Par islamu

Toleranti vai fanātiski? Mieru mīloši vai kareivīgi? Atbildīgi vai nekontrolējami? Pēc 11. septembra notikumiem Rietumu pasaules mēdiji plaši rakstījuši par islamu, bieži vien sniedzot juceklīgu, reizēm pat pretrunīgi ainu par ticību, kuru pieņēmuši vairāk nekā 20 procenti visas pasaules iedzīvotāju.

Viens no visizplatītākajiem mītiem par islamu ir šķietamība par tā vienotību - saka Septītās dienas adventistu draudzes galvenais islama speciālists Borge Šantcs. “Islamam nav viena seja,” viņš paskaidro, “tāpat kā nav viena seja kristietībai, kas atspoguļojas daudzās jo daudzās kristīgās ticības izpausmēs visā pasaulē.” 

Šķelšanās, kāda 10. gadsimtā notika starp šiītu un sunni musulmaņiem, šodien izpaužas divos ievērojamākajos virzienos islama ticībā. Pasaulē ir vairāk nekā 1 miljards musulmaņu, un viņi pārstāv ļoti daudz dažādas reliģiskas ticības un rituālus, saka Šantcs. Atšķirības nerodas tikai tāpēc, ka ir dažādas Korāna un tradīciju interpretācijas. Tās atspoguļo arī kultūras un reģionālo ietekmi.

“Osama bin Ladens saka, ka viņš rīkojas saskaņā ar Korānu un Muhameda mācību,” saka Šantcs. “Bet, protams, mērenāki musulmaņi arī aizstāv savu pozīciju un rīkojas pretēji bin Ladena interpretācijai, izmantojot to pašu Korānu.

Jūs varat paņemt Korānu un pārlasīt Muhameda mācības, un līdzīgi kā Vecās Derības rakstos par ienaidnieku iznīcināšanu paņemt atsevišķu teksta daļu, lai attaisnotu vardarbības aktus. Viss atkarīgs no tā, kuru teksta daļu jūs izvēlaties un kā jūs to interpretējat.”

Tas ir reliģiskais ekstrēmisms jeb fundamentālisms, kurš var sagrozīt islamu, atļaujot saviem sekotājiem attaisnot briesmīgus vardarbības aktus ticības vārdā, saka Šantcs. Fundamentālistu novirziens — kāds ir gan kristietībā, gan jūdaismā, hinduismā un citās ticībās — ir raksturīgs ar prasību atgriezties pie vecākās, “šķīstākās” reliģijas formas.

“Gan fundamentālisti, gan liberālie musulmaņi vēlas pasargāt islama ticību. Fundamentālisti mēģina pagriez laiku atpakaļ uz 13. gadsimtu, bet liberāļi pārinterpretēt Korānu, derīgu 21. gadsimtam.”

Vairāk nekā 10 gadus Šantcs ir sekojis līdzi islamiskā fundamentālisma atdzimšanai ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī Āzijā un Āfrikā. 1989. gadā draudzes vadība Šantcu lūdza ieveidot Septītās dienas adventistu Islama studiju Globālo centru. 

“Fundamentālismu var attēlot kā striktu un burtisku tradicionālo, ortodoksālo doktrīnu ievērošanu, kura attīsta kareivīgu pretošanās garu pret jebko, kas tiek uzskatīts par nepieņemamu akceptētajiem rakstiem,” tā Šantcs rakstīja savā traktātā vēl 1993. gadā.

Robeža starp laicīgo un garīgo, kāda ir saprotama Rietumu sabiedrībā, fundamentālajā islamā nav atrodama, saka Šantcs. Viņš paskaidro, ka lielākajā daļā musulmaņu valstīs politika, likumi un reliģija ir nešķirami. “Viena no likumu sistēmām — šariāds — nosaka visu: mantojuma tiesības, kriminālatbildību, sieviešu tiesības, pareizāk sakot, beztiesību, lai gan par to var strīdēties, un regulē arī reliģiskos jautājumus, piemēram, sekas, kādas ir par atkāpšanos no islama ticības.”

“Mēs varam uzbrukt Afganistānai un sacīt, ka tā ir cīņa pret terorismu, nevis karš pret islamu, bet pēc fundamentālā musulmaņa domām robežas starp civilo un reliģisko, politisko un garīgo nepastāv. Tas viss ir viens vesels.”

Naids, kuru daudzi fundamentālie musulmaņi izjūt pret Rietumiem, ir “ārkārtīgi sarežģīts jautājums”, saka Šantcs. Noteiktu lomu spēlē sociāli ekonomiskie jautājumi. Ārkārtīgā nabadzība, kāda ir, piemēram, Afganistānā, var būt kā dzinulis, lai radītu vēl lielāku reliģisko dedzību. “Viņi tic, ka vēl rūpīgāk, vēl čaklāk īstenojot savu ticību, viņi saņems Allaha svētības,” viņš paskaidro.

“Nav šaubu, bin Ladens ir norūpējies par Palestīnu, par bērnu ciešanām Irākā, ASV atbalstu Izraēlai. Bet ļoti svarīgi faktori ir arī sekulārisma ietekme no Amerikas un Rietumiem — demokrātija, individuālā brīvība, pornogrāfija, alkoholisms, piedauzīgā sieviešu ģērbšanās utt.”

Turpinoties militārajām akcijām Afganistānā, un bin Ladenam aicinot uz “Svēto karu”, adventistu kristiešiem joprojām jāatzīst radušās situācijas nopietnība. Mums ir jāturas pretī kārdinājumam vispārināt izpratni par islamu — saka Šantcs. “Mums nekad nevajag aizmirst, ka kristieši un musulmaņi ir lielā Radītāja bērni, kurus viņš ļoti mīl.”

B. Šancu izjautāja ziņu aģentūra ANR