Tad Pēteris tos uzrunāja: "Patiesi, es saprotu, ka Dievs cilvēku neskata pēc ārienes, bet ikvienā tautā viņš pieņem katru, kas viņa bīstas un ir taisns savos darbos. Viņš sūtīja israēliešiem vārdu, kas pasludina prieka vēsti – mieru caur Jēzu Kristu, kas ir Kungs pār visiem. Jūs to zināt, kas noticis visā Jūdejā, jau no Galilejas, kad Jānis pasludināja kristību, – ka Dievs Jēzu no Nācaretes ir svaidījis ar Svēto Garu un spēku, kā viņš gāja un darīja labus darbus un dziedināja visus velna kalpinātos, jo Dievs bija ar viņu. Un mēs esam liecinieki visam, ko viņš darīja gan jūdu zemē, gan Jeruzālemē. Bet tie viņu nogalināja, piesizdami krustā. Trešajā dienā Dievs viņu uzmodināja no mirušajiem un ļāva viņam parādīties – gan ne visai tautai, bet Dieva iepriekš izraudzītajiem, mums, kas ar viņu kopā ēdām un dzērām pēc tam, kad viņš bija uzcēlies no mirušajiem. Viņš mums pavēlēja sludināt un tautai it visur liecināt, ka viņš ir Dieva nolikts soģis pār dzīviem un mirušiem. Par viņu visi pravieši liecina, ka ikviens, kas viņam tic, caur viņa vārdu saņem grēku piedošanu." (Ap.d.10:34-43)
Lieldienu laiks ir polemikas, reizēm pat visai nesaudzīgas un agresīvas, laiks. Tajā tiek apšaubīta kristietības jēga un vajadzība. Arī paši kristieši sāk strīdus par detaļām, vai tikai tā ir pareizā Jēzus augšāmcelšanās diena. Mēs iegrimstam dzīves sīkumos un drazās. Mūs ego paceļ savu galvu, lai pierādītu savu taisnību. Vai kāds brīnums.
Jau pats Jēzus augšāmcelšanās laiks ienesa lielu sajukumu cilvēku prātos un darbībā. Marija domāja, ka Jēzus miesas ir nozagtas. Pēteris redz līķautu salocītu tukšajā kapā un īsti nesaprot, ko nu darīt. Mācekļi nesaprot Rakstus. Eņģelis runā ar Mariju un tā īsti nesaprot, kas notiek. Tad tā iedomājas, ka Jēzus ir dārznieks. Tad viņa grib to aizskart, bet viņš neļauj to darīt. Nerunāsim par sargu un reliģisko līderu meliem, lai slēptu satraukumu un pilnīgo sava plāna fiasko.
Un tas tādēļ, ka Lieldienas ielauzās mūsu pasaulē, mūsu laikā, telpā, vēstures norisēs, cilvēku dzīvēs. Un realitāte ir tā, ka mūsu prāts ir nepilnīgs, lai saprastu šī notikuma grandiozitāti, lielumu, brīnumu. Dieva varenības izpausmi. Tādēļ arī spriedelējam savos līmenīšos, kamēr Debesu būtnes apbrīno Dieva varenību un slavē Viņu par to. Augšāmcelšanās. Vai pilnībā saprotam šo vārdu. Esam to nodeldējuši, vienkārši bez domāšanas to izrunājot. Tas ļauj mums kaut nedaudz sajust Dieva mīlestības vareno pieskārienu.
Dieva Svētais Gars ļauj mums salīdzināties ar Dievu. Saņemt to, ko neesam pelnījuši. Jaunu iespēju dzīvot Dieva Valstībā. Tā ir Dieva dāvana. Ar to līdzi nāk viss cilvēces liktenis, tas skar gan tos, kas ir ticīgo saimē, gan tos, kas ir ārpus tās. Lieldienas izgaismo to, ka svarīgākās nav cilvēku aktivitātes, bet Dieva darbība. Augšāmcelšanās.
Ļausim Dieva Garam pildīt mūs un pavērt mūsu skatus pāri mūsu iespēju robežām. Mēģināsim kaut uz brīdi saprast Dieva varenību un to, ka mēs neko no tā nesaprotam. Ļausim Dieva augšāmcelšanās spēkam mainīt un nest mūs jaunā pārdzīvojumā!
Jēzus patiešām ir augšāmcelies! Un tas ir mūsu ticības un dzīves pamats. Nav nekā nozīmīgāka.
Svētīgus Kristus Augšāmcelšanās Svētkus!
Viesturs Reķis DMin.
Latvijas Draudžu Savienības bīskaps
