Vienmēr spīd saule
17. augusts, 2003
12. jūlijs Cēsu draudzei bija īpaša diena: kristības, kurās derību ar Dievu slēdza 4 cilvēki, klāt esot arī daudziem viesiem no citām adventistu Latvijas draudzēm. Dažiem no ciemiņiem, it īpaši Birutai Kalniņai, šī diena bija gandrīz tikpat aizkustinoša kā viņas pašas kristības jūlija sākumā pirms daudziem gadiem. Tagad derību ar Dievu slēdza viņas miesīgais brālis Jānis, kā arī vēl 3 mīļas cēsinieces.
Kristības notika skaistajā Raiskuma ezerā. Dievs bija parūpējies, lai katrā kristību brīdī spilgti uzspīdētu saule (klātesošās māsas apgalvoja, ka tā notiek vienmēr!) un jaunie Dieva bērni īpaši izjustu Viņa klātesamību.
Svinīgajam notikumam sekoja pateicības lūgšanas un ilga apsveikšanas ceremonija, jo ziedu bija sanests tik daudz, ka jaunkristītajiem bija grūti tos noturēt. Bet ar apsveikumu kristībām veltītais pasākums nebija pat līdz pusei!
Atstājot Raiskuma ezera krastu, visi ar mašīnām devās uz viesmīlīgajām Andra un Ainas Zariņu mājām, lai tur vairākas stundas pavadītu kopā jaukā sadraudzībā. Vispirms saimnieces visus patiešām garšīgi paēdināja (par ko viņām atsevišķs liels paldies!), tad skanēja dziesmas un mūzika, uzrunas un liecības. Runāja arī, kas gan šajā dienā, gan nedaudz agrāk bija slēguši sirds derību ar Dievu. Bet visu pēcpusdienu, kamēr Rīgas pusē debesis klāja tumši mākoņi, Cēsīs debesīs rotājās saule.
