Ziņas no ārzemēm

Jauns dievnams Irākā

Jauna Septītās dienas adventistu baznīca atvērta Mosulas pilsētā, 400 kilometrus uz ziemeļiem no Bagdādes. Iesvētīšanas dievkalpojums, kurā piedalījās ap 100 draudzes locekļu un viesu no kaimiņu pilsētām, notika 1. novembrī. Šis notikums ir ievērības vērts, ņemot vērā nekārtības, kādas vērojamas valstī, un arī nenoteikto situāciju reliģijas jomā. Neviens nezina, kāda turpmāk Irākā būs attieksme pret reliģiskajām minoritātēm.

Apmēram 40 Bagdādes draudzes locekļi veica 5 stundas garo ceļu ar autobusu līdz Mosulai, lai varētu dalīties priekā ar mazo Adventistu draudzīti.

“Mums nācās šķērsot rajonu starp Samāru un Tikrītu, kas ir Sadama Huseina dzimtā vieta, tādēļ pazīstama kā īpaši vardarbīga. Bet mēs lūdzām, lai Dievs mūs sargā, un esam pateicīgi Viņam, ka ceļojums bija gluds un bez piedzīvojumiem,” saka Bagdādes draudzes vecākais Abdels Masihs.

Mosula tiek uzskatīta par Septītās dienas adventistu Baznīcas šūpuli Irākā. Pirmā draudze tika nodibināta tieši te 1923. gadā pēc tam, kad misionārs V. K. Isings bija kristījis 7 cilvēkus. 1931. gadā tika atvērta draudzes skola.

Vēlāk vairums draudzes locekļu pārcēlās uz dzīvi Bagdādē. Nesen draudzes vecākie nolēma nopirkt un pārbūvēt jaunu ēku, ar labākām komunikācijām, modernākā pilsētas daļā. Ēkā ir arī dzīvoklis mācītājam. Jaunais dievnams atrodas tikai dažu simtu metru attālumā no senās pilsētas Ninives sienām. Musulmaņi tic, ka Bībeles pravieša Jonas kaps atrodas apmēram 2 kilometru attālumā.

Irākas Adventistu Baznīcas vadītāji vēlas atvērt vairākus jaunus dievnamus. Viena no pilsētām ir Unhuka, kur Baznīca vēlas nopirkt ēku un nodibināt draudzi.

Jāpiebilst, ka Irākā ir ap 400 adventistu, kas pulcējas četrās draudzēs.


Zaokskas semināram 15 gadi

Kopā ar ciemiņiem no Savienotajām Valstīm, Eiropas un visas bijušās Padomju savienības teritorijas Zaokskas Teoloģiskā akadēmija (tā tagad sauc šo semināru) svinēja 15 gadu jubileju. Pēc padomju ēras sabrukuma šī bija pirmā garīgā adventistu mācību iestāde, kurai atļāva darboties PSRS teritorijā. Tās izveidē piedalījās draudzes locekļi no visas pasaules, tajā skaitā arī Latvijas.

Svinību pasākumā Vispasaules Baznīcu pārstāvēja bijušas Adventistu Baznīcas vadītājs Teds Vilsons un mācītājs Huans Prestols. Apsveikuma telegrammas bija atsūtījusi arī Krievijas Dome un Tieslietu ministrija.


Adventistu draudzes pieaugums Krievijā

Daudzās adventistu divīzijās notikušas gada sanāksmes. Arī Eiroāzijas divīzijā. Galvenā uzmanība sanāksmē pievērsta Baznīcas pieaugumam. Ir nopirktas 308 ēkas baznīcu izveidei, šobrīd notiek dokumentu kārtošana vēl 7 dievnamiem. Ir izveidotas 200 Bībeles studiju grupas un 101 jauna draudze. 323 mācītāji apmācīti īpašai evaņģelizācijas programmai. Baznīcas mērķis ir motivēt personisko evaņģelizāciju un veidot vairāk Bībeles studiju grupas un draudzes.


Amerikā adventistus neatpazīst

Kaut gan Adventistu Baznīca ir pielikusi lielas pūles, lai veidotu atpazīstamu tēlu ASV, aptaujas rāda, ka mazāk cilvēku zina, kas ir adventisti. Ziemeļamerikā ir 1 miljons Septītās dienas adventistu.

Ja pirms 20–30 gadiem adventistu vārds Amerikā bija pazīstamāks, tad 2003. gadā tikai 56 procenti ASV un Kanādas iedzīvotāju teicās zinām, kas ir adventisti. 1986. gadā 70 procenti bija dzirdējuši par Adventistu Baznīcu.

“Kultūra ir mainījusies. Tagad ir vairāk nekristiešu,” saka Ziemeļamerikas Komunikācijas departamenta direktors Kermits Neteburgs. “Šodien masu medijos ir lielāka konkurence par atpazīstamību. Otrs iemesls ir tas, ka adventisti ir pārtraukuši zināmas aktivitātes sabiedrībā. Mēs vairs neklauvējam pie durvīm, lai stāstītu par Dievu un iznēsātu grāmatas. Mēs nerīkojam publiskus seminārus, kā tas bija kādreiz. Tas droši vien ir iemesls, kādēļ esam palikuši mazāk pazīstami.”

Pētījums rāda, ka tie, kuri ir jaunāki par 40 gadiem, daudz retāk ir dzirdējuši par Adventistu Baznīcu. Šī tendence ir vērojama kopš 1970. gada.

Tiem 56 procentiem, kas bija dzirdējuši par adventistiem, jautāja, kas nāk viņu prātā, kad viņi dzird Septītās dienas adventistu Baznīcas vārdu. 33 procenti sacīja, ka viņiem ir pozitīvas emocijas, 20 procentiem negatīvas. 15 procenti asociēja šo nosaukumu ar Mormoņu Baznīcu, Jehovas lieciniekiem vai arī teica, ka Adventistu Baznīca ir kults.

Neteburgs uzskata, ka tas ir viens no vissatraucošākajiem atklājumiem, jo “mēs gribētu, lai cilvēki zina, kas mēs esam”.

Vēl viens interesants ir fakts, ka tie cilvēki, kas ir dzirdējuši par adventistiem, pazīst kādu adventistu, jo viens no viņu kaimiņiem, draugiem, radiniekiem, kolēģiem vai paziņām ir draudzes loceklis.

Visas mūsu programmas presē, publikācijas, reklāmas, kādas ir bijušas Amerikā par Baznīcu, nav atstājušas gandrīz nekādu iespaidu uz cilvēku zināšanām. Tas nozīmē, ka vissvarīgākais ir personiskais kontakts. Un tikai draudzes locekļi ir tie, kas var nest pasaulē Baznīcas vārdu.


Skumīgas ziņas

Masu medijos ir izskanējušas ziņas par ugunsgrēku Tautu draudzības universitātes kopmītnēs Maskavā. Diemžēl postošajā ugunsgrēkā, kur bojā gāja 38 studenti un vairāk nekā 200 ievainoti, cietuši arī divi adventistu studenti. Viens no viņiem Džiankarlo Paitamala Saencs ir miris. Otrs — Ivans Ostrovskis no Brazīlijas — tika hospitalizēts. Viņa dzīvībai briesmas nedraud. Viņš izlēca no 5. stāva loga un lauza roku, ribas un bojāja mugurkaulu. Ostrovskis pats uzskata, ka Dievs brīnumainā kārtā viņu izglābis.