Adventisti pret klonēšanu

4. februāris, 2003

Atsevišķu zinātnieku paziņojumi par pirmo klonēto bērnu piedzimšanu gada nogalē un šī gada sākumā no jauna uzjundījušas diskusijas par to, cik daudz zinātnieki drīkst atļauties un vai zinātne kalpo mērķim mazināt cilvēku ciešanas? Tā kā Septītās dienas Adventisti aktīvi iesaistījušies dažādos zinātniskos projektos, kuri reizēm ir ļoti riskanti, loģisks ir jautājums, kāda ir draudzes attieksme pret notiekošo? Vai klonēšana vienmēr un noteikti ir vērtējama negatīvi?

Džeralds Vilsons, kurš ir Reliģijas un ētikas profesors Lomalindas universitātē (SDA iestāde, kura visaktīvāk iesaistījusies medicīniski zinātniskos projektos), uzskata, ka “mēģinājumi klonēt cilvēku šajā vēstures posmā ir bezatbildīgi, un no šāda viedokļa raugoties tas ir ļoti bīstami. Mēs nezinām, ar cik lielu risku saskarsies jebkurš bērns, kurš būs radīts šādā veidā.”

Iemesls tam ir līdz šim veiktie eksperimenti ar dzīvniekiem. Klonētie dzīvnieki slimoja ar dažādām slimībām, un tā ir problēma, kas ir ļoti aktuāla. Ja pasaulē tiks laisti slimi bērni, vai sabiedrība būs gatava tos ārstēt? Vilsons uzskata, ka tas ir jautājums, uz kuru ir jāspēj atbildēt.

”Protams, tas viss kopā rada jautājumu par cilvēciskās eksistences būtību. Pamatjautājums, kas rodas daudzu kristiešu prātos…, vai nav kāda robeža, kuru mēs esam pārkāpuši? Ir skaidrs, ka mēs neatradīsim tiešu atbildi Svētajos Rakstos, tādēļ mums ir jārīkojas tā, kā kristieši to dara vienmēr — proti, jāmeklē atbildi Bībeles pamatprincipos.”

1998. gadā Septītās dienas Adventistu draudze pieņēma paziņojumu, kura tapšanā klāt bija arī Vilsons. Tajā teikts, ka klonēšana, lai radītu jaunu cilvēku, ir nepieņemama. Tajā pašā laikā Septītās dienas Adventistu draudze uzskata, ka somatisko šūnu kodolu pārveidošana, lai radītu ģenētisku materiālu, kuru var izmantot, lai pasargātu no slimībām vai ārstētu, ir pieļaujama. “Kristiešu atbildība ir pasargāt no ciešanām un vairot cilvēka dzīves kvalitāti,” (Ap. d. 10:38; Lūkas 9:2) teikts Adventistu draudzes paziņojumā. “Ja ar somatisko šūnu kodolu pārveidošanu ir iespējams pasargāt no ģenētiskām slimībām, tad šo tehnoloģiju, paturot prātā mērķi mazināt ciešanas, var izmantot.”