Aukstās ziemas karstākais koncerts

Skaistajā, bet aukstajā 8. decembra pēcpusdienā mēs pulcējāmies Rīgā, Baznīca ielā, kur bija izdaudzināts, manuprāt, labs koncerts — tajā solīja uzstāties gan vokālais ansamblis “Ielejas balsis”, gan Andra Baumaņa vadītais stīgu ansamblis AMAZEO.

Kad ienācu zālē, mani pārņēma prieks un sajūsma. Arī šoreiz Dieva Gars un reklāmas afišas bija nesušas augļus. Zāle bija gandrīz pilna. Tas tiešām bija patīkami. Es pats arī esmu iesaistīts skaņas veidošanā ar vijoli, un no savas pieredzes secinu, ka tomēr svarīgi ir tas, ka publika vēlas tevi uzklausīt un ka ilgiem treniņiem nu ir vērts izpausties. Tā ir kā alga par padarīto darbu. 

Koncerts sākās ar vokālā ansambļa romantisko uznācienu ar svecēm rokās, kuras vēlāk tika ievietotas svečturī . Man ārkārtīgi patika šo sveču pavadītā dziesma ”O, Lord, Hear My Prayer”. Gribētos pat teikt, ka šī dziesma ir kā himna “Ielejas balsīm”. Tas tāpēc, ka to mēs dzirdam ik reizi, uznākot viņiem uz skatuves. Nē!, es nesaku, ka šo dziesmu esam dzirdējuši simt reizes un tā jau ir apnicīga. Gluži otrādi. Šīs dziesmas vārdi, mūzika un pats izpildījums man lika aizdomāties par svēto un labo, tādēļ vēlos šo dziesmu dzirdēt atkal un atkal. Labas atsauksmes bija par dziesmu, kurā Alvis ar Hellu duetā dziedāja itāļu valodā — interesanti un skaisti. Mēs parasti dziedam angļu valodā vai latīniski. Protams, saksafons bija nepārspējams. Skaista un profesionāla spēle. 

Jauka doma bija iesaistīt šajā koncertā pašu dziedātāju bērnus. Tas bija ļoti jauki, kaut arī mazie tikai uzsita ritmu ar zvaniņiem. 

Runājot par ansambļa izpildījumu kopumā, es teiktu, ka pie katras dziesmas ir daudz strādāts un domāts. 

AMAZEO. Domāju, ka daudzi jau zina šī nosaukuma izskaidrojumu, taču vēlreiz atgādināšu, ka tas simbolizē spēlētāju vārdu pirmos burtus. Diemžēl pie mums nespēlē neviens cilvēks, kuram vārds sākas ar O. Tā ir šī izskaņa, lai nosaukums labāk skanētu. Jā, un dēļ šīs izskaņas mums jāizlaiž viens A. Par laimi neviens par to neļaunojas. 

Mēs šoreiz spēlējām četrus skaņdarbus. Viens no tiem bija jaunums. J.S.Baha “Čakona”. Man personiski tas ļoti patika. Ik reizi, spēlējot šo skaņdarbu, man pār muguru pārskrien “skudriņas”. Jā, šo skaņu mēdz būt tik daudz, ka trūkst vārdu, lai to aprakstītu. Domāju, ka daudziem patika Vivaldi “Ziema” no cikla “Gadalaiki”. Arī AMAZEO dalībniekiem pavīd smaids sejā, kad runa ir par “Gadalaikiem”. Mums ļoti patīk šis cikls. 

Nu, liekas, ka bez ķibelēm jau neiztikt. Mums “pagura” pults un noslīdēja lejup, taču esam trenēti uz šādām niansēm. :)

Viena no svarīgākajām problēmām bija zāles akustika, kas, protams, nav tāda, kāda ir vēlama koncerta dabīgam skanējumam. Tādēļ arī bija nepieciešams lietot mikrofonus. Šeit liela uzslava par pašaizliedzīgo, pacietīgo un profesionālo darbu tiek Sandim Žubem. Sanda darbs ir zelta vērts. Bez viņa mēs nevarētu izdzirdēt tik ļoti svarīgās nianses, ko varam dzirdēt labā akustiskā zālē.

Noteikti vislielākais paldies mums ir jāsaka mūsu Dievam par apsardzību un to, ka šis koncerts noritēja veiksmīgi un pilnvērtīgi. Paldies Dievam par skaisto koncertu!