Dīvainie Ziemassvētki
6. janvāris, 2002
Aknīstē nav Septītās dienas adventistu draudzes. Taču tur ir dažas māsas, kuras kristījušās Vasarsvētku draudzē. Arī viņām nav sava dievnama, kur pulcēties. Viņas regulāri sanāk pie vienas sievietes mājās un kopā pēta Bībeli, slavē Dievu. Nu jau vairāk nekā gads, kopš viņas studē Bībeli arī kopā ar adventistu mācītāju Laimoni Tomsonu; sākumā neklātienē, pa pastu, vēlāk arī regulāri tiekoties.
Šajos Ziemassvētkos pie ticības māsām ciemojāmies sešatā. Vispirms jau minētajā dzīvoklī. Kopā uzdziedājām, pasēdējām pie svētku galda. Tad devāmies uz Aknīstes slimnīcu un pansionātu, lai ar dziesmām iepriecinātu tos, kas paši nevar aiziet līdz dievnamam. Koncerts izvērsās jauks. Bet jau pēc koncerta sieviete, kas mūs uzņēma slimnīcā, aicināja, lai mēs tajā Ziemassvētku vakarā uzdziedam vietējā Luterāņu baznīcā — izrādās, viņa bija mācītāja kundze. Diemžēl mums bija jāatsaka — tovakar gribējām uzspēt iepriecināt vēl Jēkabpils slimnīcas pacientus. Taču sarunājām, ka tiksimies Lieldienās. Tas būtu jauks pasākums — uzdziedāt Aknīstes Luterāņu brāļiem un māsām. Bet tovakar Jēkabpils slimnīcā mums pievienojās vēl divas dziedātājas no Jēkabpils draudzes. Slimnieku dāvinātās dāvaniņas un aizkustinājuma pilnās asaras bija mums gandarījums — mēs nebijām pūlējušies veltīgi.
