Ne visiem tas patika
14. augusts, 2001
Runa ir par labdarības pasākumu Valmierā, kuru kopā organizēja trīs draudzes — luterāņi, adventisti un baptisti. 4. augustā Valmieras stadionā pulcējās ne tikai šo trīs draudžu mācītāji un draudzes locekļi, bet arī cilvēki no citām konfesijām un interesenti, kā saka, no malas.
Tieši pirms gada Valmierā izveidojās labdarības fonds, kura mērķis bija paēdināt tos bērnus, kuri dažādu iemeslu dēļ dzīvo nabadzībā. Ideja tika aizgūta no Līvāniem, kur par šādu virtuvi rūpējas Dzintra Zoldnere (AV par to ir jau rakstījušas). Valmierā sākotnēji tā bija adventistu veidota organizācija ar vietējās pašvaldības atbalstu. Taču drīz vien darbā iesaistījās brāļi un māsas no luterāņu un baptistu draudzes. Gada laikā darbs ir sekmīgi gājis uz priekšu, un šobrīd virtuvē ik dienas paēd 60 bērni.
Jau tagad virtuve ir pārtapusi no vietas, kur paēst, par tādu kā sociālu centru. Ieceres ir vēl drošākas. Taču 4. augustā "Kristīgā žēlsirdības fonda" darbinieki pieminēja Dieva žēlastību pagājušajā gadā.
Vispirms sestdien pulksten divos notika preses konference, kur atbalstu notiekošajam izteica pilsētas mērs Māris Kučinskis. Bet pulksten četros pilsētas stadionā sākās koncerts un evaņģelizācijas pasākums ar nosaukumu "Atmoda sākas ar mani", kurš ilga četras stundas. Pamīšus mijoties mūzikai un uzrunām, sanākušie klausītāji varēja iepazīties gan ar vietējiem mācītājiem, gan arī viesiem — Ev.luteriskās baznīcas Valmieras iecirkņa prāvestu Mārtiņu Irbi, SDA Latvijas draudžu savienības prezidentu Viesturu Reķi un baptistu mācītāju Edgaru Maži. Un, protams, mūziķiem — Sintiju Gravu, grupu "Avotu stīgas", "Zilā krusta" brāļiem, adventistu mūziķiem un Valda Indrišonoka grupu. Tieši par pēdējo dziedātāju jāsaka tas, kas rakstīts virsrakstā — ne visiem tas patika. Indrišonoks spēlē kristīgo roku, tādēļ daudzi klausītāji viņa koncerta laikā aizgāja. Taču īstenībā organizētāji to bija jau paredzējuši — zinot, ka šī mūzika ir pieņemama vairāk jaunajai paaudzei, Valda Indrišonoka dziesmas bija pēdējā daļā.
Man bija tas gods kopā ar māsu Dainu no luterāņu draudzes vadīt šo pasākumu, un, no skatuves raugoties, likās, ka pasākums tomēr bija svētīgs. Lai gan lija lietus un laiks varēja būt labāks, cilvēki klausījās ar interesi. Varbūt, ka pasākums varēja būt īsāks — 4 stundas tomēr ir daudz. Tika saziedots pāri par 200 latiem bērnu vajadzībām. Kā savās uzrunās izteicās daudzi mācītāji — šis ir labs piemērs, kā var vienoties dažādas konfesijas, lai darītu labu. Viesturs Reķis sacīja, ka mums ir jāmācās darīt to, ko saka Bībelē Jānis — mīlēt nevis ar vārdiem, bet ar darbiem. Un "Kristīgā žēlsirdības fonda" cilvēki ir tie, kas zina šo vārdu nozīmi.
