Tas noteikti nebūs jaunums, ja pavēstīšu, ka Rīgas I draudzes telpās katru sestdienu plkst. 13:00 notiek Café Church (CC) dievkalpojumi. Šī ziņa jau labu brīdi atrodas uzmanības centrā. Daudz ir dzirdēts pozitīvu atsauksmju, bet netrūkst arī skeptisku un noraidošu viedokļu. Nepievienošos šoreiz ne vieniem, ne otriem, bet mēģināšu dot informāciju par to, kā CC tiek veidotas citās valstīs un kādi mērķi un metodes tiek izmantotas.
Mēs esam tik dažādi, tik dažādi domājam, tik dažādi ģērbjamies un dzīvojam. Arī Dievs mūs visus ir radījis dažādus, katrs no mums ir meistardarbs — tikai vienā eksemplārā. Vai nav lieliski! Tādas pašas ir arī mūsu vajadzības un tikpat dažādas ir mūsu iespējas un kalpošanas veidi. Arī Café Church veidi un izpausmes katrā vietā ir citādāki, un atbilst sabiedrības interesēm un dzīves stilam.
Tuvākā CC atrodas Somijā, Helsinkos, kuru vada sludinātājs Atte Helminen.
Otra ir Dānijā, Kopenhāgenā, to vada Betina Wiik. Man bija iespēja tikties ar šiem cilvēkiem «Euro Pastors Council 2001» ietvaros.
CC Kopenhāgenā ir izveidojusies pirmā, un CC Helsinkos daļēji ir izmantota pieredze, kas gūta Kopenhāgenā, tomēr šīs draudzes ir pilnīgi dažādas un gājušas pilnīgi dažādus attīstības ceļus. Bet mērķis un mērķauditorija ir viena un tā pati.
Kopenhāgena. Lai aizsniegtu jaunos cilvēkus, kas atstājuši draudzi, trīs sievietes izveidoja “The Youth Church by the Lakes” (jauniešu draudzi pie ezeriem). Šo draudzi dēvēja par “Pētera draudzi”, tādu, kas vērsta uz savu aizgājušo un formālo brāļu un māsu aizsniegšanu. Lietotās metodes bija vienkāršas. Cilvēki tika pieņemti tādi, kādi viņi ir, neuzstādot nekādas “ticības barjeras”. Tā bija mūsdienīga evaņģēlija sludināšana un tā padarīšana par ikdienas nepieciešamību un sastāvdaļu, kā arī savstarpēja kontaktēšanās, rūpes vienam par otru un kopējas lūgšanas.
Pēc 2 gadu darbības dzima ideja par CC. Tas bija loģisks solis, lai vērstu savu darbību “uz āru”. Lai aizsniegtu jauniešus, kas nav kristieši. Tāpēc bija nepieciešams radīt tādu vidi, kurā jaunie cilvēki justos komfortabli. Radīt apstākļus, lai cilvēkiem gribētos nākt, lai viņi nejustos izrauti no savas ikdienas aprites. Un kas var būt labāks par kluba – kafejnicas atmosfēru. Šo savas darbības etapu Betina nosauca par “Pāvila draudzi”, kad uzsvars vairs netiek likts uz darbu ar “savējiem”, bet gan evanģēlija sludināšanu nekristiešiem.
Par finansējumu: Nav bijis pastāvīga finansu avota, bet Dievs ir sagādājis nepieciešamos līdzekļus un nodrošinājumu. Pēc Bettinas teiktā: “Finansējuma trūkums nav attaisnojums Dieva uzdevuma nepildīšanai. Vajag tikai sākt, un Dievs parādīs kā un dos arī līdzekļus.”
Par attiecībām ar tradicionālo SDA draudzi: CC nav atsevišķa draudze, bet kāpēc lai tā nevarētu būt? CC ir Kopenhāgenas draudzes paspārnē, bet darbojas pilnīgi neatkarīgi. Arī jaunkristītie draudzes locekļi netiek “pārspēlēti” tradicionālajai draudzei. Cilvēkiem ir brīva izvēle. Daži varbūt tā arī nekad neaizies uz tradicionālo dievkalpojumu, bet vai tādēļ viņi nebūs Dieva bērni? Viņu baznīca ir CC.
Par kalpošanu: CC pastāvēšana nav iedomājama bez “mājas grupām”. Nav iespējams strādāt un pieaugt Kristū, reizi nedēļā atnākot uz dievkalpojumu. Sestdienas dievkalpojums ir sabata svinēšana, kopēja Dieva slavēšana un prieks no savstarpējām attiecībām un attiecībām ar Dievu. Viss darbs tiek veikts nedēļas laikā. Bez sestdienas dievkalpojumiem ir arī lūgšanu pēcpusdienas, interešu grupas, tematiski vakari un arī pasākumi mūsu nekristiešu draugiem kā pirmais solis savstarpējam kontaktam. Visas “svētrunas” runā CC vadītāji, jo pieredze rāda, ka klasisks sludinātājs netiek uztverts kā “savējais”. Rodas distance, un cilvēki “no ielas” to ļoti asi izjūt. Ir bijuši gadījumi, kad pēc sludinātāja runas ir zaudēti pastāvīgie apmeklētāji. Tāpēc ir pieņemts lēmums neuzaicināt viessludinātājus, bet runāt pašiem. Šī iemesla pēc arī Bettina studē teoloģiju.
Par apmeklētājiem: Pamatā tie ir jaunie cilvēki, kas dzīvo, strādā vai mācās apkārtējā rajonā, kā arī “nepareizie “ draudzes locekļi, tie, kas nav atraduši vai negrib atrast savu vietu tradicionālā adventistu baznīcā.
Par mūziku: Ļoti liela nozīme šajā darbā ir mūzikai. Neder mūzika tikai no CD. Ir nepieciešama augstas kvalitātes “dzīvā” mūzika, un pēc iespējas vairāk. Dažkārt kopēja dziedāšana un muzicēšana aizņem pat līdz 80% no visa dievkalpojuma. Mūzikas stili visdažādākie, sākot no kristīga tehno, beidzot ar klasisko mūziku. Katrai paaudzei un sociālajam slānim ir sava mūzika, un noteikti Dievam ir skaņdarbi un izpildītāji katrā mūzikas stilā ikvienam cilvēkam.
Par darbības rezultātiem: Pēc 2 gadu darbības kā “The Youth Church by the Lakes” draudze bija izaugusi no trīs sievietēm līdz 12 cilvēkiem. It kā ne pārāk daudz, bet vajag ņemt vērā, ka tā ir “vissmagākā” publika – bijušie draudzes locekļi. Atskatoties atpakaļ, var redzēt, cik Dievs gudri un plānveidīgi ir vadījis šīs draudzes attīstību, jo rezultāts pirmo 2 gadu darbam nebija vien 12 locekļi, bet uzsākot CC, pirmie apmeklētāji bija šo 12 kristiešu draugi,un paziņas. Nākošā pusgada laikā regulāro apmeklētāju skaits pieauga līdz 50 cilvēkiem. Pašlaik CC ir 12 kristīti locekļi un 80-110 regulāru apmeklētāju. Lielākā problēma pašlaik ir sagatavot cilvēkus kristībām, jo vienkārši trūkst līdzekļu un cilvēku, kas to varētu izdarīt. Citiem vārdiem sakot: nevar tikt galā ar cilvēku pieplūdumu.
Kopenhāgenas CC ir reāls piemērs, kā Dievs tukšā vietā, izmantojot dažus ierindas kristietšus, izveido dzīvu un strauji augošu draudzi. “Ja jums Dievs ir kaut ko uzticējis, tad dariet to, un Viņš parūpēsies par pārējo,” saka Bettina Wiik.
Tagad pārcelsimies mazliet tuvāk Latvijai, uz Helsinkiem. Cafe Seed — tāds nosaukums dots CC Somijas galvaspilsētā. Atšķirībā no CC Kopenhāgenā, Cafe Seed projekts ir ļoti nopietni izstrādāts. Ja CC Kopenhāgenā ir radusies, pateicoties dažu cilvēku entuziasmam, un attīstījusies, mācoties no savām kļūdām, klupieniem un puniem, tad Cafe Seed ir izstrādāts biznesa plāns, tā ir reģistrēta organizācija ar visām nepieciešamajām atļaujām bizesa darbības vekšanai. Bet ne jau viss radās tukšā vietā. Sākums meklējams 1996. gadā, kad pēc jauniešu konferences Live XL tika organizētas vakara sanāksmes Love XL nekristiešu jauniešu aizsniegšanai. Pati doma par Cafe Seed dzima pec Kopenhāgenas CC apmeklējuma. Darba grupa, kurā bija 12 jaunieši (tagad jau skaits ir pāri 20), aizvadīja vairāk nekā gadu kopējās lūgšanās un plānošanā, līdz projekts sāka īstenoties. Jaunieši pat rīkojuši aptauju (anketēšanu) apkārtējā rajonā, lai uzzinātu, kādu kafejnīcu cilvēki vēlētos redzēt, kad tai jābūt atvērtai, ko viņi vēlētos ēst, dzert, klausīties.
Šādi ir aptaujas rezultāti:
