Atskats uz pagājušo rudeni

Citus varbūt skumdina aizgājusī vasara un garie, tumšie vakari, aukstums un sals. Taču rudens bija arī pļaujas un pateicības laiks. Redzot, kā mūsu apcirkņi pildās ar saknēm, dārzeņiem, ievārījumu burciņām, mūsu sirdis pildījās ar pateicību un pielūgsmi visa tā Dēvējam.

Valkas un Strenču draudzē, kad dārza un lauku darbi bija padarīti, viens sabata dievkalpojums atšķīrās no citiem. Pirmajā daļā neskanēja pārdomas par sabatskolas tematu, draudzes telpas tika izrotātas ar dabas veltēm — augļiem, dārzeņiem, ogām. Atskanēja pateicība un slavas dziesmas Radītājam, Tam, kurš rūpējas par mūsu ikdienas vajadzībām. Kā jau svētku reizē, bija atnākuši vairāk viesu, arī tie, kuri dievkalpojumus apmeklē diezgan neregulāri. Strenču draudzes telpas bija piepildījuši ne tikai paši strencēnieši, bet arī ticības draugi no tuvējās Valkas un Smiltenes draudzes. Un tam ir savs iemesls. Jaunajai Strenču draudzei tie bija pirmie Pļaujas svētki!

Izskan daudz muzikālo priekšnesumu. Dzied ne tikai lieli, bet arī bērni. Strenču Pļaujas svētki izvēršas par Valkas rajona draudžu kora salidojumu. Par to gandarījums diriģentei Maijai. Tas ir rezultāts, savulaik kalpojot Smiltenes, tagad Valkas un Strenču draudzē.

Ārija Glāzera uzrunā saklausāmas vēstis, kas iekļauj gan ikgadējo rudens pļauju, gan arī vērš mūsu skatus uz pasaules druvas pļauju, kad uz šo zemi nāks Kristus, lai ņemtu savus ļaudis pie sevis.

Strencēnieši pateicīgi valcēniešiem, kuri regulāri kuplina mūsu dievkalpojumus. Arī strencēnieši, kaut retāk, bet rod iespēju būt un kalpot Valkas draudzē. Jūtamies kā viena draudze, un arī kalpojam kopā — gan pie labdarības zupas virtuves izveides, gan Kristīgā radio iecerēm skanēt arī Valkā un apkārtnē.

Mācītājām Tālim, kurš apkalpo abas draudzes, ar dzīves draugu Santu sabats ir pati raženākā darba diena. No rīta dievkalpojums Valkā, pēcpusdienās Strenčos, bet pa vidu jāpaspēj vēl kur pabūt. Ir reizes, kad jāvada par trīs dievkalpojumi. Piemēram, Pļaujas svētki bija arī Valkas specializētajā valsts sociālās aprūpes centrā. Tur mūs gaidīja ļaužu piepildīta svētbrīža telpa. Tie, kuri nevarēja atnākt, notiekošo varēja dzirdēt savās istabiņās radio tīklā.

Bet nu jau pagājuši arī Ziemassvētki, kad pat laicīgā pasaule to gaidīja kā brīnumu laiku. Mēs to izmantojām nevis pasaules standartu paaugstināšanai, bet Kristus vēsts nešanai tuvākajā apkārtnē. Bet tas jau ir cits stāsts...