«Ardievu, Ļeņin!»

	«Ardievu, Ļeņin!»

Kristofers Zilbers (Christoph Silber) tiek dēvēts par Vācijas kino austošo zvaigzni. Viņš ir filmu scenārists un Septītās dienas adventists. Viņa pēdējais projekts «Ardievu, Ļeņin!» ieguvis sešas balvas Eiropas filmu festivālā Berlīnē gada nogalē.

Filma «Ardievu, Ļeņin!» ir stāsts par vienu Austrumvācijas sievieti, kas 1989. gadā nokļuva komā. Tas bija grūts laiks sievietei, kura aktīvi centās veicināt sociālo progresu sociālistiskajā Vācijā. Kad pēc 8 mēnešiem viņa atmodās, dēls baidījās, ka, ņemot vērā viņas vājo sirdi, ziņas par sociālisma un Berlīnes krišanu viņu var šokēt līdz nāvei. Ko darīt? Dēls nolēma, ka slēps no mātes ziņas par notikušajām pārmaiņām un radīs iespaidu, ka nekas nav noticis.

«Ardievu, Ļeņin!» ir guvusi milzīgu atsaucību ne tikai Vācijā, bet visā Eiropā. Drīzumā šo filmu ir paredzēts teatralizēt Amerikas Savienotajās Valstīs.

Zilbers pievienojās šim projektam pirmsprodukcijas sagatavošanas pašās beigās un centās stiprināt vienu no šīs filmas vissvarīgākajām vēstīm. Viņš saka, ka filma ir par samierināšanu — ne tikai par Vācijas samierināšanu, bet arī ģimenes samierināšanu.

“Faktiski šis ir stāsts par sašķeltu ģimeni,” saka Zilbers, “un zēns saprot, ka viņam vajadzīgs miers. Viņš vēlas mieru gan savā dzīvē, gan ģimenē, kura vēsturisku apstākļu dēl sašķēlās ļoti agri.”

Ģimenes vienotības tēma ir ļoti nozīmīga Zilberam, kurš pats ir tēvs un vīrs. Viņš uzskata, ka būt kristietim filmu industrijā nav grūti. “Man tas ir ļoti viegli, jo es zinu, ka es vienmēr esmu kristietis. Es nevaru novilkt savu kristieša mēteli un uzvilkt scenārista drēbes,” viņš saka. “Tādēļ cenšos iet kopā ar Dievu tik daudz, cik vien spēju. Dažkārt es krītu, bet mans dzīves mērķis ir sekot Dievam un staigāt ar Viņu visur kopā.”

Zilbers ir aktīvs draudzes loceklis, un viņš kā savu misiju redz aizsniegt cilvēkus caur savu mākslu — filmu scenāriju rakstīšanu.

“Es domāju, ka šī ir lieliska iespēja uzrunāt tos cilvēkus, kas ir pie varas, kam ir noteikta loma sabiedrībā. Ja var aizsniegt šos cilvēkus, tos aizkustināt, tad var atvērt viņu acis uzlietām, kuras tie nav saskatījuši. Man šķiet, ka man ir šī lielā priekšrocība to darīt.”

Zilbers saka, ka visiem filmu ražotājiem, ne tikai kristiešiem, ir milzīga atbildība par to, ko viņi dara.

“Es uzskatu, ka visiem filmu veidotājiem ir pienākums pateikt pasaulei patiesību, kāda tā ir. Bet ne tikai pateikt patiesību — pateikt arī to, ka pasaule varētu būt citādāka, ka mēs varam mīlēt viens otru daudz vairāk, ka varam nest mieru tad, kad cilvēki karo, un ka mums nav jāpaliek par tādiem, par kādiem citi mūs vēlas izveidot.”

www.adventist.org/news/data/2003/11/1071601628/index.html.en
www.good-bye-lenin.de