Koncerti Melngalvju namā
9. marts, 2002
Rīdzinieki būs jau pieraduši, ka pilsētu rotā atjaunotais Melngalvju nams. Tomēr katru reizi tam garām ejot, pārsteidz nama krāšņums. Melngalvju nams ir atvērts apmeklētājiem un piedāvā iepazīties ar nama vēsturi, izstādēm un koncertiem. Jau 2 gadus regulārus koncertus Melngalvju namā sniedz Māris Žagars.
– Kā aizsākās Tavi koncerti Melngalvju namā?– Neilgi pēc Melngalvju nama atvēršanas, mana bijusī solfedžo skolotāja Maija Kurme ierosināja šo ideju, savukārt mūsu draudzes māsa Guntra Ruško, kura strādā Melngalvju namā, palīdzēja ideju īstenot. Tā radās iespēja svētdienās spēlēt promenādes koncertus.
– Pastāsti, lūdzi, par šiem koncertiem.– Promenādes (no franču val. — “pastaiga”) koncertos tiek izpildīta noskaņas mūzika. Šādi koncerti — “pastaigas” — aizsākās 19. gs. beigās Londonā. Tie bija visiem pieejami simfoniskās mūzikas koncerti (lielākoties — brīvā dabā), kuru laikā publika varēja gan sēdēt, gan pastaigāties. Arī Melngalvju nama apmeklētājiem tiek dota iespēja aplūkot nama telpas, iepazīties ar ekspozīcijām, izstādēm un... vienlaicīgi klausīties mūzikas skaņas. Gan rīdziniekiem, gan viesiem tas ļoti patīk.
– Mūziķiem ļoti svarīgs ir instruments, uz kura tie spēlē...– Melngalvju nama klavieres ir ļoti augstas kvalitātes. «Steinway & Sons» firmas instrumenti ir vieni no vislabākajiem pasaulē. Latvijā, cik man zināms, ir tikai dažas šīs firmas klavieres. Tie ir ārkārtīgi dārgi instrumenti, kuri tiek rūpīgi kopti un saudzēti. Esmu neizsakāmi gandarīts, ka varu spēlēt uz tik augstas klases mūzikas instrumenta.
– Kādus skaņdarbus Tu izvēlies saviem promenādes koncertiem?– Melngalvju nama interjers, vide, brīnišķīgās klavieres — tas viss rada īpašu noskaņu un iedvesmu. Melngalvju namā savā laikā ir diriģējis Hektors Berliozs, uzstājies izcilais Ferencs Lists. Manā repertuārā ir gan klasiķu skaņdarbi (Bahs, Mocarts, Bēthovens, Šopēns, Rahmaņinovs), gan arī vieglās mūzikas skaņdarbi. No šī žanra vislabprātāk spēlēju R. Paula melodijas. Tās ir pateicīgas improvizācijām, publika tās atpazīst. Patīk atskaņot E. L. Vēbera mūziku. Skaņdarbu improvizācija — tā pilnveido mani kā klasiskās mūzikas interpretu. Es iegūstu brīvību, kas tik ļoti nepieciešama, spēlējot klasisko repertuāru.
– Kāds ir Tavas turpmākās ieceres?– Šobrīd intensīvi gatavojos savam otrajam solokoncertam (pirmais izskanēja 2000. gada decembrī Ave Sol koncertzālē). Koncerta pirmajā daļā izpildīšu Baha (prelūdija un fūga Do mažorā, Prelūdija un fūga Sol mažorā) un Bēthovena (16. sonāte) skaņdarbus. Spēlēšu arī man tuvo Rahmaņinova mūziku: “Muzikālo momentu”, solodziesmas “Ceriņi” pārlikumu klavierēm un Prelūdiju Sol minorā (to spēlējot, “skudriņas” skrien pa muguru). Kas būs koncerta otrajā daļā — lai tas paliek kā pārsteigums!
Gribu pateikties Melngalvju nama vadībai par iespēju muzicēt skaistajā namā un, protams, visiem klausītājiem, kas mani atbalsta. Ar Melngalvju namu man saistīsies jaukais apsveikums, ko saņēmu savā dzimšanas dienā pagājušā gada nogalē. Uz koncertu, man par lielu pārsteigumu, bija ieradušies gan draugi no draudzes, gan mana māte. Tad saņēmu arī apsveikumu no Melngalvju nama vadības.
Bet jo īpaši vēlos pateikties mūsu draudzes mācītājam Uldim Liepiņam, kuram pašam mūzika ir ļoti tuva. Mācītājs Liepiņš mani vienmēr ir stiprinājis, iedrošinājis un dāvājis garīgu atbalstu.
Esmu
ļoti gandarīts, ka savās muzikālajās aktivitātēs izjūtu
lielu Dieva klātbūtni un vadību.
Laipni ielūdzam jūs uz Māra Žagara promenādes koncertiem Melngalvju namā katra mēneša pirmajā svētdienā (tālr. uzziņām 7044300).