Sabata svētīšana dažādās kultūrās

16. februāris, 2004

Septītās dienas adventisti, un arī tie, kas apmeklē Adventistu baznīcu, ir vienoti sabata atzīšanā. Viņi nešaubās, ka sestdiena ir sabats jeb svēta diena. Daudzi sestdienās apmeklē baznīcu un sabatskolu. Tomēr sabata svinēšana ir atšķirīga, un draudzes vadītājiem sabats bieži vien izrādās stresa pilns.

Meja-Elena Kolona, kas ir Ģenerālkonferences Sabatskolas departamenta direktora palīdze, ir aizstāvējusi doktora disertāciju par sabata ievērošanu. Tajā viņa pētījusi un analizējusi sabata svētīšanas ieradumus 51 valstī. 

“Es biju sagaidījusi, ka atšķirības sabata svinēšanā būs lielākas,” saka Kolona, kas sāka darbu pie doktora programmas 1991. gadā. Tomēr dažādās kultūrās atšķirības sabata svinēšanā ir nelielas. “Tādām ir jābūt,” saka Kolona.

Savā darbā viņa iekļāvusi vairāk nekā 3000 aptaujas anketas, kas veiktas 51 valstī. Anketas bija aizpildītas angļu, franču, vācu, spāņu un krievu valodā.

Visgrūtāk sabatā ir mācītājiem un draudzes vadītājiem. Viņiem sabats nozīmē sludināšanu, draudzes locekļu apmeklēšanu un citus pienākumus. Bieži vien tas uzliek papildus slodzi ģimenei. 

Pētījums ir atklājis, ka tikai 26 procenti sabatā veic kalpošanu — apmeklē slimos un tos, kas neierodas uz dievkalpojumiem, palīdz citu vajadzībās. “Tā ir dziedināšanas diena,” saka Kolona, kura cer izdot grāmatu, balstoties uz disertācijā atklātajiem faktiem. “Jēzus dziedināja sabatā, un tas ir pierakstīts 7 reizes.”