Mācīties no Kristus
10. septembris, 2003
[Rīga — Toivonlinna — Rīga.] Gads pagājis, un atkal grupa jauniešu, pavisam divpadsmit, devās ceļā uz Somiju, lai piedalītos jaunu draudžu veidošanas seminārā. Tur bija gan no Rīgas, gan Tukuma un Cēsīm. Semināra galvenais autors un arī garīgais iedvesmotājs — Pīters Roenfelds (Trans-Eiropas divīzijas Kalpotāju asociācijas vadītājs un Globālās misijas koordinators). Pavisam kopā bija sabraukuši un salidojuši ap 350 jaunieši. Vieni jau iesākuši darboties un atbraukuši ar gataviem projektiem, citiem vēl tikai idejas un vēlēšanās.
Šoreiz seminārs izcēlās ar tiešām labu organizāciju. Bija gan individuālas nodarbības, katram strādājot pie līdzatvestiem projektiem, gan kopīga pieredzes apmaiņa. Semināra dalībnieki dalījās divās grupās: tie, kuri jau sākuši un darbojas kādā projektā, un tie, kuri vēl tikai plāno kaut ko darīt. Katrai grupai savi uzdevumi, savi mērķi. “
Korinta” meklēja veidus, kā pilnveidot savu darbību no ’
interesenta’ līdz ’
aktīvam kristietim’. Šķiet, ka semināra rezultātā ir tapusi stratēģija, kura palīdzēs mums apzināties ’taciņu’, pa kuru ejot, cilvēki iepazīs sevi, viens otru un Kristu.
Daudz laika tika veltīts Dieva slavēšanai — dziesmām, lūgšanām. Kā jau jauniešu vidē, mūzika bija gana skaļa un ritmiska, dziesmu teksti vienkārši, bet uzrunājoši. Tam visam vēl klāt jauniešu sirdis un degsme, kas kopdziedāšanu padarīja par vienreizēju garīgu piedzīvojumu. Tāpat daudz laika tika pavadīts lūgšanās gan vienatnē, gan grupās. Tas attīra, vieno un dod spēku strādāt kopā reizēm tik dažādiem cilvēkiem.
Katra diena noslēdzās ar Pītera Roenfelda uzrunu, un šajās uzrunās meklējām un atjaunojām mūsu teoloģisko izpratni par vienreizējo iespēju piederēt Adventistu Baznīcai. Jāsaka, ka vienaldzīgo nebija! Nedēļas ’nagla’ bija
agape meal (Svētais Vakarēdiens). Sarunas ar draugiem, pārdomas, lūgšanas, bet pāri visam — pateicība Kristum par Viņa mīlestību.
Pārdomājot nedēļas notikumus Somijā, atliek vienīgi vēlēties, lai tas, kas tika rakstīts, dzirdēts, piedzīvots, nepaliktu tikai uz papīra, bet īstenotos draudžu dzīvē, lai gan esam tik dažādi savos temperamentos un uzskatos. Dievs tomēr mīl katru savā īpašā veidā. Kāpēc gan man nemācīties no Viņa?