Stāties pretim prokrastinācijai

Ko nozīmē šis vārds – prokrastinācija? Par to savs viedoklis ir mūsdienu psiholoģijā. Tā ir hroniska izvairīšanās no sarežģītiem uzdevumiem. Priekšroku iegūst nevis mērķis, bet mūsu sajūtas – “es nejūtos tā, it kā vēlētos to darīt”.[1] Arī Bībelei ir savs viedoklis par prokrastināciju: “Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4: 17) Elena Vaita savulaik ir rakstījusi par prokrastināciju kā par vilcināšanos: “Atlikšana, šaubīšanās, vilcināšanās un nenoteiktība bieži atdod ienaidniekam visas priekšrocības.” (Liecības draudzei III, 498. lpp) Vai arī kā par dīkdienību: “Dīkdienība ir vislielākais lāsts, no kā cieš mūsdienu pasaule.” (Kristus līdzības, 343. lpp) Šķiet, ka prokrastinācija nav lieta, kuru labprāt vēlamies paturēt, ja vēlamies dzīvot piepildītu dzīvi jau uz šīs pasaules. Dievs ir devis brīnišķīgu iespēju dzīvot. Un Viņa lielajā plānā katrs mūsu dzīves mirklis ir svarīgs. Šī doma var nest iedvesmu, ja apzināmies, kādu dzīves kvalitāti Dievs ir paredzējis ikvienam. “Mēs esam bezgalīgi parādnieki Kungam, un bez vilcināšanās mums vajadzētu izpildīt vismazāko Viņa prasību.” (E. Vaita “Liecības draudzei”, 253. lpp) Dievs mūs aicina būt par gaismu, par sāli, nepalikt nevienam neko parādā, kā tikai mīlestību, būt pacietīgiem… jeb dzīvot Viņa tuvuma un rakstura kvalitātes piepildītu ikdienu. Bet prokrastinācija stājas pretim Dieva lielajam plānam.  
 
Viens no soļiem augšanas virzienā ir situācijas analizēšana – saprast, kāpēc nonākam prokrastinēšanas slogā. Viens no iemesliem varētu būt liels uzdevums, kas jāpaveic mazā laika nogrieznī. Bet dažkārt mums ir raksturīgi izvirzīt par prioritāti to darbu, kuru emocionāli vēlamies darīt. Un gluži pretēji – atstumt, pārlikt to uzdevumu, kas ir nevēlams. Mums ir tendence sākt ar zināmām lietām, bet nezināmo atlikt (turklāt vēl domājot par to, cik sarežģīts varētu būt tas nezināmais). Vēl viens iemesls prokrastinācijai ir īstermiņa domāšana, koncentrējot savu uzmanību uz to, kas ir jāizdara, nevis uz galarezultātu. Noteikti šie iemesli neizsmeļ visus iespējamos gadījumus. Mans aicinājums ir analizēt un saprast savas situācijas patieso iemeslu, lai rastu risinājumu.
 
Kādu laiku iepriekš lasīju rakstu, kura autors, aktīvs adventistu draudzes loceklis Austrālijā un “Fast Missions” vadītājs Dans Viss (Dan Vis) piedāvā vairākas vienkāršas tehnikas, kas palīdz nostāties pret prokrastinēšanas straumi un piedzīvot jaunu ikdienas kvalitāti. [2]
 
Liels projekts – mazs laika? Brīvos laika “logus” aizpildi ar maziem uzdevumiem, kas sakārtoti pēc prioritātēm.
 
Ir kāds nevēlams uzdevums, kas jāveic? Apzinies to lietu, ko vēlies nolikt malā. Noliec laika limitu – tikai 5 minūtes.
 
Šķiet, ka ir pārāk sarežģīti? Iedomājies, kā to dara kāds cits. Piemēram, šīs jomas profesionālis. Ko viņš darītu? Ar ko sāktu? Kā izskatītos risinājums? Uzraksti šīs detaļas un izmēģini pats.
 
Nesaproti, tāpēc nevēlies ķerties klāt uzdevumam? Bieži vien labprāt darām to, kas ir zināms. Izpēti sev nezināmo!
 
Darbs nevirzās uz priekšu? Saproti, kas ir uzdevuma pamatā un padari to daudz redzamāku tavā ikdienā. Ja jāraksta, uz galda sagatavo visu nepieciešamo. Ja vēlies sportot, noliec nepieciešamo redzamā vietā. Neesi uzsācis lasīt grāmatu, par kuru jau sen domā? Novieto to uz darba galda vai tuvumā gultai. Lai ko arī esi iedomājies, padari to redzamu!
 
Koncentrējies tikai uz šī brīža veicamajiem uzdevumiem? Skaties nākotnē. Kāds būs rezultāts? Kāpēc tas ir svarīgs? Kādi būs ieguvumi?
 
Un gluži pretēji – esi koncertējies tikai mērķis, bet darbs nevirzās? Tad kādu iespaidu uz mērķa sasniegšanu rada laikā nepaveiktie uzdevumi? Kā tas ietekmēs tevi? Un kā tas ietekmēs tev apkārtējos?
 
Visbeidzot seko apbalvojums. Svini mazās un lielās uzvaras! Dari to, kas tev šķiet patīkams. Kādam tā var būt pastaiga, citam fiziskas aktivitātes, kādam tas ir laiks ar ģimeni, bet kādam – pateicības lūgšana.
 
Šo sarakstu varētu turpināt ar jaunām idejām. Papildini sarakstu un dalies ar to. Bet noslēgumā svarīgākais ir saprast, ka šīs idejas, kā stāties pretim prokrastinēšanas straumei, nav risinājums pats par sevi. Drīzāk tie ir iedrošinājuma vārdi rakstura augšanas procesam, kuram ejam cauri. Bet vislielākā garantija uzvarai mums ir Bībeles apsolījums: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1: 9). Prokrastinācija mūs nespēj pacelt spārnos un dzīvot piepildītu dzīvi, bet Dievam arī šai lietai ir risinājums! Bībeli caurvij apsolījumi, ka Dievs ir taisns un piedod nožēlojošas sirds grēkus. Mums nav jāpatur mūsu kļūdas acu priekšā. Un, visbeidzot, Dievs vēlas mūs attīrīt no visas netaisnības, mainot mūsu sirdi un līdz ar to – arī mūsu izvēles. Dievs ir vienīgais, kurš spēj to paveikt mūsu labā.
 
Jana Janišauska