Iespējas un izaicinājums
17. februāris, 2004
Iespējas un izaicinājums — tie ir virzieni, par ko ir jādomā katram kristietim. Kā palīdzēt cilvēkiem, kas dzīvo mums turpat līdzās un kuriem no garīgām vērtībām tikpat kā neko nevajag. No izaicinājumiem un iespējām redzam, ka Dievam šodien ir labāki nodomi priekš viņiem, nekā mēs to pat apjaušam.
Misijas ziņās lasījām par aicinājumu spraust lielus mērķus, meklēt iespējas un, kā Kristus aicināja, savam līdzcilvēkam parādīt līdzcietību, kā līdzībā par labo samarieti. Bet kā ar šo glābjošo evaņģēliju aizsniegt cilvēkus? Kādā veidā darboties un kalpot sabiedrībai? Tas bija mūsu aktuālākais jautājums. Semināru laiks ir beidzies. Cilvēkiem ir tik maz intereses un brīvā laika. Nav nevienam laika uzklausīt vai ieklausīties.
Adventistu draudze Ērgļos visu laiku pulcējās pilsētas bērnudārzā. Mēs tur bijām it kā no visiem nošķirti, netraucēti. Tomēr apzinājāmies, ka justies nevienam netraucēti, nošķirti savās doktrīnās, bez kalpošanas sabiedrībai — nav Kristus metode, jo tad savus, no Dieva piešķirtos talantus mēs neizlietojam, bet aprokam.
Tika daudz lūgts. Dievs deva domu Ērgļu pilsētā veidot Ielas bērnu atpūtas centru. Bērniem tiešām bija problēma, jo pēc skolas mācību stundām līdz autobusam nebija kur pavadīt laiku, arī vietējiem bija vajadzīgs kaut kas tāds.
Lai šo ieceri īstenotu, vajadzēja atrast telpas, inventāru un līdzekļus. Bijām neziņā, kā visu to iesākt, kā veidot, kas darbosies ar bērniem? Mēs visa draudze zemojāmies Kunga priekšā, lai mūsu lielais mīlestības Dievs uzrādītu un piešķirtu visu nepieciešamo. Pēc tam stiprā ticībā cēlāmies meklēt vietu. Radās vairāki varianti, bet kopīgi apspriežot no tiem atteicāmies, jo tie nebija piemēroti.
Viens no variantiem mums iepatikās, un īpašniekam sacījām, ka mēs esam ar mieru to pieņemt. Tomēr Dievs mūs sapnī brīdināja, ka šis nav īstais variants, un mēs tūlīt īpašniekam atteicām.
Bijām noskumuši, ka nebija vairs nekādu variantu, ko izvēlēties. Tad Kungs atkal uzrunāja kādu māsu sapnī, ka būs grūtības, bet lai nezaudējam ticību. Pēcgalā viss nokārtosies, un būs kaut kas labs un gaišs. Mēs visi turpinājām lūgt, jo cilvēcīgajā skatījumā vairs nebija nekādas cerības kaut ko Ērgļu centrā atrast. Vai būs jāceļ pašiem no jauna?
Māsas Emma un Maija vēlreiz ziedoja laiku, lai meklētu. Pagājušā gada decembra beigās dievkalpojumā viņas priecīgi paziņoja, ka ir vēl viena iespēja (kā Jonam). Mēs visi devāmies apskatīt šīs telpas. Aiz prieka un pateicības Dievam mums aizrāvās elpa! Īpašnieks Jānis Zosāra kungs par pieņemamu cenu apsolīja izīrēt telpas. Kad apjautājāmies, kad viņš atbrīvos dzīvokli no mēbelēm, viņš teica — ja jums noder, varat visas paturēt.
Tā mūsu rīcībā nodeva 2 istabu dzīvokli ar daļējām ērtībām. Virtuvē bija gāzes plīts, veļas mašīna, lielais ledusskapis “Snaige”, pat trauki, krūzītes, virtuves piederumi, sienas plaukti. Istabas ar visiem logu aizkariem, skapjiem, sekciju, galdiņiem utt. Mūsu priekam nebija gala, kad kāds cilvēks šī centra vajadzībām ziedoja 500 Ls. Vēlāk uzzinājām, ka Regīna Dievam pirms tam bija īpaši lūgusi zīmi: “Kungs, ja tas ir pēc Tava prāta, tad sūti līdzekļus, tad mēs zināsim, ka tas ir pēc Tava prāta!”
Burtiski Dievs atbildēja šo lūgšanu dažu dienu laikā, un mēs tūlīt sākām sakārtot šīs telpas. Un šā gada 7. janvārī plkst. 16:00 mēs varējām atklāt šo bērnu centru “Noa”. “Noa” tāpēc, ka vēlamies paglābt pusaudžus no nelabvēlīgas vides, kā senos laikos sirmais Noa Dieva uzdevumā.
Uz atklāšanas brīdi atnāca pilsētas domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, sociālā darbiniece Māra Balode, pagasttiesas priekšsēdētāja Helēna Šantere, labākais policists rajonā Laimonis Kļaviņš, skolotāji un daudzi citi pašvaldības vadošie darbinieki, kopā 20 cilvēki. Katrs no viņiem bija gandarīts par to, ka mūsu draudze ir uzņēmusies tik atbildīgu pienākumu, izteica savu novēlējumu un apsolīja katrs šo centru atbalstīt.
Mēs, Ērgļu adventistu draudze, ļoti pateicamies Dievam un visiem, kas mūs atbalstīja ar aizlūgšanām, ziedojumiem, savu kalpošanu, ziedojot savu brīvo laiku! Ļoti pateicamies Rīgas I draudzei par saziedotajām spēlēm! Paldies Alūksnē Aldim Zelčam par dāvinātiem datoriem, Fricim Jansonam par atbalstu!
Arī no savas puses vissirsnīgākā pateicība Maijai, Skaidrītei, Judītei, Emmai, Mirdzai, Regīnai, Aināram, Ziedonim un visiem, visiem pārējiem aktīvajiem draudzes locekļiem un atbalstītājiem!
Jums droši vien ir jautājums, kas šajā centrā notiek šodien? Katru dienu dežurē divi mūsu draudzes locekļi. Kad pusaudzis ierodas, viņam jāpiereģistrējas žurnālā, aizejot atkal ir jāparakstās. Katru dienu ierodas apmēram 20–35 bērni. Nepilnā mēnesī centrā jau pabijuši 460 pusaudži. Bērnu izsalkumu remdinām ar kādu maizes riecienu un karstas tējas tasi. Darbs turpinās, vecāki ir ļoti apmierināti, arī pašvaldība izsaka atzinību.
Mūsu dievkalpojumi tagad notiek katru sabatu plkst. 16. 00 šajā jaunajā dienas centrā. Adrese: Blaumaņa ielā 1–3.
Noslēgt vēlos ar Ps. 68:20. “Slavēts lai ir Tas Kungs diendienā, Viņš nes mūs pašus. Dievs ir mūsu Pestītājs!”
Mīļie brāļi un māsas, mēs vienmēr esam pateicīgi Jums, ja jūs atbalstiet mūs ar savām aizlūgšanām!