Ziemassvētki Prezidentes ģimenē

11. decembris, 2001

Īsa “Adventes Vēstu” intervija ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu

– Ar ko jums asociējas Ziemassvētki?
– Tie ir ģimenes svētki, kad ģimene sanāk kopā un pašā tumšākajā gada laikā, atzīmējot Kristus bērna nākšanu pasaulē, savā ziņā arī svētī to domu, ka vistumšākā brīdī vistuvākā ir rītausma, un ka cilvēkiem, mokoties ar dzīves smagumu un grūtībām, vienmēr ir cerība gan par garīgo atdzimšanu, gan par pestīšanu tādā nozīmē, kā to mums mācīja Kristus.

– Jūs esat laba latvietības pārzinātāja. Latviešiem Ziemassvētki bija saulgriežu svētki, bet kristīgā pasaule tos piemin kā Kristus piedzimšanas svētkus. Vai šīs abas lietas var savienot?
– Pilnīgi. Es nekad neesmu redzējusi nekādu pretrunu, jo es uzskatu, ka garīgā attīstība ir kaut kas, kas iet pāri tālu jebkādām konfesionālām atšķirībām. Es uzskatu formālās reliģijas kā tikai, varētu teikt, sociālā līmenī organizētus veidus, kā ļaudīm palīdzēt katram veikt savu garīgās attīstības ceļu. Bet tā būtība un saturs, kas ir gara atdzimšana, kas ir vispār individuāls process, kam jānotiek individuālā sirdī un garā, to jebkura baznīca var tikai veicināt. Bet tas ceļš ir jāveic katram pašam atsevišķam cilvēkam.

– Jūs 18. novembrī Doma baznīcā lūdzāt Dievu. Kas ir tas, ko Latvijai tagad visvairāk vajag?
– Es teiktu, saskaņas, harmonijas sajūtu, pašam līdzsvaru sevī, līdzsvaru sabiedrībā, saskaņu ar Visuma augstākiem garīgiem spēkiem un arī garīgo apskaidrību, lai mēs spētu atšķirt labo no ļauna un pieņemt pareizus lēmumus, tādus, kas nāk visai tautai par labu, ne tikai mums pašiem; mums pašiem par labu un visai tautai arī.

– Kā jūs pati sagaidāt Ziemassvētkus?
– Mēs to vienmēr darām ģimenes lokā un cenšamies iet uz baznīcu. Vai tā būtu sava draudze jeb vietējā baznīca. Vai arī ja iznāk būt ārzemēs, tad es eju uz vietējo baznīcu.