“Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāreņus…”
Šis teksts no Jēkaba vēstules ir tas, ar kuru es gribu iedrošināt visus, kas lasīs šo rakstu. Jau 8 gadus es dzīvoju Lietuvā, un savā 26 gadus garajā dzīvē es nekad neesmu piedzīvojis tādu prieku un apmierinājumu kā pagājušajos Ziemassvētkos.
2001. gada vasarā es saņēmu vēstuli no ADRA Deutschland (ADRA’s Vācijas nodaļas), kurā viņi jautāja par apstākļiem, kādos Austrumeiropā dzīvo bāreņi. Es nekad līdz tam nebiju bijis nevienā bērnu namā, tādēļ vēstule kļuva par iemeslu piezvanīt un arī apciemot dažas šādas iestādes. Tas, ko es redzēju, bija satriecoši! Es atklāju, ka daudzi bērnu nami Lietuvā piedzīvo ļoti grūtus laikus. Viņiem nav naudas, ko samaksāt saviem darbiniekiem, trūkst līdzekļu ēdiena un drēbju iegādei bērniem, nepietiek naudas medikamentiem. Viņi nespēj samaksāt arī par patērēto ūdeni, elektrību un citām labierīcībām.
Kad biju veicis savus pētījumus, es nosūtīju ziņojumu uz Vāciju un pastāstīju par redzēto. Viņi man atbildēja, ka vēlētos nosūtīt 900 Ziemassvētku dāvanas, lai palīdzētu dažiem bērniem. Šis projekts, kuru mēs īstenojām 2001. gadā, bija tikai mūsu darba sākums.
Šajā vasarā es atkal saņēmu vēstuli no ADRA’s Vācijas nodaļas, kurā viņi rakstīja, ka 2001. gada projekts bijis tik sekmīgs, ka viņi gribētu to īstenot atkal, tikai šoreiz viņi būtu gatavi sniegt lielāku palīdzību un atsūtīt apmēram 1500 dāvanu pakas. Mēs atkal sazvanījāmies, apmeklējām dažus bērnu namus, lai redzētu, kas viņiem visvairāk vajadzīgs, un tad gaidījām ziņas no Vācijas. Gaidījām, gaidījām.
Kad pienāca decembra sākums, es beidzot saņēmu vēstuli no ADRA’s, kurā bija rakstīts, ka viņi ir slēguši dažas savas noliktavas un nosūtījuši automašīnas uz Lietuvu un citām valstīm. Mēs atkal gaidījām un gaidījām, kad krava būs klāt. Beidzot automašīnas ieradās. Kad es ieraudzīju pavadzīmi, es sapratu, ka nāksies atkal zvanīt. Viņi nebija atsūtījuši 1500 Ziemassvētku dāvanu pakas, bet… 2460!
Daudzo Ziemassvētku dāvanu dēļ, kuras atnāca šajā gadā, es nebiju spējīgs apmeklēt visus Ziemassvētku pasākumus. Bet tur, kur es aizbraucu, es nevaru aprakstīt to prieku un laimi, kāda bija katra bērna sejā! Daudziem, ja ne vairumam, šīs bija vienīgās dāvanas, kuras viņi saņēma. Daudzi bērnu namu direktori mums ar asarām acīs sacīja, ka ja mēs nebūtu ieradušies, šiem bērniem nebūtu bijuši tik īpaši priecīgi Ziemassvētki. Viena direktore mums pat sacīja, ka tajā dienā bija lūgusi Dievu, lai Viņš atsūta kādu, un, lūk, mēs ieradāmies.
2001. gada darbs ir atvēris daudzas durvis šajos bērnu namos, un dažas no draudzēm turpināja iesākto darbu arī vasarā, gatavojot īpašas programmas. Daži no bērniem ir apmeklējuši mūsu Ceļa meklētāju nometnes. Dievam ir tūkstošiem ceļu, kā aizsniegt mūsu sirdis! Šiem bērniem vajag draugus, un mēs cenšamies viņiem tādi būt.
 |
 |
 |
| Meitene no bāreņu nama palīdz izkrāmēt ADRAs dāvanu kastes | Bāreņi saņem ADRA Deutschland Ziemassvētku dāvanas | Bāreņi saņem ADRA Deutschland Ziemassvētku dāvanas |
