Aizkraukles draudze svin piecu gadu jubileju

2001. gada 29. decembrī pēdējā dusas diena aizejošajā gadā. Mēs, Aizkraukles SDA draudze, esam kopā lai pieminētu Kunga vadību aizvadītajos piecos gados, kopš esam reģistrēti kā draudze.

Svētku dievkalpojuma sākums ir plkst. 11:00, bet jau plkst. 9:00 sākas rosība. Gaidām ierodamies mīļus viesus no Rīgas, Jelgavas, Jēkabpils un citām vietām.

Pirmais no viesiem ierodas mācītājs Laimonis Tomsons. Interesanta sakritība, jo viņš arī bija pirmais, kas Aizkrauklē sēja Evaņģēlija sēklu. 1990. gadā notika L. Tomsona vadītais Bībeles seminārs. To apmeklēja vidēji 30 cilvēku. Semināram beidzoties vēl veselu gadu turpinājās Bībeles studijas, par kristībām izšķīrās vairāki patiesības draugi. Tobrīd viņi tika iekļauti Jēkabpils draudzē.

Nākamais no viesiem mūsu svētku dienā durvis ver Baltijas Konferenču Ūnijas prezidents Valdis Zilgalvis. Viņš ir ieradies kopā ar ansambli AMAZEO, savu tuvāko palīgu, Baltijas Konferenču Ūnijas sekretāru Andri Āriņu un meitu Līvu. Tieši Baltijas Konferenču Ūnija bija tā, kura 1995. gadā organizēja Bībeles semināru Aizkraukles Kultūras namā. To vadīja Latvijā iemīļotais evaņģēlists no ASV Tomass Neslunds. Toreiz klausītāju skaits bija krietni lielāks – vidēji 70. Šī semināra rezultāts — 25 kristībnieki. Tā kā Aizkrauklē draudze vēl nebija dibināta, kristītie locekļi tika uzņemti Siguldas draudzē. Siguldas draudze ar tās mācītāju Aināru Gaili organizēja ik sabata kalpošanu Aizkrauklē.

Un tad pienāk 1996. gada 20. decembris, kad visas formalitātes ir nokārtotas un adventes ticīgie Aizkrauklē iegūst reģistrētas SDA draudzes statusu. Ar to evaņģelizācija Aizkrauklē nebeidzas. 1997. gada februārī Jaunjelgavā notiek Bībeles seminārs” Cerība”, kuru vada Baltijas ūnijas sagatavots jaunais evaņģēlists Mareks Graudiņš. 1998. gadā Aizkraukles pilsētas mūzikas skolā notiek evaņģelizācija, kuru vada mācītāju grupa: Andris Āriņš, Valdis Zilgalvis, Viktors Geide, Ainārs Gailis un Laimonis Tomsons. Pēc semināra ar kristību draudzei vēl pievienojas 7 jauni draugi.

Aizvadītajā gadā divus esam pavadījuši uz kapsētu, viens draudzes loceklis ir atlaists uz Jēkabpils draudzi.

Pašreiz atskatāmies uz pagātni, izvērtējam sevi un meklējam atbildes uz virkni jautājumu. Kāpēc neesam spēcīga, sevi apliecinoša draudze? No 46 draudzes locekļiem dievkalpojumos piedalās labākā gadījumā puse. Kur ir pārējie?

Cits skolā, cits darbā. Neesam pilnībā izpratuši sabata patiesību. Nav kļuvis par ieradumu ik sabatu būt dievnamā. Un ko darīt, ja ir bezdarbs? Un kad beidzot darbs atrasts, darba devēji liek izvēlēties: vai nu darbu, vai brīvdienu.

Neesam pratuši ieinteresēt krievvalodīgos brāļus un māsas. Arī viņi vēlas evaņģēliju klausīties sev labāk saprotamā valodā.

Viesi ir sagaidīti, gaidot pārstāstīta draudzes vēsture. Beigās ieskanas skumjais tonis, par ko šajā reizē varbūt nevajadzēja.

Bet tagad skan vijoles skaņas klavieru pavadījumā. Aizkraukles draudzi sveic mūzikas skola: pie klavierēm māte, ar vijoli meita. L. Tomsons vada sabatskolu. V. Zilgalvis runā svētrunu – aicina sekot Jēzum. A. Āriņš novēlē būt patstāvīgiem, pieaugušiem un sākt pašiem aktīvu kalpošanu.

Pēc pirmās dievkalpojuma daļas seko sadraudzības mielasts, un tad jau laiks sākties ansambļa AMAZEO koncertam.

Visa sabata diena pavadīta mūsu telts vietā – Aizkraukles mūzikas skolā. Esam saņēmuši jaunu lādiņu nepagurt, neapstāties, bet iet uz priekšu. Mūsu viesu vidū ir Aizkraukles luterāņu “Kristus spēkā” draudzes mācītājs Ainārs Spriņģis. Viņš atnesis sveicienu no savas draudzes — sveci un kristiešu simbolu — zivtiņu — “Esiet par Gaismu mūsu pilsētā”.

Mēs paši tādi nevaram būt. Mūsu lūgums Kungam: “Dari mani, mīļais Jēzu, tā kā gaismas stariņu, lai es apkārtnē un mājās gaiši, gaiši spīdētu.”

Lūdziet par mums!