Kāds ir visveikmīgākais līdzsvars starp pozitīvo un negatīvo?

Pareizā proporcija
Domājot par šo līdzsvaru, prātā nāk attiecība 1:1. Daži iedomājas, ka varētu būt tikai pozitīvais, ignorējot jebko negatīvo. Citi sēž pie ekrāna un gremdējas tikai negatīvismā. Lai nu kā, tomēr cilvēka smadzenes ir veidotas tā, ka tās dabiski uztver negatīvo spilgtāk nekā pozitīvo. Negatīvā informācija bieži vien ir steidzama, kad ir jautājums par drošību vai dzīvību. Tie, kas izvēlas šo informāciju ignorēt, var nonākt dažādos piedzīvojumos.
Cilvēka smadzenes negatīvo informāciju apstrādā ātrāk un citādāk nekā pozitīvo un pat uzglabā to citās smadzeņu daļās. Pētījumos ir noskaidrots, ka negatīvais iespaido cilvēkus spilgtāk nekā pozitīvais, piemēram, maka pazaudēšana, drauga zaudēšana vai kritika izraisa daudz spilgtākas emocijas nekā maka atrašana, drauga atgūšana vai uzslavas saņemšana. Līdz ar to mēs saprotam, ka negatīvo un pozitīvo informāciju mūsu smadzenēs ir svarīgi līdzsvarot. Ar proporciju 1:1 ir par maz. 50:50 arī neder. Kad medus mēnesim seko konflikts, tas sanāk daudz spilgtāks nekā pirms tam gūtie iespaidi. Ja brīnišķīga dievkalpojuma beigās atskan kļūdaina nots vai pārteikšanās runā, tā atstāj spilgtāku iespaidu nekā iepriekš dzirdētā mūzika vai svētrunas saturs. Pētījumos ir noskaidrots, ka vislabākais pozitīvā un negatīvā līdzsvars ir 5:1. Lai līdzsvarotu negatīvās emocijas un atgūtu laimes izjūtu, ir nepieciešams piecas reizes vairāk pozitīvā.
Vai viss ir mūsu galvā
Vairākās valstīs tika veikti pētījumi par to, cik augstu iedzīvotāji novērtē savu laimi. Viens no tiem notika Internetā (Ipsos), bet otrs – tiekoties klātienē (WVS – World Value survey). Interneta vidē cilvēki jutās anonīmi, tādēļ sevi un citus novērtēja zemāk, bet, tiekoties klātienē, tie sevi novērtēja augstāk.
Latvijā šīs aptaujas nav veiktas, taču kaimiņvalstīs gan. Polijas iedzīvotāji sevi novērtēja kā laimīgus 42 % gadījumu (Ipsos) un 93 % gadījumu (WVS), savukārt zviedru vērtējums bija 49 % (Ipsos) un 95 % (WVS). Starpība šajās aptaujās piesaista uzmanību. Tā norāda uz pašu cilvēku uztveri – cik laimīgi tie jūtas un ko paši par sevi domā. Negatīvisms ir ietekmējis pirmo aptauju vairāk nekā otro, jo, tiekoties klātienē, aptaujātie ir centušies sevi parādīt labvēlīgākā gaismā. Psiholoģijā tas tiek dēvēts par aizspriedumu, kad aptaujātie cenšas radīt labu iespaidu un sniegt atbildi, kura no tiem tiek sagaidīta. Tomēr vai nav tā –  ja tu ar savu muti apliecini, ka esi laimīgs, tu sāc tāds arī justies? Tava liecība veido prāta noskaņu. Vai tā nav arī ar pestīšanu? Stāv rakstīts: “[..] ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” (Rom. 10:9)
Vai viss kļūst tikai sliktāk
Citos pētījumos tika noskaidrots, ka vairākos rādītājos pasaule kļūst labāka (samazinās galējā nabadzība, infekcijas slimības, bērnu mirstība, analfabētisma līmenis u. c., aug pieejamība tehnoloģijām). Tomēr iedzīvotāji uzskata, ka viss kļūst tikai sliktāk. Ļaudis uztver ziņu raidījumu vēstis kā apstiprinājumu savam negatīvajam noskaņojumam. Kaut kas starp šīm negatīvajām ziņām ir arī objektīvs, bet kā tās ietekmē tevi?
Šis noskaņojums ir novērojams ne tikai starp pasaules cilvēkiem, bet arī starp tiem, kas tic Bībeles pravietojumiem. Tie izturas aizdomīgi pret pasaules uzlabošanos, sakot: “Kad sacīs: nu ir miers un drošība, tad… viss kļūs tikai sliktāk.” Tie sevī uztur negatīvisma un nolieguma noskaņojumu, domājot, ka šādi apliecina Kristus drīzo atnākšanu. Daži nonāk pat galējā pesimismā. Tomēr šādam negatīvam noskaņojumam nav pamatojuma, jo Dieva ļaudis ir aicināti gaidīt nevis “šīs pasaules galu”, bet gan Kristus valstības atnākšanu. Labā vēsts ir nevis tajā, ka viss kļūst sliktāk, bet gan tajā, ka tuvojas pasaules problēmu risinājums. Labā vēsts ir nevis noliegumā un negatīvismā, bet gan cerīgajā evaņģēlija vēstī. Noliegums laupa motivāciju domāt un darīt labu, bet pozitīvisms nes cerību un ierosmi.
Līdzsvars jāmeklē savā prātā
Tiešām, viss ir mūsu galvā, kur veidojas noskaņojums un viedokļi. Atcerieties pozitīvā un negatīvā proporciju – 5:1! Mums ir nepieciešams vairāk Kristus, nevis vairāk negatīvisma atziņu, ka viss iet postā. Pievērsiet uzmanību pozitīvajam, saredzot Dieva doto iespēju šķēršļos vai grūtībās – tā ir prāta nostādne! Pat vairāk – Dievs tiesās, ja tā nebūs: “[..] tāpēc ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdību, kad tev visas lietas bija pārpārim.” (5. Moz. 28:47) Negatīvisms veido lāstu, bet pozitīvais ienes dzīvesprieku kalpošanā. Kā raksta dziesminieks: “Tavas liecības ir mans mūžīgs ieguvums, jo tās ir mans sirdsprieks. Es noskaņoju savu sirdi vienumēr pildīt Tavus likumus līdz galam.” (Ps. 119:111, 112)
Tieksimies, lai būtu vairāk pozitīvā, kas iedvesmotu ne tikai mūs pašus, bet arī apkārtējos piepildīt dziesminieka sacīto!
 
Avots: B. Duffy “The Perils of Perception”, London: Atlantic Books, 2018.