Draudze, kuru apskaudu
23. marts, 2004
Pērnā gada nogalē pie mums ciemojās viens no mūsu draudzes dibinātājiem — Jānis Mucenieks ar Cēsu mazo grupu draudzi «Sadraudzība», kas tikai nesen bija dibināta. Uzreiz teikšu, mums tas bija liels pārsteigums, jo par to nezinājām un ciemos gaidījām lielās draudzes pārstāvjus.
Ļoti jauka bija iepazīšanās ar jaunajiem brāļiem un masām. Ar mazu, zaļu skaudībiņu ievēroju, ka šajā draudzē ir daudz jaunu cilvēku, tātad mūsu nākotne! Mūsu draudzē vairāk ir māsas un brāļi, kas vecāki par 40 gadiem. Bet tas arī ir labi, jo jaunākajiem ir pie kā vērsties pēc pieredzes — gan ticības lietās, gan dažādos dzīves sarežģījumu brīžos.
No ciemiņu stāstītā sapratām, ka draudze izveidojusies, mācoties Bībeles studijām mazajās grupiņās. Par šo mācīšanās veidu no viņu puses tika daudz stāstīts, un mēs cītīgi klausījāmies, jo panākumi šim mācīšanas veidam bija acīm redzami. Kā Jānis Mucenieks pats teica, pirmā prioritāte tiek veltīta cilvēka labsajūtai, pasniedzot Kristus vēsti.
Nav jau noslēpums, ka daudziem cilvēkiem nepatīk oficiālas sanākšanas, bet priekšroku dod kaut kam romantiskākam, jaunam. Pieminēšu arī “kafejnīcas” tipa dievkalpojumus. Bija karsta debatēšana par viņu darbību, bet es pēc tam sapratu, ka arī viņiem bija panākumi, pasludinot Evaņģēlija vēsti.
Pirmām kārtām, es domāju, mums ir jāiepazīstina cilvēki ar vēsti, un pēc tam mēs varam piedāvāt cietāku barību. Ar to es un Cēsu mazo grupu draudze «Sadraudzība» domājam mūsu oficiālos dievkalpojumus. Tikai par nožēlu visam vajadzīgs savs laiks. Citam tas vajadzīgs īsāks, citam — ilgāks.
Patīkama diskusija ar ciemiņiem izvērsās, mācoties vielu par stūrgalvīgo pravieti Jonu. Domāju, ka mums no šī pravieša neuzticēšanās Kungam bija daudz ko mācīties. Pats galvenais — nenobīties sludināt vēsti. Kā viens no mūsu ciemiņiem atbildēja ar pravieša Jesajas vārdiem Jes. 6:8.: “Un es dzirdēju Visuvarenā Kunga balsi sakām: ‘Ko Es lai sūtu? Kas būs mans vēstnesis?’ — Tad es atbildēju: ‘Redzi, es esmu še, sūti mani!’”
Pēc jauki pavadītā sadraudzības brīža mēs sirsnīgi atvadījāmies no ciemiņiem, cerībā atkal saredzēties, jo turēsim mūsu draudzes vecākā krusttēvu pie vārda. Viņš teica, ka viņa sirds kambarītī Mazsalacas draudzei arī ir atvēlēts viens stūrītis.
