Debesu vēstneši ir visvairāk ieinteresēti strādāt kopā ar kritušo un atpestīto cilti, glābjot cilvēcīgās būtnes, kas iet bojā savos grēkos.
Cilvēcīgie pārstāvji ir Debesu darba rīku rokas, jo praktiskajā kalpošanā Debesu eņģeļi izlieto cilvēcīgās rokas. Cilvēcīgajiem pārstāvjiem kā palīdzošām rokām dzīvē jāparāda Debesu būtņu dotās zināšanas un jāizmanto viņu piešķirtās iespējas. Savienojoties ar šiem visvarenajiem spēkiem, mēs gūstam labumu no viņu augstākās izglītības un pieredzes. Tā, kļūstot par dievišķās dabas līdzdalībniekiem un izmetot no mūsu dzīves savtīgumu, mums tiek dāvātas īpašas spējas, ka varam viens otram palīdzēt. (457) Šis ir Debesu veids, kā tiek dots glābjošs spēks.
Vai nav kaut kas iedvesmojošs un uzmudinošs šai domā, ka cilvēcīgais pārstāvis var būt redzams darba rīks, sniedzot tālāk ar eņģeļu starpniecību saņemtās svētības? Ja mēs tā sadarbojamies ar Dievu, tad darbam ir uzraksts, kas apliecina, ka tas ir dievišķa rakstura. Debesu strādnieku zināšanas un rosība kopā ar cilvēcīgajiem pārstāvjiem sniegtajām zināšanām un spēku atnes atvieglojumu apspiestajiem un bēdīgajiem. Mūsu nesavtīgās kalpošanas darbi dara mūs par to panākumu līdzdalībniekiem, kas rodas sniegtā atvieglojuma rezultātā.
Ar kādu prieku Debesis skatās uz šiem saplūstošajiem iespaidiem! Visas Debesis vēro šos darba rīkus, kas kā rokas piepilda Dieva nodomus virs zemes, tā darot Debesu Dieva gribu. Šādas sadarbošanās rezultātā veiktais darbs godā, slavē un vareni paaugstina Dievu. Ak, ja visi mīlētu tā, kā Kristus mīlēja, cenšoties glābt bojā ejošās dvēseles no pazušanas, kāda pārmaiņa tad notiktu mūsu pasaulē!
“Un tavā vidū Es atlicināšu bēdu ļaudis un pazemīgos, tie paļausies uz Kunga vārdu... Tie ganīsies un apgulsies, un neviens tos netraucēs. Dziedi priecīgi, Ciānas meita! Gavilē, Izraēl! Priecājies un līksmojies no visas sirds, Jeruzalemes meita! Kungs ir atņēmis tavu sodību, Viņš tavu ienaidnieku ir aizmēzis prom. Kungs, Izraēla Ķēniņš, ir tavā vidū, ļaunuma tu vairs neredzēsi. Tai dienā sacīs uz Jeruzalemi: nebīsties Ciāna! Lai tavas rokas nenogurst! Kungs, tavs Dievs, ir tavā vidū, stiprs Pestītājs, Viņš priecāsies par tevi ar līksmību, Viņš cietīs klusu Savā mīlestībā, Viņš priecāsies par tevi ar gavilēšanu.” Cev.3,12.-17. Kas tā par ainu! Vai varam aptvert tās nozīmi? (458)
“Es sapulcināšu tos, kas bija noskumuši svētku sapulces dēļ, tie tev pieder, negods tiem uzkrauts. Redzi, tanī laikā Es tā darīšu visiem taviem spaidītājiem, un Es pasargāšu klibo un sapulcināšu izdzīto un tos iecelšu par teikšanu un par slavu ikvienā zemē, kur tie bija kaunā. Tanī laikā Es jūs atvedīšu, un to brīdi Es jūs sapulcināšu. Jo Es jūs iecelšu par slavu un par teikšanu pie visām pasaules tautām, kad Es jūsu cietumu novērsīšu priekš jūsu acīm, saka Kungs.” 18.-20.p. Lasiet arī Agajus pirmo nodaļu.
Kad cilvēcīgie pārstāvji kā Dieva namturi vienoti ņems no Kunga mantas un to izlietos, noņemot nastas, kas gulstas uz Viņa iestādēm, tad ar tiem sadarbosies Kungs.
“Un eņģelis, kas ar mani runāja, atgriezās atkal un modināja mani, kā modina cilvēku no miega, un jautāja man: “Ko tu redzi?” – Es atbildēju: “Es redzu tur spuldžturi no tīra zelta ar ieliektu eļļas tvertni virsgalā. Spuldžturim ir septiņas atsevišķas spuldzes, un tām kopā septiņas ar tvertni saistītas eļļas pievada caurules.
Un divi eļļas koki līdzās – viens pa labi, otrs pa kreisi no spuldžtura.” Un es turpināju un jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: “Mans kungs, kāda tam visam nozīme?” Tad eņģelis, kas ar mani runāja, deva man šādu atbildi: “Tātad tu tiešām nezini, kāda tam nozīme?” –Es savukārt atteicu: “Nē, mans kungs!” Tad viņš man deva sekojošu paskaidrojumu: “Tā skan tā Kunga vārds Zerubabelam: “Ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar manu Garu!” –saka tas Kungs Cebaots. “Kas tu esi, lielais kalns? Tev Zerubabela priekšā jākļūst par līdzenumu! Un viņš uzliks nama čukura noslēguma akmeni, un visi viņam uzgavilēs: “Lai viņam laime, lai gods un slava!”
Un vēl man atklājās tā Kunga vārds, kas man vēstīja: “Zerubabela rokas ir likušas šim namam pamatu, viņa rokām tas arī jāpabeidz, lai jūs tiešām varētu atzīt, ka tas Kungs Cebaots mani pie jums sūtījis. Un ja arī kas būtu sajutis necienību pret sīko sākuma dienu, tad tas ar prieku redzēs gala akmeni Zerubabela rokās. Bet tās septiņas spuldzes – tās ir tā Kunga acis, kas raugās uz visu pasauli.” Tad es griezos pie viņa ar jautājumu: “Kāda nozīme ir tiem diviem eļļas kokiem pa labi un pa kreisi no spuldžtura?” Un es jautāju otrreiz un teicu viņam: “Kāda nozīme ir tiem diviem eļļas koka zariem, kas stāv līdzās abām zeltā darinātām caurulēm, pa kurām plūst zeltainā eļļa?” Tad viņš man atbildēja: “Vai tu tiešām nezini, kāda tiem nozīme?” –Es savukārt atbildēju: “Nē, mans kungs!”
Tad viņš man sacīja: “Tie ir tie abi svaidītie, kas stāv līdzās kā kalpi katrā pusē visas pasaules valdniekam.” Cak.4,1.-14. (459)
Visas Debesis interesējas ne tikai par zemēm, kas ir tuvu un kam vajadzīga mūsu palīdzība, bet arī par zemēm, kas ir tālu. Debesu būtnes vēro un gaida, ka cilvēcīgos darba rīkus dziļi aizkustinās viņu līdzstrādnieku vajadzības, kam uzbrukušas grūtības un pārbaudījumi, bēdas un nelaimes.
