Sv. Sīmaņa dievnamā Valmierā dzied «Glorija»

7. augusts, 2004

Š. g. 31. jūlijā valmierieši dzirdēja savdabīgu un slavenu Adventistu jaukto kori “Glorija”, kura programma ļoti plaša: Čaikovskis, Rahmaņinovs, Vītols u.c. komponistu darbi. Pēc koncerta “Draudzes Vēstis” uz sarunu aicināja kora diriģenti Elitu Sokolovsku un viņas dzīvesdraugu Jāni Sokolovski – dzejnieku, komponistu, arī tulkotāju, kuri 1. augustā svinēja savas Zelta kāzas – 50. laulības jubileju, tāpēc viņiem šis bija īpaši svinīgs mirklis.

Draudzes Vēstis (Dr.V.) — Pastāstiet, lūdzu, mazliet par savas dzīves likteņgaitām!
Jānis Sokolovskis — Elita dzimusi Cēsīs, es Kandavā, satikāmies Rīgā studiju gados. Elita jau kopš 1954. gada ir kordiriģente. Iestājoties kordiriģentos Rīgā, konservatorijā, viņai nācās saskarties ar augstskolas vadības neizpratni, jo meitenei bija labs raksturojums, taču tajā arī norāde, ka sestdienās viņa neapmeklē skolu, jo ir adventiste, bet tēvs — garīdznieks — savu politisko uzskatu dēļ notiesāts uz 10 gadiem. Tāds rūgtuma laiks...

Dr.V. — Esam dzirdējušas, ka Jūsu kora “Glorija” koncerti nebūs daudz, jo dziedātāji sabraukuši no malu malām uz īsu brīdi. Pastāstiet par savu kori!
Elita Sokolovska — Mēs 40 gadus esam dzīvojuši, strādājuši un koncertējuši Krievijā, arī Ukrainā. Abi ar vīru Jāni uz Latviju atbraucām tikai pagājušajā gadā. Arī koris “Glorija” dibināts Krievijā 1982. gadā. 2002. gadā tam bija 20 gadu jubileja.

Jānis S. — Esam daudz koncertējuši Bērnu fonda labā, braucām ar koncertiem no Smoļenskas līdz Kamčatkai un no Arhangeļskas līdz Krasnodarai, bijām arī ārzemēs. Padomijas laikos mums, kā baznīcas korim, atļāva aktīvi koncertēt, pie kam koncerti sedza visus ceļa un naktsmītņu izdevumus, arī Bērnu fondam tika saziedoti līdzekļi. Tagad diemžēl tā vairs nav.

Elita S. — Mēs 1982. gadā izveidojām kori “Glorija”, sagatavojām programmu, tad arī sākās mūsu koncertturnejas. Šobrīd koris ir beidzis pastāvēt. Dziedātāji uz Latviju sabraukuši no malu malām: Vācijas, Krievijas; to vidū ir mūziķi, skolotāji, diriģenti. Latvijā organizējām 3 dienu kora nometni, atkārtojām, mācījāmies, slīpējām — un varējāt mūs dzirdēt. Mums ar koristiem ir īpašas saiknes. Viņi sabrauca mūsu Zelta kāzu jubilejas reizē, lai sveiktu mūs, atcerētos, pabūtu kopā mūsu 50. laulības jubilejā.

Dr.V. — Kur Jūs tagad dzīvojat un kā klājas?
Elita S. — Dzīvojam Rīgā. Žēl, ka ar kori mums ceļi šķīrās, bet tās ir ļoti skaistas, ļoti īpašas atmiņas. Bija pienācis laiks, kad par kaut ko bija jāizšķiras, bet vajadzīgs arī kāds pieturas punkts, lai nepazaudētu dzīves jēgu, saturu. Tā ir mūsu dzīves norieta glezna... 

Jānis S. — Šādi koncertējot, kad dziedātāji sabraukuši uz 2–3 dienām, smalkas nianses nav iespējams izstrādāt, bet tā sirds mīlestība, kas plūst no dvēseles uz dvēseli satiekoties, mums ar Elitu ir īpaša dāvana.

Dr.V. — Kā Jūs esat saistīti ar Valmieru?
Elita S. — Mana māte šeit ir 20 gados mācījusies, bet dzīvojusi Dikļos. Mums ir trīs bērni — divi dēli un meita — pastarīte — viņa arī šodien dziedāja un 8 mazbērni.

Dr.V. — Jūs esat Dieva svētīti un bagāti. Ko Jūs domājat tālāk darīt?
Elita S. — Manam Jānim jau nekad nav ideju trūcis, būtu tikai Dievs devis spēku tās izpildīt.

Dr.V. — Lai Dievs Jūs svētī un dod spēku piepildīt visas Jūsu ieceres, īpaši – dziedāt Dieva godam!


Ar Elitu un Jāni Sokolovskiem sarunājās 
Līga Eglīte un Anita Martinsone.