Adventistu Baznīca Lietuvā
11. jūnijs, 2003
Pirmo reizi reģistrēta 1926. gadā, Septītās dienas adventistu draudze pēc 76 gadiem varētu saņemt oficiālu valsts atzīšanu. Jautājumu šobrīd izvērtē parlaments. Saskaņā ar projektu, valsts ir paredzējusi paplašināt konfesiju tiesības un apstiprināt to lomu sabiedrībā. Paredzams, ka oficiālais lēmums varētu būt pieņemts gada beigās vai nākamā gada sākumā.
Adventistu draudze pēc padomju okupācijas atkārtoti tika reģistrēta 1996. gadā, kas tai deva tiesības organizēt dievkalpojumus un pirkt īpašumu. Tomēr valstiska atzīšana nozīmēs, ka draudzes darbs tiek novērtēts, un draudzei turpmāk būs tiesības mācīt reliģiju valsts skolās, līdzīgi kā to dara tradicionālās konfesijas. Lietuvā tās ir Romas Katoļu, Grieķu Pareizticīgā, Krievu Pareizticīgā, Vecticībnieku, Luterāņu, Reformatoru baznīca, Ebreju un Musulmaņu draudzes.
Lai gan galvenā atšķirība ir ticības mācīšana skolās, valstiska atzīšana dod arī citas priekšrocības.
“Piemēram, Baptistu baznīcu parlaments ir atzinis kā oficiālu, lai gan netradicionālu konfesiju. Tas nozīmē, ka draudze valstī nepastāv tik ilgi, cik tradicionālās baznīcas. Lai gan visām konfesijām ir tiesības pieejai radio un TV, atzītajām konfesijām raidlaiku saņemt ir vieglāk,” tā saka Lietuvas Misijas Lauka sekretārs Bertolds Hibners.
Lai iegūtu valsts atzīšanu, nepieciešams, lai draudzei būtu ievērojams draudzes locekļu skaits. Baznīcai valstī jādarbojas vismaz 25 gadus. Tai jādod pozitīvs ieguldījums sabiedrības labā, un tās mācība nedrīkst aicināt uz valstī pastāvošās iekārtas gāšanu. Adventistu draudze atbilst visiem kritērijiem. Tieslietu ministrija ir apstiprinājusi adventistu pozitīvo ieguldījumu sabiedrībā. Šis ziņojums tagad nosūtīts parlamentam.
Jāpiebilst, ka bez adventistiem oficiālu atzīšanu cer saņemt arī Vasarsvētku draudze, Metodisti un Jaunapustuliskā baznīca.
Lai gan draudze Lietuvā pastāv jau sen, padomju laikos tā bija ļoti cietusi. 1990. gadā Lietuvā bija tikai 48 adventisti. Tagad tur ir 13 draudzes ar tūkstoš draudzes locekļiem, kā arī mazākas grupas visā valstī. Galvaspilsētā Viļņā ir trīs draudzes — lietuviešu, poļu un krievu.
